Dziļumus ostā kontrolē Skauts

Lai kuģošanai ostā būtu droša, dziļums jākontrolē nepārtraukti. Ar šo uzdevumu tiek galā divi kuģa komandas locekļi – kapteinis un mehāniķis, kā arī divi Kuģošanas atbalsta dienesta speciālisti – hidrogrāfijas vecākais inženieris un elektronikas inženieris. Dziļuma mērījumus Skauts veic gan plānoti, gan ārpus plāna – kā nepieciešams: pēc vētrām un pēc katras gultnes padziļināšanas, ko veic Ventspils brīvostas pārvaldes zemessūcējs Dzelme.

Dziļumu kontrolējošajiem speciālistiem katru dienu jāapstrādā milzīgs daudzums datu, kas tiek saņemti kā ar globālās pozicionēšanas (GPS) aparatūras, tā arī ar eholotu, žirokompasu un citu iekārtu palīdzību, kas sniedz informāciju par dziļumu konkrētā ostas vietā utt. Šis darbs norit gan jūrā, gan krastā.

«Visi saņemtie dati ir jāapstrādā un jāizdrukā karšu veidā,» skaidro Kuģošanas atbalsta dienesta priekšnieks Normunds Kornijanovs. Saņemto datu apstrādi veic hidrogrāfijas vecākais inženieris Aivars Šmidebergs.

Kuģis Skauts būvēts 1994. gadā Holandē pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma. Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas tikko izveidotā Ventspils ostas administrācija saskārās ar nopietnu problēmu – kuģošanas kanāls tika regulāri sanests ar smiltīm. Latvijas lielāko ostu vidū šī problēma visraksturīgākā ir Ventspilij, precizē Kornijanovs.

Padomju laikā gultnes padziļināšanu un uzturēšanu veica speciāls trestsBaltmorputj. Taču 90. gadu sākumā tas vairs nepastāvēja, tādēļ ostas un kuģošanas kanāla dziļumu uzturēšanas funkcija pārgāja ostas administrācijas pārziņā. Tika pieņemts lēmums nopirkt Krievijā lietotu zemessmēlēju un pārbūvēt to Holandē. Kuģim tika arī jauns vārds – Dzelme.

Vienlaikus ar tā pārbūvi tika pasūtīta arī kuģa Skauts būvniecība. Ventspils brīvostas pārvaldē saglabājušās fotogrāfijas, kurās iemūžināta Dzelmes atgriešanās no Holandes uz Ventspili ar Skautu uz klāja. Uz kuģa, kas paredzēts dziļuma mērīšanai, bez kapteiņa darba vietas, ierīkota arī atsevišķa specializēta darba vieta inženierim hidrogrāfam.

Skauts ir neparasts kuģis. Veicot dziļuma mērījumus, tam jāiet stingri pēc inženiera norādītajām līnijām. Turklāt darba laikā tam vairākas reizes dienā jāpieiet pie piestātnēm un jāatiet no tām, kā arī jādod ceļš lieliem kuģiem, kas ienāk vai iziet no ostas, bet pēc tam tas atkal atgriežas pie dziļuma mērīšanas.

«Parasts kuģis atiet no piestātne, dodoties savā uzdevumā, un pietauvojas, atgriežoties no uzdevuma. Savukārt Skauts šos manevrus veic daudz reizes dienā,» stāsta kuģa kapteinis Arnis Legzdiņš.

Vēl pirms desmit gadiem dziļumu mērīšanai tikusi izmantota pavisam cita aparatūra un darba bijis daudz vairāk, atmiņās kavējas Legzdiņš. Ar veco aparatūru nevarēja mērīt dziļumu ar 100% pārklājumu, bet gan ik pēc 10 metriem. Lai izmērītu dziļumu pie piestātnes, Skautam vajadzēja vairākkārt pieiet un atiet no piestātnes. Mūsdienu daudzstaru eholoti mēra dziļumu ne tikai zem kuģa, kad tas iet, bet arī paņem plašāku teritoriju ap to.

Tas atvieglo kapteiņa darbu un nodrošina precīzāku informāciju par dziļumu. «Kad mērīja dziļumu ik pēc katriem desmit metriem, nevarēja zināt situāciju starp mērījumu robežām,» skaidro pieredzējušais kapteinis. Tagad veco aparatūru izmanto tikai tajās vietās, kur nevar palīdzēt daudzstaru eholots, proti, uz sēkļiem. Ostā tādas vietas ir, piemēram, aiz Ventas tilta un aiz 37. piestātnes.