Katru gadu Ventspils brīvostas pārvaldē notiek mācības, kuru laikā tiek slīpēta avāriju seku likvidācijas taktika. Nesen notikušajās mācībās tika izkopta arī sadarbība ar Civilās aizsardzības komiteju.

Imitētā avārija atbilda plāna otrajam līmenim. Saskaņā ar mācību scenāriju ostas akvatorijā, pie Ventbunkera termināļa 29. piestātnes, noplūda divi kubikmetri naftas produktu. Plkst. 11.13 Ventspils brīvostas pārvaldes vides aizsardzības inspektors Andris Bergmanis saņēma informāciju par noplūdi. Izbraucis ar ātrgaitas kuteri Dokupe uz avārijas vietu, inspektors konstatēja aptuvenu izlijušo naftas produktu daudzumu.

Tikmēr Ventbunkers jau saviem spēkiem uzsāka lokalizēt avārijas vietu ar norobežojošajām bonām. Bergmanis informēja ostas kapteini. Avārijas seku likvidācijai tika sasaukts Darbības koordinācijas centrs, kuru šoreiz vadīja Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Guntis Drunka. Tā kā pastāvēja draudi, ka piesārņojums varētu nonākt pilsētas pludmalē, Drunka par to informēja Civilās aizsardzības komiteju.

Komitejas darbu vadīja Ventspils domes izpilddirektors Aldis Ābele. Avārijas seku likvidācijā bija iesaistīti četri naftas savācējkuģi – Svēte un Rīva vāca izlietos naftas produktus, bet Pilsupe un Dokupe izlika norobežojošās bonas. Aptuveni 100 metru bonu bija vajadzīgs, lai norobežotu Ziemeļu mola galu un novērstu piesārņojuma izplatīšanos pludmalē. Šis uzdevums tika veiksmīgi izpildīts. Vēl viens Ventspils brīvostas kuģis – Užava –, kas parasti uzņem ar naftas produktiem piesārņoto ūdeni, imitēja naftas tankkuģi, no kura notika noplūde.

«Imitētā situācija bija maksimāli pietuvināta reālajai,» stāsta Andris Bergmanis. Avārijas likvidēšanā piedalījās arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ventspils apakšvienības glābēji. Visa operācija ilga aptuveni pusotru stundu. Tajā piedalījās vairāk nekā 20 brīvostas pārvaldes darbinieku.

Regulāras mācības, izkopjot avārijas seku likvidācijas un glābšanas darbu taktiku ostā, Guntis Drunka salīdzina ar kara floti: tai ir jābūt, taču – labāk lai to nekad nevajadzētu izmantot. Ostas ikdienas darbībā atsevišķos gadījumos ir bijuši tikai nelieli pirmā līmeņa akvatorijas piesārņojumi, ar ko parasti veiksmīgi tikuši galā paši termināļi un Ventspils brīvostas naftas savācējkuģi. 

Iespējamo avāriju klasifikācija

1. līmenis – nelielas noplūdes; tiek novērstas termināļu spēkiem, sadarbojoties ar ostas dienestiem.

2. līmenis – noplūduši naftas produkti ap 1000 kg un vairāk;

tiek sasaukts Darbības koordinācijas centrs (DKC).

3. līmenis – avārijas likvidācijai jāpiesaista lieli pilsētas

papildspēki, tiek sasaukta Civilās aizsardzības komiteja (CAK).

4. līmenis – avārijas likvidācija iegūst nacionālās

operācijas mērogu.

Foto: Likvidēt piesārņojumu ostā jebkurā mirklī gatavas doties naftas savācējkuģu komandas – (no kreisās) Pjotrs Moļiboga, Andris Heibergs, Aristids Remerts un Agris Šķeris.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: