Zanda Megne: no suitiem pie ventiņiem

Suitu vidē uzaugusī meitene uz Ventspili atbrauca 2002. gadā, kad uzsāka studijas Ventspils Augstskolā. Lai gan atestātu par vidusskolas beigšanu viņa saņēmusi Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību skolā, augstskolā tomēr izvēlējusies Ekonomikas fakultāti. Studējot Ventspils Augstskolas 4. kursā, Zanda sākusi strādāt Ventspils brīvostas pārvaldē.

Darbs gan cieši saistīts ar viņas izraudzītajām studijām, jo augstskolā izvēlējusies apgūt divas specialitātes – finanses un grāmatvedību, kā arī mārketingu un loģistiku. Mazliet grūtāk bijis uzsākt maģistrantūras studiju gadus, kad intensīvās mācības vajadzējis apvienot ar darbu, bet ar laiku arī ar to tika sarasts. Zanda uzskata, ka viņas darbs ir interesants, jo ikdienā nākas sastapties ar dažādiem cilvēkiem, uzņemt delegācijas, apmeklēt izstādes un konferences, nepārtraukti jāpaplašina savs redzesloks.

Zanda nāk no īsta suitu novada – Gudeniekiem. Viņas mamma ir no Alsungas suitiem, bet tētis – no Gudeniekiem. Mamma stāstījusi Zandai, ka viņa bērnībā savu vecāku mājās dzirdējusi tikai suitu valodu un viņas vecmāmiņa un tante bieži nēsājušas suitu apģērbu, tostarp arī ikdienā. Mamma joprojām dzied Gudenieku suitos. Kad Zanda mācījusies Alsungas vidusskolā, meitene arī dziedājusi ansamblī Mazie suitiņi, bet pirms diviem gadiem kopā ar mammu un brāli pārstāvējusi dzimto novadu folkloras festivālā Baltica.

Zanda ar lepnumu saka, ka visiem zināmais Kurzemes gardums sklandrauši ir suitu izcelsmes. Tā nosaukumā slēpjas suitu vārds sklandas – žogs. Sklandrausis ir rausītis ar žodziņu.

Zandas Megnes sastādītā suitu dialekta vārdnīca

knausis – ods

ķocis – grozs

rausis – plātsmaize

speķrauši – speķa pīrāgi

grāpis – katls

zoste – mērce

rāceņi – kartupeļi

bakāti rāceņi – kartupeļu biezenis

naģe – varde

širce – priekšauts

ķusens – spilvens

ķēķis – virtuve

ērči – kadiķi

deķis – sega