Nemierā ar ostas pārvaldnieku

Tāds notikumu pavērsiens Ventspils brīvostas pārvaldes vēsturē notiek pirmo reizi, norādīja Arodbiedrības organizācijas priekšsēdētājs Olivers Kronbergs. Trešdien Ventspils ostas kapteinis Gunārs Trukšāns un aptuveni 20 viņa padotie organizēja sapulci, kurā četras stundas apsprieda Ventspils brīvostas pārvaldnieka Andra Purmaļa vadības stilu un viņa darba rezultātus septiņu mēnešu laikā. Pats Ventspils brīvostas pārvaldnieks arī bija klāt sapulcē, bet attālinātā režīmā tajā piedalījās Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane.

Jāatgādina, ka pašreizējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks šajā amatā tika iecelts 2019. gada decembrī pēc Jaunās konservatīvās partijas politiķu ierosinātajām ASV sankcijām pret Ventspils ostu un aizejot no šī posteņa iepriekšējam pārvaldniekam Imantam Sarmulim. Ostas kapteinis Trukšāns atgādināja visiem sanākušajiem, ka Purmalis tika iecelts šajā amatā tikai uz diviem trim mēnešiem – uz pārejas posmu, kura laikā valsts Satiksmes ministrijas personā atņēma ostu pilsētas pašvaldībai. «Pirmais iespaids bija labs, un uz īsu laiku tik enerģisks pārvaldnieks, iespējams, arī derēja, taču pagājis jau krietni lielāks laika posms nekā divi trīs mēnesī, un mēs gaidām pārmaiņas,» sapulcē sacīja Trukšāns.

Ostas pārvaldīšana ir tā joma, kas prasa attiecīgu profesionālo sagatavotību, iemaņas un pieredzi. Purmalis pēc izglītības ir sociālo zinātņu speciālists un psihologs personāla jautājumos. Kopš 2004. gada viņš vada Rīgas brīvostas Iekšējās drošības dienestu, pirms tam vadīja apsardzes firmu un strādāja citos amatos. Kā pārliecinājušies daudzi Ventspils brīvostas pārvaldes darbinieki, ar minētajām iemaņām ir krietni par maz tik sarežģīta un specifiska mehānisma, kāds ir brīvosta, pārvaldīšanā. Pēc ostas kapteiņa, kas ir pieredzējis jūras braucējs, domām, ostas pārvaldniekam ir jābūt vismaz jūras izglītībai, labi jāpārzina osta un tās dienestu darbs.

Ostas kapteiņa dienesta darbiniekus neapmierina Purmaļa vadības stils – nedemokrātisks, valdonīgs, aizvainojošs. Ostas kapteinis apgalvo, ka pašreizējā pārvaldnieka vadībā daudzi darbinieki atrodas nemitīgā stresā. Ostu dienestu profesionāļi saņem no pārvaldnieka norādījumus par situācijām, kas neietilpst viņu kompetencē. Ostiniekiem iznāk pildīt nekompetentus ostas pārvaldnieka rīkojumus, piemēram, pārbaudīt kravas kuģu tvertnes, kas, pēc ostas kapteiņa sacītā, ir sarežģīti izdarāms un neietilpst viņa darbinieku kompetencē. Vairāki profesionāli darbinieki jau aizgājuši no darba Ventspils brīvostas pārvaldē.

Ostas kapteiņa dienestam – ločiem, ostas uzraugiem, kuģu kustības dienesta speciālistiem – iznāk izjust problēmas, ar kurām Ventspils brīvostas pārvalde saskaras kopš pagājušā gada beigām. Galvenā problēma, pēc ostas kapteiņa domām, ir akūts naudas trūkums. Nepieciešams atjaunot kuģu kustības dienesta aprīkojumu, steidzami jārisina jautājums ar zemessmēlēju – specializētajam kuģim Dzelme vajadzīgs remonts vai arī tas jāmaina, zemes sanesumi ostas akvatorijā dziļumu uzturēšanai ir jāsmeļ praktiski katru dienu. Pēc kapteiņa domām, šajā situācijā ostas pārvaldniekam burtiski jāsēd pie valdības durvīm, lai meklētu izeju un problēmu risinājumus. «Kāpēc airBaltic saņēma 280 miljonu eiro krīzes seku pārvarēšanai, bet Ventspils osta nesaņēma?» vaicā Trukšāns.

Uzklausījis pretenzijas, pārvaldnieks Purmalis informēja par situāciju ostā. Teju visās Ventspils ostas problēmās viņš vaino iepriekšējo vadību, pilsētas domi un privātos termināļus. Pārvaldnieks norādīja uz zemu Ostas kapteiņa dienesta tehnisko aprīkojumu un sliktu ostas flotes kuģu tehnisko stāvokli. «Iepriekšējā vadība nepievērsa pietiekami lielu vērību ostas kuģu remontam,» secināja Purmalis.

Bēdīgs ir arī Ventspils brīvostas pārvaldes finansiālais stāvoklis. Par to Ventas Balss rakstīja vienā no iepriekšējiem numuriem. Sankciju seku dēļ komercbankas atsakās apkalpot vairākus termināļus un pārkreditēt Ventspils brīvostas pārvaldi. Pašreizējās finansiālās problēmas pārvaldnieks sauc par smagu mantojumu, kas viņam ticis no iepriekšējās vadības. Pēc Purmaļa domām, liels caurums budžeta radās tādēļ, ka iepriekšējā Ventspils brīvostas valde novirzīja naudu industriālo ēku būvniecībai un pilsētas ielu remontam, kas ir ostas termināļu pievedceļi. Ventspils brīvostas pašreizējā valde plāno atteikties gan no ielām, gan no industriālajiem parkiem. Savukārt termināļiem Ventspils brīvostas pārvalde turpmāk piešķirs atlaides vien tādos gadījumos, ja tie nodrošinās kravu apgrozījumu. Termināļu darbība rada galvenos ienākumus Ventspils brīvostas pārvaldes budžetā, atgādināja Purmalis.

Savukārt ostas kapteinis Trukšāns atbildību par esošo situāciju uzliek iepriekšējās Ventspils brīvostas valdes locekļiem, kas tajā pārstāvēja valdību. «Viņi taču balsoja vienbalsīgi par visiem lēmumiem, toskait par projektu finansēšanu!» atgādināja Trukšāns. Pēc viņa sacītā, varbūt nevajadzēja neko mainīt, ja iepriekšējā vadība varēja atrisināt problēmas, bet pašreizējai pagaidām tas neizdodas. Jānorāda, ka, tuvojoties izskaņai četras stundas ilgušajai sapulcei, tvaiks bija nolaists un kaisles norimušas. Uz dažiem jautājumiem ostas darbinieki saņēma atbildes. Līdz balsojumam par ostas pārvaldnieka darba novērtējumu lieta netika attīstīta.

«Svarīgi, ka mēs likām pārvaldniekam saprast, ka nepiekrītam viņa darba stilam un negrasāmies klusēt,» apkopoja Trukšāns. «Ventspils brīvostas pārvaldē bija ļoti daudz neapmierināto ar pārvaldnieka darba stilu. Pēc sapulces situācija izlīdzinājās, tika panākta vienošanās, ka biežāk ir jātiekas un vairāk jārunā,» piebilda arodbiedrības līderis Kronbergs.