Ventspils osta piedzīvojusi dažādus laikus vairāk nekā septiņ­arpus gadsimtu garumā, bet kāda tā bija pirms 100 gadiem, kad tika dibināta un attīstījās Latvijas valsts?

Jāceļ ne tikai valsts, arī osta

Jaunajai Latvijas valstij ostas bija ļoti svarīgas, jo tieši tās nākotnē varētu nest ekonomiskus labumus, bet 1. pasaules kara laikā tās bija pamatīgi cietušas, īpaši Ventspils osta. Vērtīgas mehāniskās ierīces evakuētas uz Krieviju, izpostītas un nodedzinātas noliktavas, noārdīti sliežu ceļi, sabrukušas krastmalas un estakādes, saspridzināti moli un viļņlauži, iznīcināti vai sabojāti celtņi, stipri samazināti ūdens dziļumi, jo ostu dziļumu uzturēšana vairākus gadus bija atstāta novārtā. Krievijas armijas virspavēlniecība 1915. gada sākumā pirms armijas atkāpšanās no Ventspils bija devusi pavēli par ostas sagraušanu. Sapieru komanda veica sistemātisku ostas ierīču, molu, krastmalu un celtņu spridzināšanu. Ventas upē kara laikā bija nogremdēti kuģi un laivas, kas nākotnē varēja traucēt drošu kuģu satiksmi. Priekšostā bija nogremdēts tvaikonis Russland un vācu ugunskuģis Elbe nr. 2. Ziemas ostas dzelmē gulēja upju riteņu tvaikonis Nikolajs un vācu koka un dzelzs prāmji, kā arī vairākas malkas laivas un zvejnieku motorlaivas. Atjaunošanas un būvniecības darbi prasīja daudz darba un arī līdzekļu, ko Ventspils ostas atjaunošanā ieguldīja jaunā Latvijas valsts.

1932. gadā finanšu ministram Marģeram Skujeniekam adresētajā vēstulē ventspilnieki raksta:

«…osta tika priekšzīmīgi izbūvēta. Pašreiz ostā ir piestātnes 2577 metru garumā*, kur vienā reizē var piestāties un darboties apmēram 40 kuģu, neskaitot iekraušanu no reida. Ostas dziļums ir apmēram 24 pēdas**, un kuģu iekraušana uz ūdens Ventā var notikt apmēram 7 kilometru garumā.»

*Mūsdienās Ventspils ostas piestātņu kopgarums ir aptuveni 12 000 metru.

**24 pēdas – aptuveni 7,3 metri. 1930. gadā Ventspils ostas deklarētais dziļums bija 26 pēdas jeb 7,9 metri. Mūsdienās Ventspils ostas dziļums sasniedz 17,5 metrus.

Krievijas preču tranzīts arī Ventspilī

Līdz pat 20. gadu otrajai pusei Ventspils bija Rīgas priekšosta, arī lielākos ieņēmumus no tranzīta pakalpojumiem šajā laikā guva tieši Rīgas osta. Bet lielie jūras tvaikoņi ar tranzītprecēm kopš 1921. gada ienāca arī Ventspilī. 1922. gada pirmajos sešos mēnešos tranzītā ar Padomju Krieviju tika saskaitīti 220 ārvalstu kuģi, kas vietējos radīja pārliecību, ka tolaik vēl kara izpostītā osta ir jāatjauno pēc iespējas ātrāk, lai tā var pieņemt arī lielos Anglijas un Amerikas kuģus. Tāpat tranzīta uzlabošanai ar Padomju Krieviju dzelzceļa līnijas Ventspils–Jelgava sliežu platumus nomainīja uz Padomju Krievijas platumu. Krievijas tranzīts caur Latvijas ostām lielākoties notika ziemas mēnešos, kad ostas Pēterburgā un Tallinā aizsala. Tāpēc īpaša vieta bija Ventspils ostai kā tuvākajai un visu gadu kuģošanai piemērotai ostai.

1930. gadā ostā ienāca 581 kuģis.

Bija ieradušies 146 ārzemju kuģi, tostarp 45 – vācu, 41 – dāņu, 23 – zviedru.

Kravas ieveda 395 kuģi. Kravas izveda 528 kuģi.

To skaitā 96 – uz Angliju, 19 – uz Franciju, 15 – uz Beļģiju, 13 – uz Vāciju, 13 – uz Holandi.

Latvijas koka eksportosta

20. gados trīs ceturtdaļas no Latvijas eksporta veidoja kokmateriāli, bet galvenais imports bija akmeņogles un gabalpreces, un tas arī lielā mērā noteica kuģu kustību Latvijas ostās. Ventspils osta tolaik tiek dēvēta par Latvijas koku eksporta ostu. Ar kokmateriāliem piekrautie kuģi galvenokārt devās uz Anglijas un Eiropas kontinenta ostām, no kurienes atgriezās ar An­g­lijas un Polijas akmeņoglēm. Starpkaru periodā maksimālais eksportēto koku apjoms bija 226 000 tonnu. Otra galvenā eksportprece no Ventspils ostas bija lauksaimniecības ražojumi – labība. Piemēram, 1936. gadā no Ventspils izveda 21 700 tonnu labības.

Laikraksts Ekonomists 1939. gada 1. septembrī rakstīja, ka Ventspils ostas preču apgrozība nostabilizējusies pirmskara līmenī – nedaudz vairāk par 200 000 tonnu gadā (salīdzinājumam – mūsdienās Ventspils ostas apgrozījums gadā ir ap 20 miljoniem tonnu).

Ostas valde

Brīvvalsts laikā 20. un 30. gados Ventspils ostai bija trīs saimnieki, kas īsāku vai garāku laika posmu vadīja šo plašo ūdens saimniecību – kapteiņi Fricis Martinsons, Kārlis Dinsbergs un Vilis Ābelnieks. Ostas priekšnieka tiešā pārziņā bija ledus laušanas darbi, palīdzības sniegšana zvejniekiem un kuģiniekiem, kā arī atbildība par personāla lietām, budžetu sastādīšanu un algu izmaksām.

Ventspils ostas valdes priekšnieka pakļautībā un pārraudzībā atradās darbvedības daļa, ostas valdes un būvvaldes grāmatvedības nodaļa, materiālu noliktavas pārzinis un viņa palīgs, ostas iecirkņu pārziņi un bocmaņi, loču dienests, kuģu inspekcijas un mehāniskās darbnīcas strādnieki, kā arī ostai piederošie kuģi – glābšanas kuģis Rota, loču kuģis Līva un bocmaņu lietotā Irbe, tvaikonis Hidrogrāfs, tvaika kuteri Brencis, Laima un Zemgale.

Zināms, ka ostas valdes štatu sarakstā 1921. gada oktobrī bija 23 darbinieki. Saprotams, ka, pieaugot ostā apkalpoto kuģu skaitam un nepārtrauktajiem ostas atjaunošanas darbiem, pakāpeniski pieauga arī valdes štata darbinieku skaits. Tā, 1931. gadā, kad Eiropā un arī Latvijā tika pārdzīvota ekonomiskā krīze, ostas valdes štatā atradās 79 darbinieki, no tiem 73 bija vīrieši, bet sievietes – 6. Gadu vēlāk, līdz ar budžeta samazināšanu tika samazināts arī strādājošo skaits. 1933. gada aprīlī ostas valdes dienestā strādāja 74 personas jeb 67 vīrieši un 7 sievietes, bet vēl pēc diviem gadiem skaits atkal bija samazinājies – 56 vīrieši un 6 sievietes.

Ostas darbinieki bija sabiedriski un sociāli aktīvi. Sekojot valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa aicinājumam un norādījumiem presē, Ventspils ostas valdes darbinieki 1936. gadā labprātīgi iesaistījās līdzekļu vākšanā Uzvaras laukuma izbūvei, katrs ziedojot vienas dienas algu, kopsummā 303 latu iemaksu veicot Latvijas Bankas Ventspils nodaļā. 1938. gadā viņi realizēja kādu citu cēlu mērķi – pašu spēkiem no darba brīvajā laikā izveidoja pieminekli jūrā noslīkušajiem jūrniekiem un zvejniekiem.

Ventspilī sagaida Latvijas armijas karavīrus kopā ar sabiedrotajiem izkāpjam no angļu karakuģa Wakeful 1919. gada 25. jūlijā.

Tvaikonis Arnold Bratt Ventas kreisajā krastā 20.–30. gados.

Skats uz pieminekli Jūrniekiem un zvejniekiem, kuru kaps jūras dzelme. 30. gadu beigas.

Skats uz Ventspils ostu netālu no Dienvidu mola. 20. gadi.

Lasi vēl

Komentāri (3)

  • 0
    Nif nifs 14.11.2018, 08:12:56

    Kā man kaut uz brīdi gribētos nonākt laikā pirms 100 gadiem

  • -2
    sranskis 14.11.2018, 08:24:44

    Jā, jā- ar plinti un 2 patronām ierakumos!

  • 0
    Ramona 14.11.2018, 08:30:23

    Jaaa - cik ļoti osta ir mainījusies (uz labo pusi). Atceros to vēl pavisam citādu nekā tā ir šodien.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: