Kopš šā gada sākuma Ventspils brīvostas industriālajā zonā, kas izveidota bijušās zvēraudzētavas teritorijā Talsu ielā 200, darbojas saldētava, kas ir neatsverams palīgs vietējiem zivsaimniecības uzņēmumiem.

Radīja apstākļus jaunam projektam

Ventspils brīvostas pārvalde, ieguldot finanšu līdzekļus, pērn sakārtoja aptuveni 20 gadus neizmantotu bijušās zvēraudzētavas teritoriju Talsu ielā 200, kas atrodas pa ceļam uz Staldzeni, brauktuves labajā pusē. Tika nojauktas vecās ēkas, nolīdzināta zeme un atrasts pirmais industriālās zonas nomnieks – Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija (NZRO). Pērn nomnieks, piesaistot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējumu, šai vietā uzbūvēja jaunu saldētavu zivju produkcijas uzglabāšanai. Tā veiksmīgi darbojas jau vairāk nekā pusgadu, nodrošinot zvejniecības kompānijām iespēju strādāt daudz produktīvāk.

Uzbūvēja pusgada laikā

NZRO valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits informē, ka jaunā saldētava darbojas kopš janvāra. «Pusgada laikā par 3 miljoniem eiro uzbūvējām saldētavu,» palepojas Voits. To iesāka būvēt pagājušā gada maijā, bet šā gada 5. janvārī būve jau nodota ekspluatācijā. Viņš atzīmē, ka iepriekš zvejniecības kompānijām, kas ietilpst NZRO, bija problēmas ar nozvejotās produkcijas izvietošanu. Piemēram, 2017. gadā NZRO īrēja saldētavu telpas Rīgā, Mērsragā, Liepājā un Ventspilī, kurās kopumā varēja uzglabāt 2,5 tūkstošus tonnu zivju. Šobrīd īrēt telpas vairs nav nepieciešams, un, samazinoties izdevumiem par īres telpām, zvejniekiem izdevies ietaupīt 180 tūkstošus eiro. «Vienas tonnas zivju uzglabāšana mums ir daudzreiz lētāka nekā iepriekš, kad maksājām par īrētajām saldētavām un pa visu Latviju izvadājām zivis,» stāsta Voits.

Pietuvojas maksimālajai jaudai

Jaunajā saldētavā pirmajā pusgadā uzglabātas 4544 tonnas nozvejotās produkcijas. Šobrīd saldētavā atlikušas 1656 tonnas, jo lielākā daļa produkcijas jeb 2888 tonnas jau realizēta. Arī zivis, kas saldētavā tiek uzglabātas patlaban, iecerēts iztirgot tuvāko mēnešu laikā. Voits piebilst: parasti tiek uzskatīts, ka, uzsākot jaunu projektu, tā maksimālā jauda jāsasniedz trešajā gadā. Taču šajā projektā jau pirmajā pusgadā ar iekrautajām 4,5 tūkstoš tonnām izdevies pietuvoties plānotajai maksimālajai jaudai. Turklāt ar īpašām plauktu sistēmām tiek domāts par to, kā vēl ekonomiskāk izmantot visu saldētavas telpu, lai uzglabāšanas jaudu būtu iespējams palielināt līdz 5,5 tūkstošiem tonnu. No sešām saldētavas kamerām ar plauktu sistēmām patlaban aprīkotas divas, un tas tiks darīts arī ar pārējām četrām kamerām. Katra no tām darbināma atsevišķi, tādējādi, samazinoties uzglabājamo zivju apjomam, katru no kamerām iespējams izslēgt, tā lieki netērējot elektrību. Runājot par uzglabājamo zivju apjomu, jāpiebilst, ka, iesaldētas blokos pa 10 kg, tās aizņem mazāku saldētavas tilpumu, toties zivis, kas sasaldētas pa vienai, ir kvalitatīvākas un attiecīgi dārgākas.

Zvejo ziemā, pārdod – vasarā

Patlaban NZRO darbojas 12 biedri, no tiem saldētavas telpas izmanto četri zvejniecības uzņēmumi – SIA Verģi un SIA BraDava, SIA Līcis 93, kuras juridiskā adrese atrodas Rojā, bet kuģi bāzējas Ventspils ostā, kā arī viens uzņēmums no Skultes. Līdz ar jaunās saldētavas darbību zvejniecības kompāniju darbs kļuvis produktīvāks, novērtē Voits. Zvejniecības kompāniju Verģi un BraDava pārstāvji uzsver, ka nozares specifika ir izteikta sezonalitāte. Viskvalitatīvākās zivis iespējams nozvejot ziemā, taču ir svarīgi tās uzglabāt līdz brīdim, kad tirgot ir izdevīgi. SIA Verģi īpašnieks Ivars Janeks pastāsta, ka līdz šim viņa uzņēmums zivju glabāšanas iespējas nodrošināja, pakalpojumu pērkot. Pēdējā laikā ir pamainījušies produkcijas veidi, un to uzglabāšanai nepieciešama lielāka kvadratūra. «Mēs saldētavu izmantojam ļoti intensīvi. Ļoti labi, ka tādi projekti tiek realizēti,» atzīst Janeks, novērtējot saldētavas modernās un energoefektīvās iekārtas.

Arī zvejnieku kompānijas BraDava valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Blohins par jaunajām iespējām ir ļoti gandarīts. «Neviens neticēja, ka saldētavu piepildīsim, bet šā gada pavasarī tā bija pilna,» stāsta Blohins. «Mums tā ir vajadzīga, jo zvejniecība nav prognozējama. Mēs varam strādāt tikai sezonāli. Jāstrādā tad, kad varam, taču ne katru reizi, kad tiekam jūrā, kādam mūsu nozvejotā produkcija ir vajadzīga.» Uzņēmumam BraDava ir arī sava saldētava Ugāles pagastā, taču tās ietilpība ir mazāka nekā uzņēmuma nozvejotās produkcijas apjoms. Blohins min, ka patlaban tirgū pieprasīta ir augstas kvalitātes produkcija – zivis, kas sasaldētas atsevišķi. Ugāles saldētavā, blokos sasaldētas, var uzglabāt 1000 t zivju, bet atsevišķi saldētās – tikai ap 300 t. Pa­pildu platība nepieciešama arī, lai nodrošinātu visas Pārtikas un veterinārā dienesta prasības un ērti būtu piekļūt pie ikvienas produkcijas partijas.

Zvejnieki kļūs konkurētspējīgāki

Voits min, ka zvejniecības nozare patlaban piedzīvo uzplaukumu. 2017. gadā NZRO uzņēmumi piedzīvojuši 9% izaugsmi attiecībā pret iepriekšējo gadu, kamēr citu Latvijas zvejniecības kompāniju vidējā izaugsme bijusi 3%. Verģu pārstāvis Janeks gan šādu optimismu nepauž un uzskata, ka nozarē šobrīd ir liela neskaidrība – zuduši noieta tirgi, kuros agrāk tika realizēta Latvijas zivrūpnieku produkcija, taču jaunas tirgus iespējas atrast grūti. «Pagaidām viss ir labi,» vērtē Blohins, piebilstot, ka zivsaimniecības nozarē pavisam droši nevar justies nekad.

Voits piebilst, ka bez jaunās saldētavas NZRO šobrīd virza vēl citus nozīmīgus projektus. Piemēram, patlaban Puzes pagasta ­Blāzmā tiek būvēta zivju miltu rūpnīca, ko iecerēts nodot šā gada decembrī. «Zvejnieki kļūs vēl dzīvotspējīgāki un konkurētspējīgāki,» prognozē NZRO valdes priekšsēdētājs.

Jaunajā, ar mūsdienīgām ierīcēm aprīkotajā saldētavā var uzglabāt 5000 tonnas zivju. Kamēr āra temperatūra ir ap plus 30ºC, zivis glabājas mīnus 24,5ºC temperatūrā.   

Patlaban saldētavu izmanto četri zivsaimniecības uzņēmumi, tostarp SIA BraDava. Tās valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Blohins atzīst, ka tagad var strādāt daudz produktīvāk.

Vasaras periodā saldētava pamazām tiek iztukšota un zivis pārdotas. Autokārs dodas pēc saldētavā uzglabātās produkcijas.         

Varam teikt tikai labākos vārdus

Imants Sarmulis, Ventspils brīvostas pārvaldnieks

– Ventspils viesi nebeidz slavēt pilsētas sakoptību. To tiešām nevar nepamanīt, bet runa jau nav tikai par centru. Pašvaldība ļoti mērķtiecīgi plāno arī nomaļo vietu, kas nav tik labi redzamas pirmajā acu uzmetienā, sakārtošanu. Tas attiecas arī uz brīvostas pārvaldei apsaimniekošanā nodotajām platībām, kas paredzētas ostas un industriālajai attīstībai. Ir gandarījums, ka aptuveni 10 hektāru lielo teritoriju Talsu ielā, kas bija gandrīz pilnībā pamesta vairāk nekā divdesmit gadu, ir izdevies pārvērst līdz nepazīšanai. Tomēr pats galvenais, ka šis darbs dod labumu uzņēmējiem. Varam teikt tikai vislabākos vārdus par sadarbību ar Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētāju Ināriju Voitu. NZRO ir pirmā nomniece šajā teritorijā un veiksmīgi attīstās. Veiksmīgi piemēri ir ļoti svarīgi, lai varētu  piesaistīt aizvien jaunus nomniekus, kas attiecīgi dod darbavietas ventspilniekiem un nodokļus pilsētas un valsts budžetā.

Lasi vēl

Komentāri (4)

  • 0
    asd. Pirms 1 nedēļas, 1 dienas

    https://spoki.tvnet.lv/foto-izlases/Ventspils-zversaimnieciba-2011/656806

  • -1
    Pilsēta Pirms 1 nedēļas, 1 dienas

    Varēja padomāt, ka būs raksts par to, ka kaut kas ir slikts un nav labi.

  • 0
    krusttēvs vilhelms Pirms 6 dienām, 7 stundām

    nu malači! Blohins krutu māju uzbūvējis pie Laiv bāz. varēs atpūsties!

  • 0
    Māris Pirms 4 dienām, 17 stundām

    http://www.portofventspils.lv/lv/pakalpojumi-osta/terminali/reefer-cargo-terminal/
    Kādēļ neattīstīja esošo saldētavu Sarkanmuižas dambī 25D?

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: