Februārī Ventspils pašvaldības portālā ventspils.lv kāds ventspilnieks ar segvārdu vērotājs uzdeva jautājumu, kam jāatbild par to ostas teritorijas daļu, kas “jau daudzus gadus izmirusi un stāv tukša”.

Jā, patiešām, brīvostas teritorijā savulaik tika iekļauti daudzi neizmantoti zemesgabali. Atbildēt uz jautājumu, kas noticis vai notiks ar šiem zemesgabaliem, gan nevar vienā teikumā, pat ar veselu laikraksta lapu nepietiek, bet tēma, mūsuprāt ir pietiekami interesanta, lai par to parunātu plašāk.

Ventspils brīvostas teritorija ir 2451,39 hektāri, kas ir aptuveni 44% no visas Ventspils teritorijas. No kopējās teritorijas tikai 242 hektāri ir pati ostas akvatorija. Pārējais – zeme, kas nepieciešama ostas termināļu darbībai, rūpnieciskajiem uzņēmumiem, kā arī zeme, kas šobrīd vēl ir pieejama jauniem projektiem. Ventspils ostas teritorijas robežas mainījušās vairākkārt. Viskrasākās izmaiņas bija 90-to gadu beigās, kad Ventspils brīvostai ar likumu tika noteikts jauns pienākums – rūpniecības attīstība ostas teritorijā. Brīvostas teritorijā tika iekļauti ne tikai tie zemesgabali, kurus jau izmantoja ostas vajadzībām, bet arī tās teritorijas, ko potenciāli varētu izmantot industriālajai attīstībai. Reāli tas nozīmēja to, ka Ventspils brīvostas pārvaldes valdījumā nonāca vairāki simti hektāru, kur labākajā gadījumā bija vien zaļa pļava, bet sliktākajā – nojaucami grausti. Ventspils brīvostas pārvaldes pienākums teritorijas apsaimniekošanā gan nav pašai veikt tajā komercdarbību, bet gan gādāt par infrastruktūru – ielām, laukumiem, dažādiem komunikāciju pieslēgumiem, atsevišķos gadījumos arī veco ēku nojaukšanu un jaunu uzbūvēšanu, - lai neizmantotajām teritorijām dotu jaunu elpu: piesaistītu nomnieku, kurš tur attīstītu savu biznesu, dodot darbu ventspilniekiem un maksājot nodokļus valsts un pašvaldības budžetā.

Aptuveni 200 hektāru šajos gados no Ventspils brīvostas teritorijas pārvērtušies līdz nepazīšanai – gadu desmitiem neizmantotās platībās tagad notiek komercdarbība.

Ostas teritorija apgūta pilnībā

Lai piemērotu Ventspils ostu dažādiem kravu veidiem, tā mazinot atkarību no tradicionālās naftas produktu un ogļu pārkraušanas, Ventspils brīvostas pārvalde atbalstījusi, kā arī pati pasūtījusi vērienīgus ostas infrastruktūras izbūves darbus. Par moderniem ostas termināļiem pārtapuši vairāki zemesgabali, kas līdz tam vispār netika izmantoti. Te jāmin universālais terminālis, ko nomā Noord Natie Ventspils Terminals, universālais terminālis pie tilta, ko nomā Eurohome Latvija, sauskravu terminālis starp Ventas tiltu un Apvedtiltu, ko nomā Ventplac. Pilnīgi no jauna jaunākajā ostas vēsturē tapuši tādi termināļi kā Ventspils Grain Terminal, Baltic Juice Terminal un Baltic Coal Terminal, kur Ventspils brīvostas pārvalde piedalījusies infrastruktūras izbūvē. Ventspils rūpnieciskā sektora būtiska daļa ir uzņēmums Bio-Venta, kas darbu sāka 2008.gadā, un dod arī nozīmīgu pienesumu ostas kravu apgrozījumam. Ostas darbībai piemērotajā teritorijā brīvu vai neizmantotu platību vairs nav. Var runāt vienīgi par dažu termināļu darbības efektivāti, kas varētu būt ar lielāku devumu ekonomikai.

Par moderniem ostas termināļiem pārtapuši vairāki zemesgabali, kas līdz tam vispār netika izmantoti:

1. Baltic Coal Terminal (segtais ogļu pārkraušanas terminālis).
2. Ventspils Grain Terminal (graudu pārkraušanas terminālis).
3. Universālais terminālis ar infrastruktūru prāmju apkalpošanai.
4. Baltic Juice Terminal (specializētais lejamkravu pārkraušanas terminālis).
5. Universālais terminālis.
6. Sauskravu (koku pārkraušanas) terminālis.

Ap 100 Ventspils hektāru pievērsti rūpniecībai

Ventspils biznesa vides arhitektūru gan tiešā, gan pārnestā nozīmē pēdējos gados visizteiksmīgāk mainījusi Ventspils brīvostas industriālā teritorija. Grūti iedomāties, ka vietas, kas šobrīd ir modernas darbavietas tūkstošiem ventspilnieku, vēl pirms nepilniem divdesmit gadu bija aizaugušas pļavas vai pamesti graustu rajoni. Jā, atsevišķi mūsdienu rūpnieciskie rajoni sevī glabā arī atmiņas par pagājušo laiku veiksmes stāstiem, kā, piemēram, “Ventspils koks” teritorija, bet pieredzējušie ventspilnieki vēl atceras, kā šī uzņēmuma savulaik apsaimniekotā Ventmala izskatījās 90-tajos gados.

Kopš Ventspils brīvostas teritorijas paplašināšanas 90-to gadu beigās, aptuveni 100 hektāru industriālās teritorijas ir ieguvuši jaunus vaibstus – uzbūvētas jaunas ražotnes, ielas, ielas, laukumi, inženierkomunikācijas. Ventspils brīvostas piesaistītajos jaunajos uzņēmumos šo gadu laikā radītas aptuveni 1400 jaunas darbavietas. Tie, protams, ir arī nodokļi valsts un pašvaldības budžetā, darbs būvniekiem, veikaliem, kafejnīcām utt. - pamatīgs drošības spilvens savulaik tik ļoti tikai no naftas tranzīta atkarīgajai pilsētai.

No kopējās industriālās teritorijas īpaši izceļami jaunie rūpnieciskie rajoni Pārventā – Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, Kustes dambī un Talsu ielā; Ganību ielā un Rūpniecības ielā.

2000.gadu sākumā vietā, kur tagad ir Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, bija krūmiem aizaugusi pļava. Šobrīd šeit ne vien izbūvētas jaunas ielas un modernas komunikācijas, bet arī 5 jaunas ēkas. Drīzumā sāksies vēl divu jaunu rūpniecisko ēku būvniecība. VATP teritorijā šobrīd strādā vairāk nekā 20 dažāda lieluma uzņēmumu, starp tiem Hansamatrix Ventspils, Immer Digital, Accenture Latvia, Wasserkabel Baltic, Aspired u.c.

Neizmantotās pļavas pie Ventspils lidlauka Ganību ielā pirmās industriālās aprises ieguva 2008.gadā, kad Ventspils brīvostas pārvalde uzbūvēja pirmo ražošanas ēku komunālo automašīnu ražotnei Bucher Municipal. Tālāk jau sekoja Bucher Municipal paplašināšanās un Malmar Sheet Metal rūpnīcas būvniecība un attīstība. Šogad šajā teritorijā sāksies vēl vienas jaunas rūpnieciskās ēkas būvniecība.

Kustes dambī saimnieciska rosība bijusi arī Padomju laikā, bet to tomēr ne tuvu nevar salīdzināt ar to Kustes dambi, kāds, iebraucot Ventspilī, skatam paveras šobrīd. 5 ražošanas ēkas šeit būvējusi Ventspils brīvostas pārvalde. Šeit tagad strādā tādi uzņēmumi kā Arbo Windows, Froli Baltic, Kurzemes Granulas, Ventspils Andren, Pobeda Confectionery.

Gaužām nepievilcīgā stāvoklī Ventspils brīvostas pārvalde savā valdījumā saņēma arī zemesgablus Rūpniecības ielā – daļā no šīs teritorijas savulaik strādājis slavenais Ventspils koks. 2004.gadā te darbu sāka pirmais ārvalstu investors Ventspils brīvostā – Diana sveces. Vēlāk te uzcelta arī Ventspils metināšanas rūpnīca, bet pie dzelzceļa tilta tapusi māju moduļu ražotne. Šīs teritorijas izskatu un izmantošanu mainījusi arī Hydraulik Bauteile Baltic ienākšana Ventspilī.

Jaunākais lielais teritorijas piemērošanas darbs rūpniecībai Ventspils brīvostā ir bijušās zvērsaimniecības teritorija Talsu ielā 200. Aizvadītajā gadā Ventspils brīvostas pārvalde sāka sakārtot šo teritoriju, lai pielāgotu to jauniem rūpnieciskajiem projektiem. Jau drīz tur darbu sāks zivju saldētava. Par katru no veiktajiem projektiem varētu stāstīt vēl ilgi, bet pats galvenais, ka nekas neapstājas. Jau pēc gada Ventspils industriālā ainava izskatīsies citādi, un tās, protams, ir ne tikai vizuālas izmaiņas, bet soļi uz priekšu pilsētas attīstībā.

Ventspils teritorija pēdējos gados piedzīvojusi lielas izmaiņas - agrāk neizmantotas pļavas un krūmāji tagad ir aktīvas rūpnieciskās teritorijas.

Lasi vēl

Komentāri (8)

  • -3
    snaiperis999 20.03.2018, 09:12:49

    Kas ir brīvosta?No kā brīva?Vai tad ir arī nebrīva osta?

  • -1
    snaiperis999 20.03.2018, 10:43:38

    Īkšķis uz leju nav atbilde,bet gan nepamatota,idiotiska reakcija uz normālu jautājumu.
    Tātad,kas ir brīvosta?

  • -1
    snaiperis999 20.03.2018, 13:36:07

    Kas ir brīvosta?

  • -1
    Ventspils brīvostas pārvalde 20.03.2018, 15:50:55

    Jēdziens “brīvosta”, kas ietverts Ventspils brīvostas nosaukumā pēc būtības nozīmē, ka šajā ostā tranzītā pārkrautajām kravām tiek piemērots speciāls nodokļu režīms, t.i. par valstī tranzītā ievestajām precēm netiek maksāti nodokļi tādā apmērā kā tas būtu par precēm, kas valstī tiek ievestas un šeit arī izlietotas.
    Citiem vārdiem “brīvosta” nozīmē to pašu, ko “speciālā ekonomiskā zona” jeb “brīvā ekonomiskā zona”. 1997.gadā, kad Latvijā tika izveidotas trīs speciālās ekonomiskās zonas (Rīgā, Ventspilī un Liepājā), Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu funkciju pamatā bija ostas darba nodrošināšana, bet Liepāja tolaik vairāk bija rūpnieciska pilsēta. Tāpēc Rīga un Ventspils ieguva brīvostu nosaukumu (tā uzsverot saistību ar ostu), bet Liepāja – Liepājas speciālā ekonomiskā zona jeb Liepājas SEZ.
    “Brīvosta” ir gan latviski, gan angliski labskanīgs nosaukums, kam ir vēsturiskas saknes. Tas ir starptautiski saprotams un tiek plaši lietots visā pasaulē.

  • 0
    Jānis Parastais 20.03.2018, 09:55:36

    Medaļai ir arī otra puse. Ir uzņēmēji, kuri neatīsta ražošanu tikai tāpēc, ka viņiem nevar piederēt zeme brīvostas teritorijā - viņi nevar būt pilntiesīgi īpašnieki. Un cik liela ir brīvostas teritorija visiem ir zināms.

  • 0
    Ventspils brīvostas pārvalde 20.03.2018, 15:54:06

    Paldies, Jāni, par interesi par šo juridisko aspektu. Labprāt paskaidrosim vairāk. Īsumā – brīvostas teritorijā var iegādāties zemi īpašumā. No īpašumtiesību viedokļa Brīvostas teritorijā ir četru veidu zemesgabali: valstij, pašvaldībai, Ventspils brīvostas pārvaldei un fiziskām un juridiskām personām piederoši īpašumi.
    Valsts zeme (~35% no brīvostas teritorijas) pamatā ir zeme zem ostas termināļiem, kas privatizācijas laikā tika atstāta valsts īpašumā. Šī zeme ar likumu pieder valstij un nav pārdodama. Savukārt pašvaldības zemi (~55% no teritorijas), brīvostas pārvaldes un privāto zemi var gan pirkt, gan pārdot, protams, ievērojot likumā noteikto kārtību.

  • 0
    Ventspils brīvostas pārvalde 20.03.2018, 15:54:23

    Tā, piemēram, pirms dažiem gadiem komunālo automašīnu uzņēmums “Bucher Municipal” savā īpašumā no Ventspils pašvaldības iegādājās gan ražošanas ēkas, gan zemi. Un arī turpmāk, ja kāds uzņēmums attīstot savu uzņēmējdarbību Ventspils brīvostas teritorijā, vēlētos iegādāties īpašumā zemi, tas būtu iespējams. Šādos gadījumos jāvēršas ar iesniegumu pie zemes īpašnieka. Ja jums ir konkrēts jautājums par kādu zemesgabalu Ventspils brīvostas teritorijā, aicinām vērsties pie mums, labprāt sniegsim nepieciešamo informāciju: marketing@portofventspils.lv

  • 0
    Māris Pirms 4 nedēļām

    The Lithuanian seaport of Klaipeda handled 7.251 million tons of cargo in January through February 2018, up by 407,900 tons, or 6%, from 6.843 million tons a year ago, the port's authority said, cites LETA/BNS.
    In the first two months of this year, all Latvian ports together handled 10.242 million tons of cargo, down 14.3% from the same period in 2017, informs LETA, according to the information released by the Transport Ministry.
    Jautājums, kur Klaipēda dabū kravas, praktiski augot par 1.2milj. t gadā?

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: