Pēc pusgada – no 2018. gada 1. jūnija – Ventspils brīvostas termināļiem, kas pārkrauj naftas produktus, vajadzēs obligāti izmantot iekārtas tvaiku savākšanai un rekuperācijai. «Ventspils nafta» termināls aktīvi gatavojas šim laikam – termināļa teritorijā jau ir uzstādīta daļa iekārtu.

Daļa darbu izdarīti

Ventspilnieki ar lielu nepacietību gaida, kad stāsies spēkā pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Ventspils brīvostas noteikumi, kas paredz, ka no 2018. gada 1. jūnija naftas produktu iekraušana tankkuģos ostā varēs notikt tikai tad, ja tiks izmantotas tvaiku savākšanas iekārtas (TSI). Ventspilnieki lolo cerības, ka līdz ar to dzīvojamajā zonā turpmāk vairs nejutīs smakas.

Šajās dienās «Ventspils nafta» termināls (VNT) teritorijā Talsu ielā 75 aktīvi notiek TSI uzstādīšanas būvdarbi un montāža. «Beidzot esam saņēmuši visas atļaujas un iedarbinājuši TSI uzstādīšanas projektu,» norāda VNT tehniskais vadītājs Igors Martjanovs, piebilstot, ka uzņēmumam vajadzēja gandrīz desmit gadus, lai pie tā nonāktu.

Šā gada vasarā uzņēmums saskaņoja būvniecības projektu ar pilsētas domi, Ventspils brīvostas pārvaldi un Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi. Septembrī tika saņemta būvatļauja un sākās būvdarbi. Tajā pašā laikā uz uzņēmumu tika nogādāta Itālijā ražota TSI. Aptuveni pirms divām nedēļām TSI tvertnes un kompresori tika uzstādi uz betona pa­mata. Šo procesu vēroja Itālijas pie­gā­dā­tājkompānijas Aereon pārstāv­ji, kuri jau ir aizbraukuši no Ventspils, pārliecinoties par mūsu speciālistu profesionalitāti un kompetenci. «Šobrīd visi spēki novirzīti elektrības sadales ēkas izbūvei ar automātikas mezglu un rekuperācijas procesa kontroli,» skaidro Martjanovs.

Tagad, kad TSI pamatdaļa jau ir uzstādīta, var vizualizēt, kā tiks īstenots naftas produktu tvaiku uztveršanas un rekuperācijas process. Iekraujot tankkuģī, naftas produktu tvaiki tiek izspiesti ar kravu no tankkuģa tvertnes un slēgtā sistēmā nonāk 4,5 km garā pazemes cauruļvadā, pa kuru tie nokļūst TSI VNT termināļa teritorijā. Tur, izmantojot speciālu ventilatoru, tvaiki tiek novirzīti uz vienu no četrām tilpnēm, kur notiek to apstrāde ar aktivizētām oglēm. Aktivizētās ogles uzsūc naftas produktu tvaikus, un, kad uzsūkšanas līmenis ir sasniedzis maksimāli iespējamo – taču emisijām nepārsniedzot 10 g/m3 –, tilpne aizveras un pārslēdzas uz nākamo tilpni. Sāk darboties vakuuma sūkņi, kas izsūknē tvaikus un novirza tos uz absorbējošo kolonnu, kur visu laiku cirkulē naftas produkti, kas kondensē sevī atlikušos tvaikus, un tie atkal pāriet šķidrā fāzē. Visbeidzot tvaiku kondensāts, kas atkal pārvērties par naftas produktiem, nonāk tam speciāli atvēlētā rezervuārā.

Projekta vadītājs Toms Birnbaums piebilst, ka viss rekuperācijas process ir ne tikai slēgts, bet arī pilnībā automatizēts. TSI ir pašpietiekama sistēma. Roku darbs ir vajadzīgs tikai tam, lai TSI šļūtenes pieslēgtu kuģa tvaiku maģistrālei. Vadības operators iedarbina procesu. Pēc tam sistēma jau pati sagaida tvaikus, apstrādā tos, pārslēdzas no vienas operācijas uz citu un pati arī kontrolē, lai emisijas nepārsniegtu pieļaujamo normu. Tvaiku uztvērējsistēma, kas tiek ieviesta VNT, ir paredzēta visiem gaišajiem naftas produktiem.

TSI uzstādīšanas galvenais darbuzņēmējs ir Rīgas kompānija Emerol-Katlinieks, kas jau sevi labi pieteikusi arī citos VNT projektos. VNT pārstāvjiem nav šaubu, ka TSI uzstādīšanas projektā visi darbi tiks pabeigti noteiktajā laikā – līdz 2018. gada 31. maijam. «Aptuveni ceturtā daļa visu darbu jau ir izdarīti. Galvenie zemes un būvniecības darbi, kurus vajadzēja pabeigt, līdz iestājas aukstāks laiks, jau ir paveikti,» saka Igors Martjanovs.

Darbi notiek arī 2. un 3. naftas muliņa rajona teritorijā. Šeit tiek ierīkoti cauruļvadi, pa kuriem tvaiks tiks padots no tankkuģa uz maģistrālo cauruļvadu. Katrā piestātnē tiek uzstādīta drošību kontrolējoša iekārta. Lai nodotu tvaikus terminālī, tiks izmantots esošais naftas vads (1 metrs diametrā), kas aptuveni 15 gadus nav ticis darbināts. Lai sagatavotu cauruļvadu tvaiku novadīšanai no muliņiem uz TSI, tika izmantota progresīvā pigging metode. Tīrīšanas iekārta gāzveida slāpekļa strūklas iedarbībā virzoties pa cauruļvada iekšpusi, attīrīja to no iepriekšējā satura. Šobrīd cauruļvads jau ir attīrīts, hermētiski pārbaudīts un izmēģināts, norāda projekta koordinatore Dace Edžiņa.

TSI projekta investīcijas ir 7,3 miljoni eiro, kas ietver projektēšanu, iekārtas piegādes, celtniecības, montāžas, ierīkošanas un palaišanas izdevumus, kā arī speciālistu apmācību. Izvēloties rekuperācijas tehnoloģijas, VNT speciālisti izpētīja visus pieejamos piedāvājumus. Visdrošākā un efektīvākā, kā arī laika pārbaudīta izrādījās absorbcijas metode ar aktivizētās ogles izmantošanu, stāsta Martjanovs. Rekuperācijas tehnoloģija, kas tiks izmantota VNT, ir tāda pati kā TSI, kas jau desmit gadus darbojas terminālī Ventamonjaks serviss, kur gaišos naftas produktus pārkrauj SIA Ventall Termināls.

Sadarbosies trīs kompānijas

Prasību par tvaiku uztveršanas un rekuperācijas iekārtas obligātu izmantošanu no 2018. gada 1. jūnija vajadzēs ievērot arī AS Ventbunkers. Kompānija jau saņēmusi no Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides pārvaldes tehniskos nosacījumus TSI projektēšanai un uzstādīšanai, informēja pārvaldes direktores vietniece Anna Adamsone. Kas attiecas uz Ventamonjaks serviss, tad tā teritorijā TSI tiek izmantota jau vairāk nekā 10 gadus – kopš 2007. gada. Kā pastāstīja valdes loceklis Vjačeslavs Verņuks, pa šiem gadiem terminālī ir pārkrauti 3 miljoni tonnu benzīna. Ja nebūtu TSI, 1,5 tūkstoši tonnu benzīna pa šiem gadiem nonāktu atmosfērā! TSI efektivitāti pierāda tas, ka tā uztver 98% visu tvaiku tankkuģa piekraušanas laikā.

Līdztekus TSI pielietošanai visām trim kompānijām, kas pārkrauj naftas produktus Ventspils ostā, proti, VNT, Ventbunkers un Ventamonjaks serviss, ir jāievieš pastāvīga smaku kontroles monitoringa sistēma uz robežas ar dzīvojamo zonu, atgādina Ventspils domes Vides uzraudzības nodaļa. Monitoringa dati nonāks Ostas kapteiņa dienestā. Uzņēmumi nolēmuši īstenot šo projektu kopīgiem spēkiem. Jau ir veikts vienots iepirkums, noteikta iekārtu piegādātājkompānija un pasūtīti tā saucamie elektroniskie deguni, kas uztvers pat visniecīgāko smaku. Pēc Ventamonjaks servisa, kas pasūta iekārtas, valdes priekšsēdētāja Arņa Janvara domām, tāda sadarbība palīdzēs turpmāk izvairīties no strīdīgām situācijām un ļaus optimizēt projekta izdevumus.

Ventspils ir pirmā, kas risina naftas produktu smaku problēmu. Vadoties pēc šī piemēra, valdība izstrādājusi grozījumus likumā Par piesārņojumu, kas paredz obligātu rekuperācijas izmantošanu, pārkraujot naftas produktus ostā. «Strādājam pie šī jautājuma kopā ar Ventspils pašvaldību. Ventspils mums ir pirmrindniece jautājumos par kār­tības iedibināšanu ostā un naftas produktu tvaiku rekuperācijas ieviešanu,» norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kad pagājušajā nedēļā viesojās Ventspilī. Starpība vien tāda, ka likums jaunajā redakcijā stāsies spēkā 2022. gadā, bet Ventspils saistošie noteikumi, kas paredz rekuperāciju, jau pēc pusgada, proti, 2018. gada 1. jūnijā.

Uz kopējām interesēm, nevis domstarpībām
Larss Panclafs

VNT ģenerāldirektors

Šie divi gadi bija izaicinājumu pilni, ņemot vērā izmaiņas kravu plūsmā, kas ietekmēja Baltijas valstis kopumā un Latviju tai skaitā. Pēdējo 18 mēnešu laikā VNT veica nopietnas pārrunas ar visām iesaistītajām pusēm Ventspilī, lai kopā izveidotu pamatus ilgtermiņa sadarbībai, koncentrējot uzmanību un enerģiju uz kopīgām interesēm, nevis domstarpībām, un kopā gūtu panākumus. Šo procesu raksturoja atklātums un savstarpēja cieņa. Kopā tika likti pamati sadarbībai, kas ļauj visām iesaistītajām pusēm pielikt savas pūles sarežģījumu pārvarēšanā loģistikas sektorā, jo tas ietekme Ventspili tagad un ietekmēs turpmāk. VNT no savas puses velta visu savu pozitīvo enerģiju tvaiku savākšanas iekārtas (TSI) uzstādīšanai, kas dos mums iespēju ieguldīt vides standartu paaugstināšanā un ļaus arī turpmāk pozicionēt sevi kā nozīmīgu tranzīta centru naftas produktu plūsmas piesaistīšanai. Rezultātā labuma guvēji būs visas Ventspils iesaistītās puses, un mēs varēsim turpināt sniegt savu ieguldījumu Ventspils sociālajā attīstībā un nozīmīgos projektos. TSI izmantojamā tehnoloģija tiek veiksmīgi pielietota visā pasaulē. Mēs neesam pirmie VTTI termināļu tīklā, kas dod priekšroku šādai sistēmai. Līdzīgas sistēmas ir uzstādītas un darbojas VTTI termināļos Holandē – Roterdamā un Amsterdamā, ASV – Floridā un Kiprā – Vasiliko, tāpēc ka VTTI termināļu grupā ir nelokāma pārliecība par to, ka vides aizsardzība ir korporatīvas atbildības pamatu pamats.

Ventspils – pionieri smaku novēršanā
Imants Sarmulis

Ventspils brīvostas pārvaldnieks

– Gan pilsētas pašvaldība, gan Ventspils brīvostas pārvalde daudzkārt ir saņēmusi un saņem iedzīvotāju sūdzības par smakām, kas nāk no ostas termināļiem laikā, kad naftas produktus pilda kuģos. Ventspils pašvaldība un Ventspils brīvostas pārvalde bija pionieri Latvijā, kas atrada risinājumu šai problēmai – proti, veikt grozījumus noteikumos. Risinājums ir tvaiku savākšanas iekārtas – ja nav tvaiku, nav arī smaku. Bet šobrīd jau varam teikt, ka ledus sakustējies visā Latvijā. Saeimā tiek skatīti grozījumi likumā Par piesārņojumu, kas pēc būtības risinās šo problēmu valsts mērogā.

Foto: VNT terminālī TSI uzstādīšanā aptuveni ceturtā daļa visu darbu jau ir izdarīti.

Lasi vēl

Komentāri (15)

  • -5
    Krišs Daugulis 12.12.2017, 07:18:48

    A kā ar rapša smaku?!

  • -4
    gunča 12.12.2017, 10:26:07

    Tad jau vieglāk komunismu celt,nekā Ventspilī smerģūļu novērst.

  • -2
    Jānis Parastais 12.12.2017, 13:41:15

    A kā ar ogļu putekļiem?!

  • -3
    Ventspils brīvostas pārvalde 13.12.2017, 16:34:43

    Lai mazinātu ogļu putēšanu pilsētā, Ventspils ostā ir uzbūvēts unikāls terminālis – slēgtais ogļu pārkraušanas terminālis “Baltic Coal Terminal”. Šajā terminālī slēgtā veidā šī gada 11 mēnešos pārkrauti 2,75 miljoni tonnu akmeņogļu. Otrā terminālī, kur pārkrauj akmeņogles – “Ventspils tirdzniecības ostā” – šogad pārkrauts krietni mazāk – gandrīz 1,7 miljoni tonnu, tomēr šeit ogļu kravu apstrāde notiek atklātā veidā, tāpēc ir īpaši svarīgi sekot līdzi tam, lai šis process notiktu pēc iespējas draudzīgāk videi. Visām darbībām, kas notiek ostas termināļos ir jāatbilst valstī noteiktajai kārtībai, toskait visiem vides drošības noteikumiem, kas izstrādāti tā, lai saimnieciskā darbība noritētu saskaņā ar iedzīvotāju interesēm. Uzņēmumu darbības atbilstību likumam kontrolē valsts atbildīgā institūcija – Valsts vides dienests. Bet to, kādas tieši darbības tiek veiktas, lai mazinātu ogļu putēšanu (piemēram, laistīšana), vislabāk var pastāstīt pats terminālis – “Ventspils tirdzniecības osta”.

  • -3
    yolo 17.12.2017, 12:34:00

    VBP, pastāstiet, lūdzu, kas notiek ar ūdeni kurš ticis izmantots ogļu laistīšanai gada siltajos mēnešos? kur tas tiek pēc tam attīrīts un ar kādām metodēm?

  • -2
    Cienītais, Jūs ko? 19.12.2017, 13:38:49

    Tas slēgtais terminālis kurš pie paša tilta visiem deguna galā? :D Stāsti nu. :D

  • -4
    gunča 12.12.2017, 14:43:09

    Ar ogļu putekļiem vajag tāpat,ka ar īkšķa licēju uz leju tev par jautājumu.Noskalot ,lai vairs ne smakas nebūtu.Goda vārds,nožēlojami radījumi.Cilvēks pat nekomentē,bet uzdod jautājumu,bet viens otrs te kā stulbā Kikī Saeimas sēdē.

  • -5
    yolo 12.12.2017, 17:07:57

    aptuvenais scenārijs pēc jūnija:
    pilsētā smird. vides dienests visiem cītīgi zvana, bet visur saņem vidējo pirkstu, jo ir tak tvaiku savākšanas iekārta un nekas nevar smirdēt

  • -3
    Ivars Jansons Pirms 2 dienām, 11 stundām

    Iedzīvotāju izmuļķošana turpinās, ja jau pat Sarmulis nezina, ka primārais ir ostas kuģu un Pārventas uzņēmumu kancerogēnās atgāzes, izmeši, emisijas, kuras jau 28 gadus indē iedzīvotājus un pilsētas viesus. SMAKAS ir tur, kur ir SŪDI. Skatiet MK Noteikumus!!!
    2. Ar kādu ātrumu tiek sūknēts benzīns VNT?
    3. Kāpēc no iedzīvotajiem tiek slēpts cipariņš, cik tūkstošus tonnu kancerogēnu vielu emisijas izmet gaisā ostas kuģi un Pārventas uzņēmumi gada laikā???
    4. kurš ir atļāvis pārkraut bīstamas kravas Ventspilī pilsētas teritorijā???
    5. Vai VNT kļūs par spradzienbīstamu objektu pēc rekuperācijas sistemas palaisanas??? Pasarg, Dievs.
    6. kāpēc rekuperācijas tēma tika dziļi slēpta 28 gadu garumā???
    7. Cik iedzīvotāju ir miruši no briesmīgā apdraudējuma veselībai un dzīvībai?? Cik saindēto ir vesti uz Rīgu, uz Sauriešiem, uz onkoloģisko slimnīcu???
    8.Kad Aivars sāks stāstīt par Civilo aizsardzību Ventspilī???
    9. Kāpēc Ventspils Domes vadoņi dzīvo vismaz 30 km no mīļās Ventspils???

  • -3
    yolo Pirms 2 dienām, 5 stundām

    Janson, beidz vienreiz runāt muļķības. Dramatizē ar saviem tupajiem jautājumiem.. Tad atbildi man uz šiem pretjautājumiem

    1.Ko Tu izsecināsi uzzinot benzina vai cita ogļūdeņraža sūknēšanas ātrumu? tur nepastāv citi faktori arī gadījumā gudriniek? cauruļvada diametrs, spiediens utt..

    2.Kā var vakuuma sūknis ar ogli padarīt naftas produktu uzglabāšanas termināli vēl sprādzien-bīstamāku?

    3. kur palika Tavs pirmais jautājums.

    zināji, ka viens no ļoti izplatītiem ķīmiskiem savienojumiem- ūdeņraža oksīds, tiek atklāti smidzināts uz dārzeņiem, kurus lietojam uzturā. katru gadu miljoniem cilvēku iet bojā no ūdeņraža oksīda, bet visi to noklusē. KĀPĒC??? kāpēc tu par to neuztraucies, Janson??

  • -1
    Ivars Jansons Pirms 1 dienas, 20 stundām

    Kad beigs muļķot Ventspils iedzīvotājus? Kad beigs dāsni apmaksāt tos izmuļķotājus ar nodokļu maksātāju naudiņām??? ( 1. jautājums ).
    Yolo kungam iesaku aiziet uz VNT pie Panclava kunga, un, palūgt parādīt, kā darbojas benzīna butanizācijas iecirknis, kā darbojas šī rekuperācijas sistēma, kā notiek dīzeļa un benzīna bagātināšana ar piedevām ( esot kādi 80 varianti ), kā viņš sūknēs benzolu, u.t.t. Pajautā arī, kā viņš ir gatavs Civilās aizsardzības pasākumiem??? Pēc tam aizej visu pastāsti VeA pasniedzējiem un studentiem, visu Ventspils skolu vadībai un skolniekiem, visiem pensionāriem, Aivara elektorātam!!! Pēc tam aizskrien, un palūdz Aivaram, lai turpina aizsākto tēmu, ka Vides dienests esot Ventspilī ilgstoši korumpēts...Pasarg,Dievs.

  • -1
    yolo Pirms 1 dienas, 20 stundām

    Tā jau domāju.. vel vairāk dramatizēšana, bet ne viena skaidra atbilde,. Es tev pašam ieteiktu tur aiziet un pajautāt kā visas tevis pieminētās tehnoloģijas darbojas, jo atšķirībā no tevis, es to zinu. Varbūt tad arī tu pats vismaz būsi kaut nedaudz izglītots šajos jautājumos, par kuriem tik ļoti cīnies. Cik zinu, tad tu esot bijis ielūgts vairākkārt aplūkot tehnoloģiskos procesus termināli, bet ne reizi neesi ieradies. ne tā?

  • 0
    Ivars Jansons Pirms 19 stundām

    Vispirms jau jāuzzina, kurš ir gatavojis šo nepilnīgo informāciju, un, kam tā ir domāta? Vai bērnu dārzu audzinātājam, un senioriem pansionātā???
    Tātad te ir pierādījums, ka Ventspils iedzīvotāji ilgstoši ir indēti ar ostas kuģu un Pārventas uzņēmumu kancerogēnajām atgāzēm, izmešiem, emisijām!!! Visu laiku notiek apzināta iedzīvotāju izmuļķošana, bet izmuļķotājiem tiek dāsni samaksāts ar nodokļu maksātāju naudiņām!!! VAI TAS NAV NOZIEGUMS???

  • -1
    yolo Pirms 10 stundām, 34 minūtēm

    Turpini tik kultivēt savas sazvērestības teorijas

  • 0
    sranskis Pirms 8 stundām, 6 minūtēm

    Izskatās, ka Jansona būrītim atkal durtiņas vaļā! Atrod gadu vecu tēmu un tik dod virsū! Jansona izdarībām nav kaut kāds gudrs psihiatrisks nosaukums?

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: