Šī gada pirmajos trīs ceturkšņos strauji pieaudzis saražotās produkcijas daudzums Ventspils rūpniecības uzņēmumos, kas sasnieguši lielāko pieaugumu valstī, reizē arī esot līderi produkcijas eksporta ziņā, kas liecina arī par saražotā kvalitāti.
Industrializācijas programma nes augļus
6Centrālās statistikas pārvaldes informācija liecina, ka šī gada pirmajos trīs ceturkšņos Ventspils pilsētā strādājošie rūpniecības uzņēmumi saražojuši par 37% vairāk produkcijas nekā tādā pašā laika periodā pērn (1. grafiks). Šis pieaugums bija arī ievērojami lielāks nekā vidēji Latvijā (12%), bet Ventspils uzņēmumu pieaugumam līdzīgs bijis arī Jelgavā (32%) un Rēzeknē (30%). Pagājušā gada pirmajos trīs ceturkšņos Ventspils rūpniecības uzņēmumi saražoja produkciju 84,7 miljonu eiro vērtībā, bet šogad tie ir jau 116,2 miljoni, turklāt – 92% no visa pagājušā gada laikā saražotā (pērn 125,9 miljoni eiro).
Rūpniecības produkcijas apjoms šī gada pirmajos trīs ceturkšņos attiecībā pret pagājušā gada pirmajiem trim ceturkšņiem, %
Ventspils apstrādes rūpniecības uzņēmumu produkcijas lielākā daļa tika eksportēta (2. grafiks), kas dod iespēju to realizēt augstākas maksātspējas tirgos un uzņēmumu darbiniekiem noteikt augstākas algas nekā rūpniecībā vidēji Latvijā. No visa šī gada pirmajos trīs ceturkšņos saražotā produkcija par 49,3 miljoniem eiro tika izlaista metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumos, un tas ir par 14,4 miljoniem jeb 41% vairāk nekā pērn.
Rūpniecības produkcijas eksports vidēji šī gada pirmajos trīs ceturkšņos, %
Lielākie metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumi Ventspilī ir brīvostas industriālajā zonā strādājošie SIA Bucher Municipal (foto), SIA Malmar Sheet Metal, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca un SIA Kalmeta. Ventspilī ir arī otrs augstākais rezultāts apstrādes rūpniecības produkcijas apjomā starp republikas pilsētām, rēķinot uz vienu iedzīvotāju (3. grafiks).
Rūpniecības produkcijas apjoms šī gada pirmajos trīs ceturkšņos, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, EUR
Pēdējos 15 gados Ventspilī veikts ļoti nopietns darbs rūpniecības attīstīšanā. Kopš 2002. gada darbam brīvostas industriālajā zonā piesaistīti vairāk nekā 20 ārvalstu un pašmāju ražojošie uzņēmumi, bet 2010. gadā pirmo reizi darba vietu skaits rūpnieciskajā sektorā pārsniedza darba vietu skaitu ostas sektorā. Ventspils ierindojusies Latvijas lielāko rūpniecisko centru vidū, apsteidzot tādu vēsturisku rūpniecisko centru kā Jelgava un panākot arī Daugavpili. Saražotā daudzums Ventspilī kopš 2002. gada palielinājies 21 reizi, bet eksporta apjoms – pat 40 reizes.
Skatoties tuvākajā nākotnē, saražotās rūpniecības produkcijas apjomam jāpieaug gan labvēlīgu ārējās vides iemeslu, gan Ventspilī esošo uzņēmumu veikto attīstības projektu dēļ. Piemēram, uzņēmums Bucher Municipal, kas jau 12 gadus darbojas Ventspils brīvostas teritorijā, strauji paplašinājis ražošanas apjomus, ražotnē atverot jaunu kompaktās komunālās mašīnas C201 ražošanas līniju.
Patlaban Ventspils ostā līdzās jau esošajām rūpnieciskajām teritorijām vairāk nekā 500 hektāri ir paredzēti jaunu industriālo projektu īstenošanai. Ražošanas uzsākšanai ir iespējams izmantot sagatavotus zemes gabalus industriālajos parkos no 1 līdz 100 hektāru platībā ar iespēju vajadzības gadījumā tos paplašināt. Uzņēmējdarbības uzsākšanai Ventspils rūpnieciskajā teritorijā tiek piedāvātas dažāda lieluma telpas un pat gatavas ražošanas ēkas, turklāt visas platības aprīkotas ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām. Atsevišķos gadījumos ātrai ražošanas uzsākšanai tiek izbūvētas arī speciāli pielāgotas ražošanas ēkas.
86% no Ventspilī saražotā tiek eksportēts, tajā skaitā arī uzņēmumā Malmar Sheet Metal saražotās rezerves daļas.
Ražojam konkurētspējīgu produkciju
Aivars Lembergs
Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs
– Rūpniecības produkcijas ražošanas pieaugums šī gada pirmajos trīs ceturkšņos Ventspilī ir bijis visstraujākais Latvijā. Šajā rādītājā esam krietni virs valsts vidējā, kas izdevies arī Jelgavai, Rēzeknei un Liepājai. Šobrīd rūpnieciski vislabāk attīstītā pilsēta Latvijā neapšaubāmi ir Valmiera, taču dinamikas ziņā tā, tāpat kā Rīga, krietni atpaliek no Ventspils, kas arī liecina par to, cik strauji rūpniecība attīstās pie mums. Tāpat svarīgs ir arī eksporta īpatsvars, bet Ventspils uzņēmumi uz citām valstīm sūta 86% no visa saražotā, kas ir augstākais īpatsvars starp visām republikas pilsētām. Tas ir tiešām labi, jo liecina, ka Ventspilī saražotā produkcija ir ar augstu konkurētspēju.
Komentāri (6)
Viss baigi smuki, taču kādas ir vidējās algas Ventspilī? :D
Pēc VSAA informācijas, vidējā bruto apdrošināšanas iemaksu alga darba ņēmējiem (ieskaitot mazo un mikrouzņēmumu darbiniekus) Ventspilī 2017. gada 1. pusgadā ir EUR 828.
Ventspils pilsētā ir trešā lielākā apdrošināšanas iemaksu alga starp republikas pilsētām – Jūrmalā EUR 888; Rīgā – EUR 883. Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga Latvijā 2017. gada 1. pusgadā – EUR 792.
Apdrošināšanas iemaksu algu Ventspilī šī gada pirmajos sešos mēnešos saņēmuši vidēji 16 596 darba ņēmēji. No tiem 38,8% Ventspilī deklarēto darba ņēmēju vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir EUR 800 un vairāk.
Piecu gadu griezumā (2012. gads – 2017. gada 1. pusgads) Ventspils bijusi viena no četrām republikas pilsētām (arī Rīga, Jūrmala, Jelgava), kurās vidējā apdrošināšanas iemaksu alga bijusi nemainīgi augstāka par Latvijā vidējo apdrošināšanas iemaksu algu.
2017. gada 1. pusgadā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kāpums Ventspilī bijis EUR 36 attiecībā pret 2016. gada vidējo algu. Šis pieaugums ir bijis straujāks nekā, piemēram, salīdzinot 2015. gadu un 2016. gadu kopumā (+ EUR 22 gadā).
Beidziet vienreiz pret sevi izraisīt jau tā esošo riebumu no normālu cilvēku skatu punkta.Tā kā tas balodis no vienas pasakas,kurš visu prot,lai gan prot tik pa tukšo ļerkšķēt.Cilvēki grimst totālā nabadzībā,esot ES,bet šie te gvelž par kaut kādu tur vidējās apdrošināšanas iemaksas algu.Ja tajās skolās,kur esat mācījušies kabinetu krēslu deldēšanu,ieskaitot "smadzeņu pūderēšanu",tad pēc 10 baļļu sistēmas laikam jums bija 10.
Nevienam normālam cilvēkam tāda vidējā alga neinteresē,jo tāda vienkārši nav.
Industrializācijas programma nes augļus-nes jau gan.Tikai naudiņa ieplūst vergturu-alkatīgo uzņēmēju maciņos.Tas pats Buchers,kāpēc pārcēla savas ražotnes uz Ventspili?Tāpēc,ka šeit ir baltie nēģeri,kuriem nav jāmaksā tik daudz kā Anglijā un Šveicē.
Visu zemju imperiālisti,savienojieties!