Šis gads Ventspils brīvostai kļuvis par tās attīstības stratēģijas tālredzīguma apliecinājumu. Šogad pabeigti vairāki lieli investīciju projekti, padarot ostas infrastruktūru vēl drošāku un ērtāku kuģu ienākšanai un kravu apstrādei.

Sākušies darbi pie jaunās dziļūdens piestātnes. Veiksmīgi turpinājās industrializācija – tika atvērtas jaunas ražotnes, paplašinātas un jubilejas svinēja jau esošās. Ventspils ir apstiprinājusi savu statusu kā prāmju pārvadājumu uz Skandināviju centrs Baltijā.

Ventas vērienīgā padziļināšana

Pēc 20 gadu pārtraukuma šā gada sākumā, pirmo reizi šajā gadsimtā, Ventspils ostā tika veikti vērienīgi gultnes padziļināšanas darbi – kuģošanas kanāls no Ventas apgriešanās baseina līdz paceļamajam tiltam padziļināts līdz 15 metriem. Darbu veikšanas iepirkumu konkursā uzvarēja Beļģijas kompānija Jan De Nul, kas Ventas gultnes padziļināšanai atsūtīja vienu no saviem zemessūcējiem Al-Idrisi. Ventspils ostā sen nebija manīts tiks jaudīgs un mūsdienīgs zemessūcējs, kas aprīkots ar jaunākajiem gultnes padziļināšanas mehānismiem. Darbi notika nepārtraukti un tika pabeigti rekordīsā laikā – 100 dienās, kuru laikā no Ventas gultnes tika izcelts 330 000 kubikmetru grunts. Projekts izmaksāja 1,74 miljonus eiro, daļa izdevumu segta no ES Kohēzijas fonda.

Atjaunotas 48 ielas

Šā gada sākumā tika pabeigta sešus gadus ilgusī Ventspils brīvostas kravu termināļu un industriālo zonu pievedceļu rekonstrukcija un būvniecība. Par ieguvējiem kļuva arī pilsētas iedzīvotāji, iegūstot 48 pārbūvētus un atjaunotus ielu posmus 28,7 kilometru garumā, kā arī sakārtotas un labiekārtotas teritorijas 14,6 ha platībā. Turklāt nodrošināta sabalansēta ostas termināļu un industriālo zonu pievedceļu attīstība, palielināta kravu plūsmas efektivitāte, kas veicina Ventspils osas potenciāla un konkurētspējas izaugsmi. Šī grandiozā projekta īstenošanai iztērēti 36 miljoni eiro, toskait vairāk nekā 30 miljoni eiro piesaistīti no ES Kohēzijas fonda.

Atvērtas jaunas ražotnes

2016. gadā tika turpināta Ventspils industrializācija. Ventspils brīv­ostas industriālajās zonās atvērtas divas jaunas ražotnes. Līdztekus kokapstrādei, elektronikai, mašīnbūvei un metālapstrādei Ventspilī ienākusi arī konditorejas nozare. Par pirmo bezdelīgu kļuva Krievijas ģimenes kompānijas Pobeda šokolādes ražotne. Tā atvēra Ventspilī meitasuzņēmumu Pobeda Confectionery. Savukārt Rūpniecības ielā 27 sāka darboties moduļu būvniecības uzņēmums Forta Modular. Pirmais lielais jaunā uzņēmuma īstenotais projekts ir 150 moduļu 4-stāvu trīszvaigžņu viesnīcai Ārlandas lidostā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Moduļu būvniecībā piedalījās 150 darbinieku, toskait piesaistīti no citiem Ventspils uzņēmumiem. Uz Zviedriju moduļi tika transportēti pa jūru no Ventspils ostas.

Atzinība pasaules līmenī

Šogad Ventspils vārds ik pa laikam parādījās britu biznesa avīzes Financial Times starptautiskajā izdevumā fDi Intelligence. Izdevums regulāri pēta Eiropas un pasaules perspektīvākās pilsētas un speciālās ekonomiskās zonas (SEZ). Šogad Ventspils iekļuva starp labākajiem vairākos pētījumos. Ārzemju investoru piesaistīšanas stratēģija tika pētīta 190 Eiropas pilsētās. Pilsētu grupā ar iedzīvotāju skaitu līdz 100 000 Ventspils ieguva 2. vietu un uzrādīja labāko rezultātu starp visām Baltijas valstu pilsētām. Savukārt pasaules SEZ pētījumos tas pats izdevums piešķīra Ventspilij uzreiz sešas speciālās balvas – par atbalstu, uzsākot uzņēmējdarbību, infrastruktūras atjaunošanu, ražotņu paplašināšanu, par ostas infrastruktūru, mārketingu un augsto tehnoloģiju ražotņu attīstību.

Pagarina piestātņu mūžu

Ventspils brīvostas pārvalde turpina rūpēties par ostas infrastruktūru, veicot vienu no saviem prioritārajiem uzdevumiem – attīstīt savu teritoriju un nodrošināt vislabākos nosacījumus termināļu un ražotņu darbībai, drošai kuģošanai un kravu pārkraušanai. Šogad pabeigti divi lieli 2015. gadā uzsākti projekti. Viens no tiem – grunts stiprināšana aiz piestātnēm nr. 2 un 3, kuras izmanto AS Ventspils tirdzniecības osta. Piestātnēs tiek pārkrauts liels daudzums ogļu, kas rada ievērojamu slodzi konstrukcijām. Pēc grunts nostiprināšanas piestātnes var drošāk izmantot ar pilnu slodzi. Tikpat svarīga ir arī septiņu piestātņu rekonstrukcija pilsētas krastmalā. Šīs piestātnes tiek izmantotas dažādu veidu kuģu pietauvošanai – loču kuteriem, palīgflotes kuģiem, ostā ienākošajām jahtām un militārajiem kuģiem, kā arī ekskursiju kuģītim Hercogs Jēkabs.

Nosvin 10 gadu jubileju

2016. gads kļuva par jubilejas gadu diviem rūpnieciskajiem uzņēmumiem, kas darbojas Ventspils brīvostas industriālajās zonās. Savu pirmo apaļo jubileju – 10 gadus – nosvinējis Beļģijas mašīnbūves uzņēmums Malmar Sheet Metal. Katru nedēļu no rūpnīcas Ventspilī uz Beļģiju dodas astoņas fūres ar gatavo produkciju – pasaulē pazīstamu ražotāju kravas automašīnu, traktoru un autobusu rezerves daļām. Šogad pilsētas dome pasniedza Pilsētas balvu uzņēmuma īpašniekam un vadītājam Dorsanam de Bijšēram. 10 gadu jubileju tāpat nosvinēja vācu uzņēmums Froli Baltic, kas ražo vairāk nekā 1800 izstrādājumu veidu no poliuretāna medicīnas, automašīnu un mēbeļu rūpniecībai.

Ventspils – vārti uz Skandināviju

Viena no Eiropas lielākajām kuģošanas kompānijām Stena Line nosauca Ventspili kā prioritāru kravu un pasažieru pārvadājumu virzienu Baltijas jūras reģionā. Maršruts Ventspils–Nineshamna nodrošina līdz 70% visu kompānijas Stena Line kravu pārvadājumu no Baltijas valstīm uz Skandināviju. Šogad kompānija palielinājusi reisu skaitu šajā maršrutā līdz 16 reizēm nedēļā. Prāmju pasažieri mūsu pilsētai tiek piesaistīti, arī pateicoties pirmajam Latvijā ostas veikalam, kurā preču cenas ir trīs reizes zemākas nekā Zviedrijā. Šogad 11 mēnešu laikā panākts rekords pasažieru pārvadāšanas jomā – 167 571. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pasažieru plūsma pieaugusi par 10%, bet kravu – par 14%. Oktobrī tika sasniegts mēneša rekords, pārvadājot ar prāmjiem ro-ro kravas – 205,1 tūkst. tonnu.

Jauna piestātne un jaunas kravas

Šā gada pavasarī sākās pārkraušanas darbi pie 12. dziļūdens piestātnes, kas ir visjaunākā Ventspils ostā. Piestātni nomā SIA Eurohome Latvija. Pie piestātnes ir pārkrauti un nosūtīti pirmie kravu sūtījumi – 266 000 tonnas. Līdzās 12. piestātnei savu darbību uzsākusi SIA Overseas Estates, kas izmanto tai piederošo pārprofilēto pārtikas lejamkravu kompleksu, lai ieviestu Ventspils ostā jaunas kravas, proti, melasi un palmu eļļu. Septembrī tika uzņemts pirmais kravu sūtījums – vairāk nekā 5000 t palmu eļļas, kuru tankkuģis Stenaweco Marjorie K piegādāja no Malaizijas. Ventspilī palmu eļļa tika pārkrauta cisternvagonos un pa dzelzceļu nosūtīta uz Krieviju. Baltijas valstīs citu tādu termināļu nav.

Bucher Municipal nākotnes potenciāls

Šogad piedzīvots svarīgs notikums pilsētas industrializācijas jomā – starptautiskais koncerns Bucher Industries sācis pārcelt uz Ventspili savas ražotnes no Šveices un daļu ražotņu no Anglijas. Tādējādi lielais ražotājs apstiprina, ka Ventspils brīvostas teritorijā, kur jau 11 gadus darbojas viens no koncerna Bucher Municipal uzņēmumiem, ir radīti vislabākie nosacījumi attīstībai.

Sākot ar atsevišķu ielu tīrāmo mašīnu konstrukciju montāžu, kopš pagājušā gada Bucher Municipal sācis pilnībā komplektēt mašīnas ar 1 kubikmetra tilpumu, bet šogad pārcēlis uz Ventspili vēl divas pilnas montāžas līnijas – 4 m3 mašīnu C401 un 2 m3 mašīnu CityCat2020 salikšanai. Nākamajā gadā kompānija plāno pārcelt uz Ventspili vēl divas mašīnu pilnas montāžas lī­nijas. Kompānijas vadība izvērtē ražotni Ventspilī kā nākotnes po­tenciālu, sacīja viens no Bucher Municipal vadītājiem Tomass Emmenegers.

Izmanto jaunas tehnoloģijas

Ostas infrastruktūras uzlabošanas darbi turpinās. Ventspils brīvostas pārvalde jau gatavojas īstenot jaunus projektus tuvākajos gados. 2017.–2020. gada programmā paredzēts 7 hidrobūvju objektu remonts, kura kopējās izmaksas var sasniegt 10,5 miljonus eiro. Par šīs programmas lielākajiem objektiem kļūs abu molu rekonstrukcija. Lai iegūtu precīzu informāciju par hidrobūvju konstrukciju tehnisko stāvokli, Ventspils brīvostas pārvalde izmantojusi vienu no modernākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem – digitālos trīsdimensiju mērījumus. Salīdzinot ar iepriekšējām hidrobūvju, kuru lielākā daļa konstrukciju atrodas zem ūdens, izpētes metodēm, digitālā skenēšana sniedz detalizētāku un precīzāku informāciju, norāda Witteveen+Bos Latvia projektu vadītājs Oskars Zivtiņš.

Miera pilnus Ziemassvētkus!

Imants Sarmulis

Ventspils brīvostas pārvaldnieks

– Gada nogale ir laiks, kad atskatāmies uz paveikto un kaļam plānus nākotnei. Nevar noliegt, ka 2016. gadā Ventspils brīvostas dzīvē sarežģījumu bijis pietiekami. Ventspils ostas vēsturiskā attīstība tranzīta apkalpošanā nosaka, ka esam atkarīgi no procesiem, kurus paši nevaram ietekmēt – politiskajiem lēmumiem un pasaules ekonomikas tendencēm. Tomēr taisnība ir tiem, kas saka, ka katra problēma ir arī jauns izaicinājums. Par situāciju, ar kādu saskaramies šobrīd, proti, Krievijas kravu tranzīta samazināšanos, mēs sākām domāt jau vairāk nekā pirms 10 gadiem. Tieši šobrīd visskaidrāk varam redzēt, ka pašvaldības un brīvostas stratēģiskais darbs jaunu universālo termināļu attīstībā, prāmju līniju piesaistē un, protams, ražošanas attīstībā Ventspilī dod augļus un ļauj uz nākotni raudzīties krietni cerīgāk nekā tas būtu, ja mēs būtu sēdējuši, rokas klēpī salikuši. Esam gatavi smagi strādāt arī turpmāk, lai Ventspils būtu vieta, kur uzņēmēji redz perspektīvu, bet iedzīvotāji – darba iespējas. Lai šo mērķi īstenotu, ir nepieciešams daudzu cilvēku vienots darbs. Tāpēc šajā pirmssvētku laikā vēlos no sirds pateikties visiem Ventspils brīvostas darbiniekiem, visiem ostā un ražošanas uzņēmumos strādājošajiem par kopīgo darbu! Lai mums katram un visiem kopā skaisti un mierpilni Ziemassvētki un gandarījuma par paveikto pilns 2017. gads!

Lasi vēl

Komentāri (10)

  • 0
    ozols 21.12.2016, 01:10:50

    Ja Brivosta so lapeli sponsare,tad tiesam talredzibas atistibas stragedija visa visuma ! :)

  • 0
    domāju 21.12.2016, 11:50:49

    > ozols. Ir ko iebilst?

  • 0
    ozols 21.12.2016, 13:54:39

    Klaipēdas osta un pat Rigas osta darba apjomu ziņā mums ir priekšā. Gan moduļu māja,gan šokolāde - nestrādā vairāk ,nekā strādā. Ja vēl sīkāk pētījumos iebrauc,tad diez gan maļamies pa tukšo. Un pats par sevi saprotams osta ir gan jāsaved kārtībā,gan jāuzlabo.

  • 0
    ozols 21.12.2016, 13:59:53

    Pricīgus svētkus ! Paldies Imant! Cerams mums iedzīvotājiem būs darba iespējas.

  • -1
    Ena 22.12.2016, 02:01:08

    Cik kravu pārkrauts? Eiropas naudas pumpēšanas shēmas parasti beidzas ar fiasco.

  • 0
    Novadnieks 22.12.2016, 06:18:07

    Tev,Imant Sarmuli,gan tev līdzīgiem svētki prieka pilni un pārbagāti starpsvētku periodi.Parastai tautai no tām jūsu ostām un citām parazītu naudas kāstuvēm ne silts ne auksts.Nu nāvīgi feini jau mākat izteikties gan gada nogalē,gan arī citos laikos.Tā kā mācītājs no kanceles:"Neskatieties uz maniem darbiem,bet ieklausieties manos vārdos".

  • 0
    ozols 24.12.2016, 10:23:02

    Un par sokoladi,ta ir karteja afera lembinam :)

  • 0
    ozols 24.12.2016, 10:27:03

    Vins toc i sokolade pp ! :)

  • 0
    ozols 24.12.2016, 10:29:05

    >domaju.Ir ko iebilst ?

  • 0
    Māris 25.12.2016, 14:14:57

    Ja Latvijas ostas paliek bez Krievijas un iespējams Baltkrievijas kravām, tad šo ostas.dzelzceļa infrastruktūru uzturēt būs grūti, un galvenais jautājums priekš kā?Jā, koki, šķelda paliks, un uzņēmumi, kuri ir saistīti ar kravu īpašniekiem, vai kuri kļust par kravu valdītājiem, bet pārējie ?

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: