Ventspils brīvostā noslēgušies 2015. gadā uzsāktie grunts stabilitātes nodrošināšanas darbi, kas ievērojami paaugstinās kuģošanas drošību ostas akvatorijā. Paveiktais darbs ļaus 2. un 3. piestātni izmantot ar pilnu slodzi. Ieguldījumi infrastruktūras izbūvē, atjaunošanā un uzturēšanā ir Ventspils brīvostas pārvaldes darba prioritāte. Tādējādi Ventspils brīvostas pārvalde īsteno savu galveno – teritorijas attīstītāja – funkciju, norāda brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.

Grunts stiprināšanas būvdarbi 300 metru garumā aiz piestātnēm nr. 2 un nr. 3 Ventspilī, Dzintaru ielā 51B un Dzintaru ielā 51/3 aizsākās 2015.gada sākumā. Lai nodrošinātu piestātņu stiprību un noturību, izbūvēta metru bieza atslodzes platformas dzelzsbetona plātne 3970 m2 platībā, kura sastāv no 8 sekcijām (vienas sekcijas izmēri – 25,45 x 19,5 metri). Katras sekcijas dzelzsbetona plātne balstīta uz urbto cauruļpāļu pamatnes, kas sastāv no 56 vertikāliem pāļiem un 14 slīpiem pāļiem. Dzelzsbetona plātņu balstīšanai ar bezvibrācijas metodi 43 metru dziļumā tika izbūvēti 560 pāļi. Pēc atslodzes platformas izbūves tika atjaunots kraujlaukumu segums, izbūvēta jauna lietus ūdens savākšanas sistēma, lietus ūdens attīrīšanas iekārtas, kā arī jauni ūdensapgādes tīkli.

Piestātnes nr. 2 un nr. 3 no Ventspils brīvostas pārvaldes šobrīd nomā AS Ventspils tirdzniecības osta. Būvdarbi tika veikti, nepārtraucot piestātņu nr. 2 un nr. 3 ekspluatāciju. Šobrīd tiek veikta būvdarbu izpilddokumentācijas pārbaude un tiek organizēta objekta nodošana ekspluatācijā, informē projekta vadītājs Arnis Mazalis.

Objekta būvniecība norisinājās ES Kohēzijas fonda līdzfinansētajā projektā Ventspils ostas Ventas upes kanāla nostiprinājums – piestātņu nr. 2 un nr. 3 pastiprināšana. Projekts tiek īstenots saskaņā ar darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi papildinājuma 3.3.1.3. aktivitāti – Lielo ostu infrastruktūras attīstība Jūras maģistrāļu ietvaros. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas ir aptuveni 4,47 miljoni eiro, tajā skaitā Kohēzijas fonda līdz­finansējums ir aptuveni 3,8 miljoni eiro.

Piestātnes var izmantot ar pilnu slodzi

Māris Petrovskis

Ventspils brīvostas pārvaldes Tehniskās nodaļas vadītājs

- Nepieciešamību stiprināt grunti aiz 2. un 3. piestātnes noteica un pamatoja galvenokārt kuģošanas un navigācijas drošības apsvērumi ostā. Ilgstoši ekspluatējot piestātnes, kopš to iepriekšējām rekonstrukcijām, piestātņu kordona jeb krasta līnija bija izvirzījusies aptuveni par 30 centimetriem uz upes pusi. Tas radīja traucējumus drošai kuģošanai un navigācijai akvatorijā. Pašas piestātnes konstrukcijas bija un ir labā tehniskā stāvoklī. Piestātnes līnijas nenoturīgums bija saistīts ar šim reģionam raksturīgo mīksto grunti. Vēl jāņem vērā arī tas, ka 2. un 3. piestātnē pārsvarā tiek krautas akmeņogles, proti, piestātnēm slodze ir pietiekami liela. Tās ir dziļūdens piestātnes, kas nozīmē, ka pēc kravām nāk panamaks klases kuģi ar lielu iegrimi, uzņemot lielas ogļu kravas. Pārkraujot lieltonnāžas kravas, tiek radīta liela slodze piestātnei, kas savukārt spiež uz grunti, izraisot tās kustīgumu. Lai apturētu turpmāko piestātnes līnijas novirzīšanās procesu, vajadzēja veikt grunts stiprināšanu. Gribu izcelt šī objekta būvnieku profesionālo darbu. Līgums ar galveno būvniecības darbuzņēmēju – AS BMGS – tika parakstīts vēl 2014. gada pašā nogalē, bet darbi sākās 2015. gada sākumā. Tomēr darba gaitu kavēja objektīvi iemesli, kas bija saistīti ar nepieciešamību atrast pareizo tehnoloģisko risinājumu grunts nostiprināšanai. Neraugoties uz kavēšanos, uzsākot darbus, būvnieki tos paveica laikus – līdz šā gada 29. februārim, kad tika pabeigti visi būvdarbi. Darbu laikā tika izmantotas hidrobūvniecības tehnoloģijas, kas Latvijā vai nu nav tikušas izmantotas līdz šim vispār, vai arī izmantotas retos gadījumos. Pateicoties labi paveiktajam darbam, stividorsabiedrība AS Ventspils tirdzniecības osta varēs izmantot 2. un 3. piestātni ar pilnu jaudu.

Strādājām bez brīvdienām

Anatolijs Hamickis

AS BMGS atbildīgais darbu vadītājs

– Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma izpilde, stiprinot grunti pie 2. un 3. piestātnes, kļuva par īstu būvnieku – gan mūsu kompānijas, gan apakšorganizācijas SIA Ostas celtnieks – profesionalitātes un izturības pārbaudījumu. Jāsaka, ka šo pārbaudījumu izturējām godam. Darbu laikā mēs neskārām pašu piestātni un tās kordona jeb krasta līniju. Netika pārtraukta piestātnes ekspluatācija. Mums bija izvirzīts uzdevums – nostiprināt piestātnes aizmugurējo daļu un tā saucamo enkuru rindu, kas notur piestātnes kordona sienu. Vēl mēs uztaisījām atslodzes platformu, kas slodzi no piestātnes novirza uz pāļiem. Pirms darbu uzsākšanas mums vajadzēja izpildīt projektētāju ieteikumus – izmēģināt dažādus pāļu veidus, lai izvēlētos vispiemērotāko vājai gruntij. Daļu pāļu piedāvāja projektētāji, bet daļu – mēs paši. Izmēģinājumu laikā noskaidrojām, ka vispiemērotākie ir mūsu piedāvātie pāļi metālisko cauruļu veidā, kuru vidū tiek ieliets betons. Tādi pāļi ir pazīstami ārzemēs, taču Latvijā līdz šim netika izmantoti. Metāla caurules (457 mm diametrā, sienu biezums 8 mm) mūsu partneri piegādāja no Holandes.

Pāļu izmēģināšanai, kā arī projekta korekcijai bija vajadzīgs pusgads – proti, puse no projektam atvēlētā laika. Grunts stiprināšanas darbus sākām 2015. gada 12. augustā, bet pabeidzām šā gada 29. februārī – visu izdarījām pusgada laikā. Mēs aprēķinājām, ka, lai paveiktu darbu noteiktajā termiņā, katru dienu ir jāiedzen 12 pāļi. Pavisam tika iedzīti 560 pāļi. Lai paveiktu šo darba apjomu, darbu sākām plkst. 6.30–7, bet beidzām ap plkst. 22. Strādājām bez brīvdienām. Jāatzīst, ka ziemas aukstums, sals un īsās dienas apgrūtināja darbu. Mēs izmantojām grunts sildīšanas tehniku, lai darbs notiktu katru dienu. Grunts un pagājušā gadsimta 70. gados būvēto piestātņu nolietojums neļāva mums pāļu iedzīšanas laikā izmantot vibrāciju metodi. Tādēļ izmantojām urbšanas metodi jeb, citiem vārdiem, skrūvējām pāļus gruntī. Pāļu augšējie gali ir savienoti ar atslodzes plāksni, līdz ar to visa slodze tiek novirzīta uz pāļiem, nevis uz piestātni. Tā kā mums bija visas nepieciešamās hidrotehniskās iekārtas un mehānismi, mēs varējām veiksmīgi izmantot jebkurus tehniskos un tehnoloģiskos risinājumus, kas konkrētajos apstākļos skaitījās vislabākie un efektīvākie. Gribu uzslavēt ne tikai BMGS būvnieku pašaizliedzīgo darbu, bet arī apakšuzņēmēja Ostas celtnieka darbu. Viņi virzījās aiz mums un atjaunoja piestātnes segumu. Ostas celtnieka būvnieki laikus un labā kvalitātē izpildīja savu darbu daļu, līdz ar to mēs varējām pabeigt projektu pasūtītāja noteiktajā laikā.

Piestātne nr. 2

  • Dziļums: 15,5 m
  • Garums: 96 m
  • Platums: ~40 m
  • Kuģa iegrime: līdz 14,1 m
  • Aprēķinu kuģa izmērs: līdz 214 m ar piestātni nr. 3
  • Pēdējā rekonstrukcija: 2000. g.
  • Ģenerāluzņēmējs: AS Venceb

Piestātne nr. 3

  • Dziļums: 15,5 m
  • Garums: 174 m
  • Platums: ~40 m
  • Kuģa iegrime: līdz 14,1 m
  • Pēdējā rekonstrukcija: 1998.–1999. g.
  • Ģenerāluzņēmējs: AS Venceb

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: