Sākoties aktīvajai tūrisma sezonai, atpūtnieki atkal sāk interesēties par Kurzemes bākām, kas ir Ventspils brīvostas pārvaldes uzraudzībā. Bākas Užavā, Ovīšos un Akmeņragā ir vienīgās Latvijā, kas pieejamas publiskais apskatei. Ovīšu bāku nesen apmeklēja ekspedīcijas Mana jūra 2015 dalībnieki. Vēlā sestdienas vakarā tur skanēja klasiskā mūzika un darbojās radošā darbnīca.
Ventspils brīvostas pārvaldes bākām ir sākusies aktīvā tūrisma sezona. Ovīšu bākas uzraudze Iveta Bādere šogad jau uzņēmusi tūristus no Lietuvas, Vācijas un, protams, dažādām Latvijas vietām. Pagājušajās brīvdienās meža zaļuma un ziedošo ceriņkrūmu ieskautajā Ovīšu bākā viesojās kampaņas un ekspedīcijas Mana jūra 2015 dalībnieki. Ventspils novada teritorijā ekspedīcijas maršruts vijās caur Jūrkalni, Užavu, Ventspili, Staldzeni un Ovīšiem. Pagājušajā sestdienā ekspedīcija ieradās Ovīšos no Staldzenes, četru stundu laikā mērojot aptuveni 22 kilometrus. Vakarā Ovīšu bākas telpās ar pastāvīgu mikroklimatu un lielisku akustiku skanēja klasiskā ģitāra. Jaunais un talantīgais Miks Akots no Alsungas, televīzijas šova Radīti mūzikai uzvarētājs, priecēja ar koncertu, atskaņojot populārus instrumentālus skaņdarbus.
Ekspedīcijas Mana jūra dalībnieki katru gadu piestāj Ovīšos. Kampaņas koordinatore Aiga Upiniece stāsta, kā pirms četriem gadiem, dodoties pirmajā ekspedīcijā, tās organizatori atklāja Ovīšu bāku un iepazinās ar tās saimnieci. Vieta ļoti iepatikās, un kopš tā laika, pēc vienošanās ar Ventspils brīvostas pārvaldi, ekspedīcijas dalībnieki ir ikgadēji viesi bākā. Šoreiz ekspedīcijas dalībnieki varēja ne tikai noklausīties koncertu, bet arī apskatīt Latvijas bāku un citu navigācijas objektu vēstures ekspozīciju. Piemēram, uzzināja, ka 1809. gadā, kad sāka būvēt Ovīšu bāku, attālums no tās līdz jūrai saskaņā ar dokumentos rakstīto bija 2 kilometri, bet tagad – tikai 500 metri. Iveta Bādere organizēja izzinošu rotaļu bērniem un pieaugušajiem, bet pēc saulrieta visiem interesentiem bija iespēja apdrukāt T kreklu. «Ovīšu bāka saista ar savu arhitektūru – tā ir bāka bākā, jo sastāv no diviem cilindriem, viens būvēts agrāk, otrs – vēlāk. Šeit ir ļoti laba gaisotne,» stāsta ekspedīcijas dalībnieki, kuri pārstāv visdažādākās profesijas un Latvijas vietas.
Ekspedīcijas dalībnieki mēneša laikā mēros 500 kilometru no Nidas līdz Ainažiem. Ekspedīcija gar Baltijas jūras krastu ir tikai viena kampaņas sastāvdaļa, stāsta Aiga Upiniece. Ekspedīcijas dalībnieki mācās aizsargāt jūru un domāt par to, ko ikviens var izdarīt, lai jūra kļūtu tīrāka. Ekspedīcijas laikā notiek dažādas nodarbības, lekcijas un citi pasākumi. Viens no kampaņas Mana jūra organizatoriem – Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme pastāstīja, ka katru gadu ekspedīcijas dalībnieku pulks kļūst arvien lielāks. Pērn kampaņā piedalījās no 400 līdz 600 cilvēku, koncerta un lekcijas skatītājus un klausītājus ieskaitot. «Katram Latvijas iedzīvotājam vajadzētu reiz noiet gar visu piekrasti,» uzskata Ulme.
Ovīšu bāka
Visvecākā Latvijā.
Būvēta (pēc dažādiem datiem) 1814. vai 1844. gadā.
Bākuguns ir redzama 15 jūras jūdžu attālumā.
Ovīšu bāka atrodas Ovīšu zemesragā, 360 metru attālumā no krasta līnijas. Bāka joprojām darbojas un ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Ar Ventspils brīvostas palīdzību te ir izveidota neliela ekspozīcija par Latvijas bāku vēsturi. Bākas iepriekšējais nosaukums – Liseres jeb Luserortas zemesrags – pastāvēja līdz 1917. gadam. Zviedru valodā lysa nozīmē degt, bet ort – vieta, rags. Jau 11. gadsimtā kā orientācijas zīmes šeit ir dedzināti ugunskuri vai darvas mucas. Ovīšu bāka apzīmē tāda paša nosaukuma sēkļus piekrastē un norāda jūras krasta virziena maiņu, kā arī brīdina par smilšu zemes strēles tuvumu, kas apjož no dienvidiem Irbes šaurumu.
Bāka ir uzbūvēta uz koka pāļiem, mūrēta no sarkanajiem ķieģeļiem un atsevišķiem laukakmeņiem. Tā ir celta kā plats konusveida tornis masīva mūra cilindra veidā. Bākai ir dubultcilindra konstrukcija. Šāda veida – dubultcilindru – bākas 18.–19. gadsimtā Eiropā izmantoja arī kā aizsardzības būves ienaidnieka uzbrukuma gadījumam.
Apmeklējumu pieteikšana
+371 63600364 , +371 26264616 (ārpus darba laika)
Darba laiks:
pirmdiena – 8.00–18.00, otrdiena, trešdiena,
ceturtdiena – 8.00–17.00, piektdiena – 8.00–16.00
Biļešu cenas:
pieaugušajiem – 0,70 EUR, bērniem – 0,30 EUR, telšu vietas pieaugušajiem – 2,15 EUR dienā, telšu vietas bērniem – 1,00 EUR dienā, auto novietošana bākas teritorijā – 0,70 EUR par 1 stundu.
Užavas bāka
Celta 1879. g., atjaunota 1925. g.
Torņa augstums – 19 m
Augstums virs jūras līmeņa –
44 m
Bākuguns ir redzama 15 jūras jūdžu attālumā
Užavas bāka ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un atrodas aptuveni 20 kilometrus uz dienvidiem no Ventspils. Bāka atrodas uz vienas no trim augstām mežainām kāpām, tā sauktās Teniroka kāpas, kuras augstums sasniedz 28 metrus. No tālienes šī kāpa atgādināja cepamo krāsni, tāpēc 19. gadsimtā Užavas bākas vāciskais nosaukums bija Bakofen. Pirmo reizi Užava vēstures avotos minēta 1230. gadā. Jau 17.–18. gadsimtā ir ziņas par šeit novietotu navigācijas uguni uz akmens krāvuma kurināta ugunskura veidā, kas ceļā uz Ventspils ostu kalpojis kuģiem par orientācijas zīmi. Pirmās Užavas bākas torņa celtniecības darbus pabeidza 1879. gadā, izbūvējot arī piestātni celtniecības materiālu piegādei. Užavas bāka bija ķieģeļu tornis, kas savienots ar vienstāva dzīvojamo māju bākas apkalpojošajam personālam. Pirmā pasaules kara laikā Užavas bāka stipri cieta – tika nopostīta bākas torņa augšējā cilindriskā daļa, kā arī artilērijas apšaudes rezultātā tika sagrautas palīgēkas. Neskarta saglabājās vien torņa astoņstūra pamatne, uz kuras 1925. gada 21. februārī pabeidza jaunā Užavas bākas torņa celtniecību.
Apmeklējumu pieteikšana
+371 63630573, +371 28341836 (ārpus darba laika)
Darba laiks:
pirmdiena – 8.00–18.00, otrdiena, trešdiena,
ceturtdiena – 8.00–17.00, piektdiena – 8.00–16.00
Biļešu cenas:
pieaugušajiem – 0,70 EUR, bērniem – 0,30 EUR
Akmeņraga bāka
Celta 1864., 1868. vai
1889. gadā, atjaunota 1957. g.
Torņa augstums – 38 m
Augstums virs jūras līmeņa –
38 m
Bākuguns ir redzama 18 jūras jūdžu attālumā
Līdz bākai, kas atrodas 80 kilometrus no Ventspils, var nokļūt, braucot no Ziemupes puses. Bāka ir Akmeņraga galvenā rota – uzkāpjot tajā, paveras fantastisks skats uz jūru un apkārtnes mežiem. Materiālus bākas būvēšanai pieveda pa jūru no Liepājas, pie Akmeņraga pārkrāva sekli peldošos pontonos un ar tiem nogādāja uz jūrā izbūvētiem steķiem. Bākas torni atjaunoja 1921. gadā. Tornis ar laternu sasniedz piecstāvu mājas jeb 38 metru augstumu, bet tā divas bākugunis (zaļā krāsā) iedegas reizi 7,5 sekundēs.
Apmeklējumu pieteikšana
+371 63453650
Darba laiks:
maijs–septembris: darbdienās – 8.00–17.00, oktobris–aprīlis: darbdienās – 10.00–15.00, piektdiena – 8.00–16.00
Biļešu cenas:
pieaugušajiem, pensionāriem, skolēniem, studentiem – 0,71 EUR, bērniem – 0,28 EUR
Komentāri (0)