Ja pavēro no malas tauvotāju darbu, nevar nepamanīt viņu izveicību un drosmi, ar kādu spēcīgie vīrieši ķer tauvas un cik meistarīgi tās uzmet uz piestātnes stabiem. Gudrie prāti joprojām nav izdomājuši efektīgāku un drošāku kuģu stiprināšanas veidu pie piestātnes – to gandrīz manuāli dara tauvotāji.
Tauvotāju profesionālajā valodā viņi pieņem un atdod kuģus. No viņu darba ir atkarīga kuģa un tās komandas, kā arī ostas būvju un iekārtu drošība. Viņiem ir jāpietauvo kuģi jebkurā diennakts laikā un jebkuros laika apstākļos. 24 stundu maiņas laikā uz 10 tauvotājiem ir vidēji 10–12 kuģu, bet citās maiņās arī visi 25 kuģi. Ja ņem vērā, ka kuģa pietauvošana parastos apstākļos aizņem vidēji no pusotras līdz divām stundām, tad iznāk, ka darbs tauvotājiem ir diezgan saspringts. Sauskravas kuģi parasti apkalpo četri cilvēki apmēram stundas laikā, bet naftas tankkuģi – seši cilvēki divu stundu laikā, stāsta pieredzējis tauvotājs Aivars Rubens. Gadās arī ekstrēmākas situācijas, kad kuģi tauvo sešas vai pat visas astoņas stundas. Naftas tankkuģu tauvošanai izmanto metāla troses, kas tiek padotas no kuģa un saņemtas piestātnē ar mehānisko vinču palīdzību.
Tomēr ir gadījies, ka tauvotāji troses saņem manuāli, un šis darbs ieilgst uz vairākām stundām, kas prasa milzīgu fizisku piepūli. Rubens reiz piedalījies naftas tankkuģa tauvošanas darbos pie 37. piestātnes, uz kuras toreiz vēl nebija mehānisko vinču.
Tankkuģi pietauvoja sešas stundas, stāstījumu turpina tauvotājs. Sauskravas kuģi un prāmji tiek pietauvoti pārsvarā ar rokām – komandas pārstāvji izmet no kuģa 30 metrus garas tauvas, kuras tauvotāji krastā noķer un piesien ar tām kuģi pie piestātnes stabiem. Ziemā šis darbs veicams aukstumā, sniegā, nereti ir arī apledojums.
Lai savlaicīgi un droši pietauvotu kuģi, tauvotājiem saskaņoti jāstrādā kā savā starpā, tā arī ar kuģa komandu. Tauvotāja darbā sīkumu nav. Piemēram, ir svarīgi zināt, kur uz piestātnes ir jāstāv katram tauvotājam, stāsta Aivars Rubens. Tauvotājam ir jābūt ar labu reakciju, lai izvairītos no traumām. Pieredzējuši tauvotāji stāsta, ka reizēm, padodot tauvu no naftas tankkuģa, vinča var pēkšņi sākt griezties pretējā virzienā. Ja tauvotāji laikus nenoreaģē, tad var nopietni savainot rokas. «Tu nekad nedrīksti pagriezties ar muguru pret tauvām vai staba,» saka Uģis Lasmanis, kurš par tauvotāju strādā sesto gadu. «Un nekad nedrīksti pamest darbu nepabeigtu, jo pēc tevis savu kārtu gaida jau loči, velkoņi, stividori un operatori,» viņš piebilst.
Jauniņajiem, kas tikko sāk apgūt kuģu tauvošanas gudrības, visus šos padomus sniedz pieredzējuši tauvotāji. Reizēm viņi ilgi nenostrādā, jo gan paši, gan kolēģi saprot, ka šis darbs nav domāts viņiem. Viesturs Vītoliņš par tauvotāju strādā trīs gadus. Viņš atnāca uz ostu uzreiz pēc skolas beigšanas, šobrīd viņam ir tikai 22 gadi. «Man vienkārši patīk kuģi,» savu profesionālo izvēli pamato Viesturs. Vecākie kolēģi māca viņu, ka piestātnē nekad nedrīkst zaudēt modrību. Maiņas var būt dažādas, taču, kad nāk prāmji, darba vienmēr ir vairāk, neslēpj gados jaunais tauvotājs.
Bija laiks, kad kuģu Ventspils ostā bija mazāk. Toties pēc akvatorijas un Ventas gultnes padziļināšanas, kuru pabeidza 1998. un 2000. gadā, ostā sāka ienākt daudz lielāki tankkuģi un sauskravas kuģi. Ja pirms padziļināšanas ostā ienākošo tankkuģu maksimālais garums parasti nepārsniedza 200 metru, tad tagad ienāk arī 260 metru gari kuģi. Tankkuģu pietauvošana tagad lielā mērā ir mehanizēta. Pēdējos gados, kad Ventspilī sāka ienākt prāmji, darba apjoms tauvotājiem ir pieaudzis. Tomēr paši strādājošie neuzskata, ka viņu darbs būtu īpašs. «Kad pierod, darbs vairs nešķiet tik grūts. Kaut gan par vieglu arī to nenosauksi,» tik kodolīgi savu darbu raksturo Aivars Rubens.
Pēc tam, kad 1992. gadā tika izveidota Ventspils brīvostas pārvalde, tauvotāji, kas agrāk skaitījās pie naftas ķīmiskā rajona, pārgāja tas pakļautībā. No tā laika līdz pat šim brīdim dienestu vada Normunds Reimanis. Šobrīd kuģu tauvošanas darbus veic 40 darbinieku, kas strādā maiņās. Daudzi tauvotāji Ventspils brīvostas pārvaldē strādā kopš tās pirmās pastāvēšanas dienas. Pagājušajā nedēļā viena no četrām tauvotāju maiņām nosvinēja savu 20 gadu jubileju Ventspils brīvostas pārvaldes sastāvā. 6 maiņas tauvotāji no 10 strādā kopš pirmās dienas – Guntars Ekmanis, Dzintars Graudiņš, Zigmārs Ziemanis, Normunds Miltiņš, Ainars Andersons un Ainars Zablovskis.
Vēl divi tauvotāji maiņā strādā vairāk nekā 10 gadu. 20 gadu laikā tauvotāju darbs būtiski nav mainījies. Lai gan piestātnēs tagad ir mehāniskās vinčas, taču arī roku darba kuģu tauvošanā joprojām netrūkst, stāsta tauvotājs ar 15 gadu pieredzi Gundars Bērziņš.
Gadījums no tauvotāja Gundara Bērziņa pieredzes:
– Tauvotāja darbs ir interesants tādēļ, ka tajā nemēdz būt divu vienādu situāciju. Reiz ostā ienāca vienkorpusa naftas tankkuģis. Tankkuģi pavadīja Green Peace laivas, kas neļāva tam tuvoties piestātnei. Mums vajadzēja vairākas stundas uzturēties piestātnē un gaidīt tankkuģi. Zaļie nopietni kavēja darbu ostā un radīja bīstamu situāciju. Visbeidzot, ugunsdzēsēji nodzina viņus no piestātnes ar ūdens strūklu, tāpēc tankkuģis varēja pietauvoties.
Komentāri (0)