Būves, kas kalpo ostai un kuģiem

Hidrotehniskās būves ir nepieciešamas ne tikai kuģu pietauvošanai ostā, bet arī tās aizsardzībai. Patlaban ostā ir aptuveni 50 piestātnes 11 kilometru garumā. Lielākā daļa tika būvētas padomju ekonomikas gados, bet tās projektēja Ļeņingradas institūts LenmorNIIprojekt, stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks un Tehniskā dienesta vadītājs Arnis Mazalis.

60.–70. gados tika izveidota osta ar trīs naftas muliņiem, pārkraušanas naftas bāzes objekti un pieostas rūpnīca, kālija mēslojumu pārkraušanas komplekss, kā arī jaunā zvejas osta. 

Pie hidrotehniskajām būvēm pieskaitāmi ne tikai moli, muliņi un piestātnes, bet arī kuģošanas jūras un upes kanāls, apgriešanās baseins Ventas gultnē, jo to izveidei tika gatavoti projekti un notika vērienīgi hidrotehniskie darbi, uzsver Mazalis. 

Pagājušā gadsimta 90. gados, kad ostā, toskait Ventā, notika grandiozi gultnes padziļināšanas darbi, līdz 14,2 metriem tika padziļinātas un rekonstruētas sauskravas piestātnes. Lai izveidotu nepieciešamo dziļumu, vajadzēja stiprināt Ventas krastus. Tajā laikā ostā tika rekonstruētas praktiski visas vecās piestātnes, kā arī tika uzbūvētas jaunas – 35.a (ķīmiskajām kravām), 10. (ģenerālkravām) un 4.a (Kālija parka otrā kārta). 2000. gadā nodeva ekspluatācijā universālo termināli NNVT ar piestātnēm, kas tiek izmantots ģenerālkravu un ro-ro kravu pārkraušanai, kā arī prāmju satiksmei.

Laika ziņā pēdējās hidrotehniskās būves, kas tapušas ostā, ir divas pāļu veida piestātnes (pie graudu un sulu termināļa), kas pēc savas konstrukcijas atšķiras no parastajām. Arnis Mazalis tāda veida piestātņu priekšrocības uztver neviennozīmīgi – tās ir lētākas, toties tās var izmantot tikai konkrētām kravām un aizņem pietiekami daudz vietas akvatorijā. Visjaunākā hidrotehniskā būve ir ogļu muliņš, kuru privātie investori uzbūvēja ogļu termināļa Baltic Coal Terminal (BCT) vajadzībām.

Līdzās mūsdienu piestātnēm, kas tika būvētas uz metāla rievsienām, dzelzsbetona caurulēm, bet tagad – metāla caurulēm, ostā joprojām atrodamas pagājušo gadsimtu hidrotehnisko būvju vecās koka konstrukcijas. Veco piestātņu koka pāļu paliekas apmēram 100 metru garumā redzamas universālā termināļa NNVT teritorijā, vecajā zvejas ostā un 12. piestātnē līdzās Ventas tiltam. Drīzumā, kad pie tilta sāksies jaunā termināļa izbūve, vecie pāļi aizies nebūtībā, taču pagaidām tie vēl atgādina par ostas vēsturi. 

Izskaņai tuvojas arī 1. naftas muliņa mūžs; to uzbūvēja 60. gadu sākumā. Šobrīd muliņš vairs netiek izmantots sliktā tehniskā stāvokļa un piesārņojuma ar naftas produktiem dēļ. Tas kļūst par traucēkli ogļu termināļa BCT darbībai, traucējot kuģiem pietauvoties pie 29. piestātnes. Ventspils brīvostas pārvalde jau pieņēmusi lēmumu demontēt 1. naftas muliņu un patlaban gatavo dokumentus iepirkumu konkursu organizēšanai, informē Mazalis. 

Hidrotehniskajām būvēm ir vajadzīga nepārtraukta uzraudzība un būtiski kapitālieguldījumi. «Hidrotehnisko būvju renovācija un rekonstrukcija vienmēr ir dārga, taču šo izdevumu nepieciešamību nosaka drošas kuģošanas prasības ostā,» uzsver brīvostas Tehniskā dienesta vadītājs.

Vārdnīca

Hidrotehniskās būves – būves, kas paredzētas ūdens resursu (upju, ezeru, jūru, gruntsūdeņu) izmantošanai vai cīņai ar postošo ūdens stihiju.

Mols – hidrotehniska norobežojošā būve ostas akvatorijas aizsardzībai no viļņiem, ar vienu galu piestiprināta pie krasta. Mola galvenajā (jūrā izvirzītajā) daļā tiek uzstādītas signālgaismas jeb bāka. Ostās, kas atrodas atklātā krastā, ierīko divus saejošus vai paralēlus molus ar vārtiem starp tiem.

Muliņš – divpusēja piestātne kuģu stāvēšanai un pietauvošanai.

Piestātne – speciāli aprīkota vieta krastā kuģa pietauvošanai, lai veiktu kravas, pasažieru, remonta un citas operācijas, kā arī lai nodrošinātu drošu kuģu stāvēšanu sliktos laika apstākļos.