Eksperte: Riski saistībā ar naftas piesārņojumu Kurzemes piekrastē aizvien pastāv

No Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) saņemtas ziņas, ka piesārņojums ir krietni garākā posmā nekā sākotnēji aplēstie 30 kilometri (km), un ir nepieciešama daudzu cilvēku palīdzība, lai to savāktu, skaidroja eksperte. Tāpēc tiek meklēti brīvprātīgie.

Pēc viņas teiktā, labā ziņa ir tā, ka piesārņojums nav šķidrs naftas produkts, bet tās ir mazas tumšas pērlītes ar naftas piesārņojumu. Proti, to ir vieglāk savākt un steidzamība nav tik liela, kā tas varētu būt citos gadījumos. Tas arī mazina risku dzīvniekiem, atzina eksperte.

Vaicāta, vai piesārņojums turpina nākt no jūras, Jentgena teica, ka esošā informācija par to neliecina, taču ir iespēja, ka tas ir nogrimis jūrā un kādā brīdī jūra to var skalot ārā. Tāpat, uznākot lielākiem viļņiem, jūra šo piesārņojumu var paņemt atpakaļ, riska faktorus skaidroja eksperte.

Pēc viņas teiktā, visās notikušajās mācībās cerēts, ka šāds brīdis nepienāks. "Situācija, kur pašvaldības un ugunsdzēsēji netiek galā un ir nepieciešama brīvprātīgo iesaiste piesārņojuma savākšanā," viņa skaidroja, atzīstot, ka notikušais ir mācība.

Tomēr Jentgena vēlreiz uzsvēra, ka situācija varēja būt vēl nopietnāka - gadījumā, ja piesārņojums būtu šķidrie naftas produkti. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šāds risks joprojām pastāv, jo Baltijas jūra ir viena no kuģniecībai visintensīvāk izmantotajām jūrām.

Viņa arī informēja, ka brīvprātīgie var pieteikties Pasaules Dabas fonda sociālajos tīklos ŠEIT! Pēc tam viņi saņems norādes, kur nepieciešama palīdzība un kā palīdzēt. Pieteikties var pilngadību sasniegušas personas.

Vienlaikus saņemta informācija no Polijas vides institūcijām par līdzīgu piesārņojumu Polijas piekrastē. Pašlaik tiek vērtēts, vai starp abiem piesārņojuma gadījumiem pastāv saistība. Arī šo aspektu varēs precīzāk vērtēt pēc analīžu rezultātu saņemšanas.

Piesārņojuma savākšanas darbi turpinās atbilstoši piekļuvei teritorijām un laikapstākļiem. Daļa piesārņojuma jau savākta.