Risinot atkritumu apsaimniekošanas problēmas un vienlaikus attīstot centralizēto siltumapgādi, Ventspilī, līdzās Pārventas katlumājai, tuvāko trīs gadu laikā iecerēts uzbūvēt atkritumu  reģenerācijas iekārtu jeb jaunu katlumāju, kurā tiks izmantots no atkritumiem iegūts kurināmais.

Latvijā šādas iekārtas pašlaik nav, taču daudzās Eiropas valstīs tā ir ierasta prakse. Pašvaldības speciālisti jau vairāku gadu garumā iepazīst dažādu valstu pieredzi ar šādām iekārtām un strādā pie Eiropas Savienības (ES) finansējuma piesaistes projekta īstenošanai.

Pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts, sadarbojoties ar pašvaldības SIA Ventspils siltums, pašlaik iesniegusi pieteikumu Vides pārraudzības valsts birojam, lai varētu uzsākt ietekmes uz vidi vērtējumu. Kad pieteikums tiks akceptēts, uzsāks ietekmes uz vidi procedūru, kuras laikā paredzēta arī sabiedriskā apspriešana, un savu viedokli varēs izteikt ventspilnieki.

Atkritumi kā resurss

Izmantojot atkritumus kā kurināmo, iecerēts tos no problēmas pārvērst resursā. Ventspils labiekārtošanas kombināts kopš 2000. gada ieguldījis būtiskus finanšu līdzekļus Ventspils reģiona atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras pilnveidošanā, piesaistot ES līdzfinansējumu. Tostarp 2012. gadā sadzīves atkritumu poligonā Pentuļi ekspluatācijā nodots atkritumu priekšapstrādes cehs, kurā tehnoloģiskā procesa rezultātā tiek iegūts materiāls no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanai. Pašlaik uzņēmums gadā saražo aptuveni 11 tūkstošus tonnu šāda materiāla, taču apgrūtināta kļuvusi tā realizācija. Kā stāsta Ventspils labiekārtošanas kombināta valdes priekšsēdētājs Gaitis Celms, Ventspilī saražotais materiāls pašlaik tiek vests uz Brocēnu novadā esošo SIA Cemex cementa rūpnīcu, kas ražošanas procesā izmanto no atkritumiem iegūtu kurināmo. Taču uzņēmuma pieprasījums pēc kurināmā izejvielām pēdējā laikā samazinājies. Šī gada septiņos mēnešos rūpnīca strādājusi tikai četrus no tiem, pērn un 2015. gadā tā darbojusies astoņus mēnešus gadā. «Uzņēmuma darbība ir kļuvusi neparedzama, un tas mums traucē,» norāda Ventspils labiekārtošanas kombināta valdes priekšsēdētājs. Līdz ar to daļu no pārstrādātajiem atkritumiem nākas uzkrāt.

Taču gan Latvijas likumdošana, gan ES direktīvas paredz tuvāko gadu laikā samazināt gan kopējo radīto sadzīves atkritumu daudzumu, gan apglabāšanai paredzēto (no 50% pašlaik līdz pat 10% 2030. gadā). «Pašlaik Pentuļos apglabā aptuveni 16% no visiem Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģionā savāktajiem atkritumiem, bet valsts ir apņēmusies nākotnē apglabāt tikai 10%. Ja apstrādātos atkritumus nevarēsim nodot uzņēmumā Cemex, šo prasību izpildīt nebūs iespējams,» norāda Celms. Viņš arī piebilst, ka tā ir Latvijas mēroga problēma, taču Ventspilij līdz šim to daļēji risinājusi iespēja atkritumus nogādāt rūpnīcā Cemex, jo tā atrodas salīdzinoši tuvu.

Vienlaikus Latvijas valsts apstiprinājusi, ka dabas resursu nodoklis atkritumu apglabāšanai pakāpeniski pieaugs. Nodoklis jāmaksā par katru tonnu apglabāto atkritumu, un, ja šogad likme ir 25 eiro par tonnu, tad 2020. gadā tie būs jau 50 eiro par tonnu. Savukārt, ja no atkritumiem iegūtā kurināmā realizācija nebūs iespējama, nodokļa pieaugums ietekmēs arī atkritumu apsaimniekošanas tarifu un iedzīvotājiem par pakalpojumu būs jāmaksā ievērojami vairāk. Kā norāda Ventspils labiekārtošanas kombināta valdes priekšsēdētājs, atkritumu pārvēršana kurināmajā un realizēšana tepat Ventspilī ir izeja no tarifa straujas paaugstināšanas.

Daudzās Eiropas valstīs – standarts

Lai meklētu risinājumu, pašvaldības speciālisti devušies izpētīt citu valstu pieredzi šajā jomā un apskatījuši atkritumu reģenerācijas iekārtas tādās valstīs kā Lietuva, Somija, Čehija, Itālija un citās. To, cik daudz šādu iekārtu ir Eiropas valstīs un cik tonnu atkritumu gadā tajās pārstrādā, iespējams apskatīt materiālam pievienotajā kartē. «Lielākā daļa Eiropas virzās bezatkritumu tehnoloģiju virzienā, kad atkritumu poligonos netiek apglabāts teju nekas. Atkritumu reģenerācijas iekārtas ir atkritumu apsaimniekošanas nākotne, tas ir skaidrs,» pārliecināts ir Celms. «Šī ir enerģija, kura līdz šim vienkārši pazuda,» tā atkritumus kā resursu raksturo Ventspils siltuma valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris. Daudzās valstīs atkritumu reģenerācijas iekārtas darbojas jau ilgus gadus un kļuvušas par standartu atkritumu apsaimniekošanas jomā. Pa vienai šādai iekārtai pašlaik atrodas arī Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, Klaipēdā darbojas uzņēmuma Fortum atkritumu reģenerācijas stacija. Tā bija pirmā šāda stacija Baltijas valstīs, un pašlaik tajā gada laikā tiek pārstrādāti 140 tūkstoši tonnu atkritumu. Atkritumu reģenerācijas staciju projekti uzsākti arī Kauņā un Viļņā.

Samazinot poligonos apglabājamo cieto sadzīves atkritumu apjomu, cita starpā tiek samazināts grunts un gruntsūdeņu piesārņojums, veicināta atkritumu otrreizēja pārstrāde, kā arī novērsta siltumnīcas efekta gāzes jeb metāna rašanās. Būtiski, ka viena tonna metāna izraisa līdzīgu siltumnīcas efektu kā 21 tonna oglekļa dioksīda. Kā uzsver Celms, līdz ar šo projektu tiks sakārtota vide, vienlaikus iegūstot kurināmo.

Siltumenerģija dārgāka nekļūtu

Atkritumu reģenerācijas iekārtas projektu Ventspilī plānots īstenot līdz 2020. gada nogalei. Nākamgad paredzēts veikt reģenerācijas iekārtas uzstādīšanai nepieciešamo ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī sagatavot iepirkuma dokumentāciju. Savukārt 2019. gadā iecerēts uzsākt būvprojekta izstrādi un iekārtu piegādi. Ventspils labiekārtošanas kombināts prognozē, ka arī katlumājas būvdarbus Talsu ielā 69, līdzās Pārventas katlumājai, varētu uzsākt 2019. gadā, bet tās nodošana ekspluatācijā varētu notikt 2020. gada otrajā pusē. Projekts paredz, ka katlumājas izbūve izmaksātu aptuveni 15 miljonus eiro, un lielākā daļa no tā – aptuveni deviņi miljoni eiro – būtu ES līdzfinansējums. Kā norāda Uzaris, šādos gadījumos ierasta prakse ir piesaistīt līdzfinansējumu, un, lai arī iekārtas izveide prasa ievērojamus līdzekļus, Ventspils siltuma klienti var būt mierīgi, jo maksa par siltumenerģiju projekta īstenošanas gadījumā nepieaugs. No atkritumiem iegūta kurināmā reģenerācijas iekārtā jeb katlumājā tiktu iegūta gan siltumenerģija, gan elektroenerģija.

Kā skaidro Celms, atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā izmaiņas nav nepieciešamas – pirms nogādāšanas reģenerācijas iekārtā tie tiks apstrādāti tāpat kā pirms nogādāšanas rūpnīcā Cemex. Attiecībā uz siltumapgādes jomu – nepieciešams izbūvēt jaunu katlumāju, taču siltumtīkli un pārējā infrastruktūra tiktu saglabāta, norāda Uzaris. Arī turpmāk siltumenerģijas ražošanai plānots izmantota šķeldu, taču fosilo kurināmo – akmeņogles – paredzēts aizstāt ar kurināmo, kas iegūts no atkritumiem.

Dūmgāzes – tīrākas par pilsētas gaisu

Tehnoloģiskās iekārtas paredzēts izvietot slēgta tipa ražošanas ēkā. Plānots, ka iegūtā siltumenerģija tiks novadīta centrālajā siltumapgādes tīklā, savukārt iegūtā elektroenerģija izmantota pašas reģenerācijas iekārtas un Ventspils siltuma katlumāju pašpatēriņam. Iegūtais materiāls no Pentuļiem uz reģenerācijas iekārtu nepieciešamajā daudzumā tiktu piegādāts katru dienu, līdz ar to, kā uzsver Ventspils labiekārtošanas kombināta valdes priekšsēdētājs, materiāla uzglabāšana ārpus katlumājas nav paredzēta un smaku izplatība apkārtējā teritorijā tiks maksimāli ierobežota. Arī dūmgāzes, kas veidojas degšanas procesā, paredzēts attīrīt ar vairāku posmu sistēmu, atbilstoši normatīvo aktu prasībās noteiktajiem robežlielumiem ar ievērojamu drošības rezervi.

Kā stāsta Celms, apskatot citu valstu atkritumu reģenerācijas iekārtas, viens no secinājumiem bijis, ka apkārtējā vidē smakas tiešām neizplatās, jo atkritumi pirms tam tiek apstrādāti, attiecīgi atdalot organisko masu. Kā norādījuši citu valstu atkritumu reģenerācijas iekārtu apsaimniekotāji, dūmgāzes, kas izdalās no iekārtas, esot pat tīrākas par pilsētas centra gaisu. «Videi kaitējums netiek nodarīts, turklāt iedzīvotāji varēs par to pārliecināties. Citās valstīs emisiju apjomu iespējams apskatīt gan attiecīgā uzņēmuma mājaslapā, gan arī pie ēkas fasādes izvietotā informatīvā tablo, kur redzami konkrētā brīža un stundas vidējie rādītāji, kā arī to atbilstība normatīviem,» norāda Celms. Tāpat iekārtas ir atvērtas apskatei – iepriekš vienojoties, apmeklēt iekārtu un iepazīties ar tās darbību var gan iedzīvotāji, gan ekskursantu grupas.

Atkritumu sadedzināšanai pieejamas vairākas tehnoloģijas, un Ventspilij piemērotākā pašlaik vēl tiek izvērtēta, norāda Uzaris. Pēc atkritumu sadedzināšanas pāri paliek izdedži, taču arī tos iespējams izmantot atkārtoti. Izdedžu kaitīgā daļa tiek apglabāta bīstamo atkritumu poligonā, bet nekaitīgie izdedži, kā rāda citu valstu pieredze, var tikt izmantoti, piemēram, ceļu būvniecībā vai atkritumu apsaimniekošanas poligonam nepieciešamās infrastruktūras izveidē.

Ventspils labiekārtošanas kombināts turpinās informēt iedzīvotājus par projekta attīstību, kā arī paziņos par sabiedriskās apspriešanas sanāksmi.

Atkritumu reģenerācijas iekārtas daudzās Eiropas valstīs ir izplatīta prakse un daudzviet uzskatāmas par atkritumu apsaimniekošanas jomas standartu.

Uzņēmuma Fortum atkritumu reģenerācijas stacija Lietuvas pilsētā Klaipēdā. Tajā pašlaik tiek pārstrādāti 140 tūkstoši tonnu atkritumu gadā.

Lasi vēl

Komentāri (5)

  • -1
    Nif nifs 30.08.2017, 10:55:54

    Cik mums par to būs atkal jāmaksā vairāk?

  • 0
    Venta 2000 30.08.2017, 11:19:15

    Laikam tikai virsrakstu izlasīji... Tekstā viss ir pateikts - Kā norāda Uzaris, šādos gadījumos ierasta prakse ir piesaistīt līdzfinansējumu, un, lai arī iekārtas izveide prasa ievērojamus līdzekļus, Ventspils siltuma klienti var būt mierīgi, jo maksa par siltumenerģiju projekta īstenošanas gadījumā nepieaugs.
    Jāmaksā būs tad, kad slīgsim paši savos atkritumos un nezināsim, kur tos likt.
    Apsveicama ideja! Man patīk šī ideja, cik tad var tos mēslus zemē malt iekšā, drīz jau nebūs neviena tīra zemes pleķa uz pasaules, labi, ka cilvēki beidzot sāk domāt, ko darīt ar viesiem tiem mēsliem, ko patērē cilvēks.

  • -2
    Nif nifs 30.08.2017, 11:28:07

    Tas, ka rakstā minēts, ka maksa nepieaugs ir tikai burti elektroniskā datu nesējā. Satiksimies šeit pēc gadiem pieciem un es tev ticēšu, ja tad cena nebūs pieaugusi. Bet, visticamāk, būs. Ja ne aiz šī iemesla, tad aiz cita. Lasīt protu.

  • -1
    Kurzemnieks 30.08.2017, 12:41:43

    Jā, vajag dedzināt pašu atkritumus.

    Bet jāuzmanās no importa atkritumu ievešanas,
    slēpjoties aiz tml pārstrādes uzņēmumiem un vnk aprakšanas.
    Bagātās valstis savus mēslus parasti piespēlē nabadziņiem, par to labi samaksājot.

  • -2
    Anita 30.08.2017, 15:36:53

    Tā kā mūsu bāleliņi ir traki kāri uz naudu , pilnīgi iespējams , ka par labu samaksu mūsu atkritumiem piebiedrosies ārzemju mēsli, jau tagad ved iekšā Latvijā atkritumus no citām valstīm, jo kas gan mēs esam - atkritumu poligons un lētais darba spēks, ārzemnieki mūs par cilvēkiem neuzskata , gluži tāpat kā mūsu pašu valdošie un vadošie.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: