Latvijai netipiskas dzīvnieku sugas nākotnē varētu apdraudēt arī cilvēkus

Latvijai netipisku sugu parādīšanās ir novērojama gan florā, gan arī faunā, jo ir sugas, kas nespēj piemēroties Latvijas apstākļiem, un ir tādas, kas labi iedzīvojas un sāk izspiest tradicionālās.

Jaunas sugas Latvijā nonāk vai nu cilvēkiem pašiem tās atvedot kā "suvenīrus", vai arī tās nonāk pašu spēkiem - ar kādām kravām, kas nākušas no eksotiskām valstīm, pastāstīja Rīgas Zoodārza Akvaterārija vadītājs Arkādijs Poppels. Savukārt augi nereti dabā nokļūst no apstādījumiem - ja sākotnēji tie ir domāti kā apstādījumi, nonākot ārpus tiem, tie izplešas un nereti izspiež citas sugas, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste Agnese Priede.

Dzīvnieku pasaulē pēdējos gados īpaši manāmi ir sarkanausainie bruņurupuči, kas sākuši apdzīvot vietējos ezerus, novēroti arī krietni eksotiskāki īpatņi - Ķīnas krabji un Ķīnas matainie krabji. Patlaban gan neesot skaidrs, vai šo sugu īpatņi vairojas brīvā dabā vai nē, tomēr esot redzams, ka Latvijas apstākļi tiem ir piemēroti. Ir arī sugas, kas dabā pamanītas, taču tām nav iespēju izdzīvot, un parasti tās ir pasprukušas no privātīpašumiem.

Tāds ir bijis kukurūzas zalktis, krokodili vai Daugavpilī ezerā palaista piranja. Savukārt augu pasaulē salīdzinoši nesens ienācējs ir sūnu sugu parastā līklape, kuras dabiskais izplatības areāls ir Dienvidu puslode. Latvijā tā pirmoreiz atrasta 2000. gadā nosusinātā purvā. Pašlaik suga atrasta jau daudzos nosusinātos, noraktos purvos, un tas ir tikai laika jautājums, lai tā ieviestos arī kāpās, kur tā jau kļuvusi par postu citās Eiropas valstīs.

Ja augi cilvēku veselību nevar apdraudēt un ir kaitējums tikai citām augu sugām, nav zināms, kāda ietekme būs jaunām dzīvnieku sugām, atzīst Poppels. Tie Latvijā var nonākt kā dažādu slimību un parazītu pārnēsātāji, kas var apdraudēt ne tikai radniecīgās dzīvnieku sugas, bet arī cilvēkus, pieļāva zoodārza eksperts.

LETA