Turpinoties karstajam laikam, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļkurzemes pārvalde aicina dzīvnieku īpašniekus īpaši pievērst uzmanību dzīvniekiem, jo gan lauksaimniecības, gan mājas (istabas) dzīvnieki ir jutīgi pret paaugstinātas temperatūras iedarbību.

Dzīvniekam ilgstoši uzturoties paaugstinātā temperatūrā notiek perifēro asinsvadu paplašināšanās un ja cirkulējošo asiņu apjoms nepalielinās, dzīvniekam iestājas sirds mazspēja, kas var beigties ar nāvi.

 

Kā notiek pārkaršana?

Visbiežāk pārkaršana notiek karstās un nevēdinātās telpās, kurās ir paaugstināts mitrums. Pārkaršanu veicina tiešie saules stari, bezvējš, mitrums, nepietiekami uzņemts šķidruma daudzums, fiziskā slodze, liels dzīvnieku blīvums.

 

Lauksaimniecības dzīvnieki karstajā laikā pārkarst, atrodoties atklātās ganībās, bezvējā, tādejādi tie var iegūt saules dūrienu, bet transportēšanas laikā - karstuma dūrienu.

Mazie dzīvnieki - suņi un kaķi visbiežāk pārkarst ieslēgti slikti ventilējamās telpās, kā arī ieslēgti automašīnās pie veikaliem. Kaķiem, tāpat kā suņiem, ir ļoti mazs sviedru dziedzeru skaits, līdz ar to liekais siltums praktiski netiek izdalīts ar sviedriem un organisms netiek dzesēts.

Karstuma ietekme uz produktivitāti

Pārāk augsta temperatūra nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecības dzīvnieku veselību un produktivitāti. Regulāri atrodoties pārāk augstā temperatūrā dzīvniekiem samazinās apetīte, tie kļūst mazkustīgi, samazinās produktivitāte – izslaukums, dzīvmasas diennakts pieaugums.

Pārkaršanas pazīmes 

Dzīvnieki ir nomākti, saguruši, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, var novērot muskuļu trīcēšanu un krampjus, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana.

Ko darīt, lai izvairītos no dzīvnieku pārkaršanas:

  • Dodoties izbraukumā vai arī iepērkoties, neatstājiet mīļdzīvniekus automašīnā, arī tad, ja logs ir pusatvērts!

  • Dodiet visiem dzīvniekiem - gan lauksaimniecības, gan mīļdzīvniekiem, pietiekami daudz auksta dzeramā ūdens un ja ir iespējams, mainiet sasilušo ūdeni pret vēsu.

  • Neganiet govis, aitas, cūkas un, jo īpaši, zirgus karstajā diennakts laikā, no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00, tiešos saules staros. Parūpējieties, lai tie atrastos nojumē vai koku ēnā.

  • Nodrošiniet mītnēs turētajiem dzīvniekiem, bet jo īpaši putniem, kažokzvēriem un cūkām, ventilāciju, gaisa apmaiņu, bet ne caurvēju un ja ir iespējams, paredziet dzīvniekiem lielāku platību, lai tie nebūtu saspiesti.

  • Transportēšanas laikā transporta līdzeklī neievietojiet pārāk daudz dzīvnieku un nodrošiniet tiem ventilāciju. Ja transportēšanas laiks ir ilgs, centieties ik pēc laika apstāties, lai padzirdinātu dzīvniekus un izvēdinātu transporta līdzekli.

  • Ja vien ir iespējams, dzīvniekus peldiniet.

  • Ja Jūsu mīļdzīvnieki - suņi, kaķi u.c. tiek turēti dzīvoklī, mēģiniet ierīkot tiem guļvietu vēsākā telpā, piemēram, vannas istabā uz flīžu grīdas.

  • Ja Jūsu suns tiek turēts piesiets vai atrodas voljērā, parūpējieties, lai tam būtu iespēja patverties no tiešiem saules stariem. Ja pamaniet, ka Jūsu dzīvnieki ir nomākti, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs un sekls pulss un elpošana, muskuļu trīcēšana, krampji, kā arī acs un mutes gļotādas paliek tumši sarkanas vai zilganas, nekavējoties griezieties pēc palīdzības pie veterinārārsta un rīkojieties pēc veterinārārsta norādījumiem!

Ko darīt līdz veterinārārsta atbraukšanai:

  • Iespēju robežās jāpārtrauc karstuma un saules iedarbība uz pārkarsušo dzīvnieku – tas jānogādā ēnā vai vēsā, labi vēdinātā telpā.

  • Pārkarsušo dzīvnieku vēlams apliet ar vēsu ūdeni vai arī likt vēsa ūdens kompreses.

  • Dzīvniekam jānodrošina pēc iespējas mierīgāka vide bez papildus stresa faktoriem.

  • Jānodrošina pieeja vēsam ūdenim, lai dzīvnieks varētu padzerties.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: