Ceļš pretim olimpiskajai medaļai sākas ģimenē

Šodien, 08:47
|
Oksana Āboliņa/Ventas Balss
Foto: Ģimenes albums

Aiz katra profesionāla sportista stāv vecāku atbalsts jau kopš bērnības. Tie ir agrie treniņu rīti un vēlie vakari, sacensību dienas, kas nereti iekrīt tieši brīvdienās, nemitīgs atbalsts – gan morāls, gan finansiāls. Tie ir prieka mirkļi par pirmajiem sasniegumiem un asaras par sāpīgiem zaudējumiem. 

Bieži vien vecāki pat neapzinās, cik daudz paveikuši, lai pēc gadiem varētu ar lepnumu priecāties par bērnu izcīnītajām medaļām, toskait arī olimpiskajās spēlēs. Saruna ar šorttrekista Roberta Krūzberga mammu Ilzi Krūzbergu notiek dažas dienas pēc tam, kad viņa kopā ar vīru atgriezusies no Milānas-Kortīnas olimpiskajām spēlēm, kur viņu dēls Roberts 1500 metru distancē izcīnīja bronzas medaļu.

«Mēs vēl joprojām īsti nespējam aptvert, ka tas tiešām ir noticis. Esam laimīgi, ka šajā brīdī bijām klāt sacensībās – vienu biļeti nopirkām paši, otru uzdāvināja bērni,» sazvanīta stāsta Roberta mamma. Viņas balsī jūtams gan izbrīns, gan pamatots lepnums par dēla panākumiem. Ilzes stāstījums par ģimenes atbalstu Robertam ir patiesi aizkustinošs. Viņa atzīst, ka sirds dziļumos visai ģimenei klusībā tomēr mājojusi cerība, ka šoreiz kaut kas varētu notikt. «Sacensību dienā darījām dažādas lietas ar cerību, lai izdodas. Nofotografējāmies ar Latvijas karogu pie Milānas Doma. Apgriezāmies uz papēža veiksmes piesaukšanai. Tētim mugurā bija jābūt īstajam kreklam. Līdzi bija dzintari ap kaklu un Solvitas Zarupskas adītie mauči. Mums bija viss kaut kas – mēs bijām patiešām rūpīgi piestrādājuši, lai piesaistītu veiksmi,» sirsnīgi smejoties, atklāj Ilze. Sekojot līdzi Roberta startam, mamma brīžiem turējusi acis ciet, brīžiem – vaļā. «Vīrs jau draudzīgi iesmēja par mani, ka nopirkām tik dārgu biļeti, bet es taisu acis ciet.» Vēlāk sacensību ieraksts noskatīts vairākas reizes. Kā saka Ilze, tas bijis gluži kā filmā Limuzīns Jāņu nakts krāsā, jo katrā skatīšanās reizē ieraugi ko jaunu, iepriekš nepamanītu.

Roberta treneris Kārlis, kurš ir arī viņa brālis, ar vislielāko rūpību asinājis slidas – tas bijis viņa galvenais uzdevums. «Mēs visi no sirds turējām īkšķus par Roberta startu – kopā ar mums bija arī Kārļa un Roberta draudzenes. Satikām vēl dažus fanus, kuri bija ieradušies no hokeja spēlēm. Viņi bija patiesā sajūsmā.» Ņemot vērā Roberta ceļa traumu, mamma atklāj, ka sākumā nemaz nav bijis pārliecības, vai viņš vispār varēs startēt. «Traumu viņš guva jau pirmajā dienā. Un bērni mums neko neteica. Kad uzzinājām, bijām pamatīgi satraukušies.»

Runājot par Roberta sasniegumiem, mamma uzsver, ka tikai viņš pats patiesi zina, cik daudz darba tas prasījis. Viņš nekad nav izlaidis nevienu treniņu. Jau no mazām dienām Roberts bijis ļoti atbildīgs pret visu, ko dara, un vienmēr izpildījis treneru norādījumus. «Mēs aizvedām un atvedām, bet visu lielo darbu Roberts paveica pats,» saka mamma. Viņa piebilst, ka pašai tas neesot šķitis pārāk grūti – vajadzējis vien braukāt. Liels atbalsts Robertam bijis arī opis, kurš palīdzējis ar vešanu uz treniņiem. «Principā brīvu dienu nebija,» nosaka Ilze. Taču viņas balsī nav ne kripatas rūgtuma – drīzāk klusa pārliecība un apņemšanās darīt to, kas jādara.

Kāpēc ģimene izvēlējās tieši šorttreku? «Mācoties mazākajās klasēs, 1. pamatskola piedāvāja doties uz Ledus halli slidot. Kārlis tobrīd gāja pirmajā vai otrajā klasē. No rītiem vedu viņu uz halli, un līdzi bija arī Roberts – pa ceļam abi bija jānogādā skolā. Tur satikām treneri Māri Birzuli, kurš pamudināja arī Robertu vilkt slidas un kāpt uz ledus. Un tā viss sākās,» atmiņās pakavējas Ilze. No pašas bērnības Roberts bijis ļoti mērķtiecīgs, un viņam patiesi paticis tas, ko viņš dara. «Un, man šķiet, tikai tad arī var izdoties – ja bērnam ļoti patīk tas, ko viņš dara.»

24. februārī, vecāki ar prieku dosies uz Rīgas lidostu sagaidīt savus dēlus, kuri atgriezīsies no Itālijas. Un, visticamāk, vēlreiz tiks dalītas prieka asaras – kopā ar saviem mīļajiem, ar Roberta atbalstītājiem un faniem. Jo Roberts Krūzbergs ir paveicis ko patiesi izcilu – ierakstījis savu vārdu Latvijas šorttreka vēsturē.

24. februārī, plkst. 21.00, Lielajā laukumā notiks svinīga Milānas–Kortīnas XXV Ziemas olimpisko spēļu dalībnieku sagaidīšanas ceremonija. Ar pūtēju orķestra pavadību un iedzīvotāju gavilēm tiks sveikti Ventspils Olimpiskās vienības sportisti – šorttrekists Roberts Krūzbergs un bobslejists Jēkabs Kalenda, kā arī treneris Kārlis Krūzbergs. 

Foto: Roberts Krūzbergs kopā ar ģimeni pēc bronzas izcīnīšanas Milānas–Kortīnas olimpiskās spēles.

Komentāri (0)

Lasi vēl