Iesildīšanās Latvijas kausa pusfinālam

Vispirms jau šis mačs būs nozīmīgs ar to, ka pirmo reizi šajā sezonā abas komandas spēlēs uz dabīgā zāliena. FK Ventspils savas mājas spēles tiešām aizvadīja mājās, bet jelgavniekiem bija jāceļo uz 24 km tālo Olaini, kur ir Virslīgas prasībām atbilstošs laukums ar mākslīgo segumu. Tiesa, ne uz tā, ne citos laukumos zemgaliešiem pārāk labi nav klājies. Lai gan sākt čempionātu izdevās ar debitantes RFS sagraušanu (4:0), tālāk sekoja neizšķirts ar citu jaunpienācēju – Riga FC (1:1), kā arī divi zaudējumi – ar 0:1 pret FK Liepāja un ar 0:3 pret Spartaku. Summā tas ļauj dalīt vien 5.–6. vietu, no trijnieka atpaliekot par trim, bet no pēdējās vietas – par vienu punktu. Komandas uzbrukuma problēmas pagaidām nav atrisinājusi visai pieredzējušā Daniila Turkova piesaistīšana, lai gan nav izslēgts, ka problēmas jāmeklē arī dziļāk laukumā – ja nav momentu, tad uzbrucējiem nav arī, ko realizēt. Vismaz pēdējā mačā ar Spartaku bija tieši tā, toties spēlē pret liepājniekiem momentu netrūka, taču to noslēgumā pie bumbas nebūt nebija uzbrukuma pirmās vijoles. Komandā nav neviena spēlētāja, kas būtu guvis vairāk par vieniem vārtiem, savukārt Spartaka baltkrievs Dmitrijs Platonovs guvis jau četrus, bet mūsu Ģirts Karlsons un Eduards Tīdenbergs izcēlušies ar trim.

Klusais sākums gan nenozīmē, ka Jelgava nav gatava kam kvalitatīvākam, bet pieci Ventspils vārti Daugavpilī nenozīmē, ka tagad tāpat birs arī sezonas turpinājumā. Pēc iespaidīgās uzvaras Pols Ašvorts nekautrējās slavēt savu komandu, tomēr piebilda arī kādu ļoti būtisku lietu: jā, komanda parādīja lielisku sniegumu, bet pēc tā jātiecas arī visos pārējos mačos. Citiem vārdiem sakot, visiem spēkiem jācenšas to atkārtot, nevis jāgaida, ka tas notiks pats no sevis. Jelgavnieki jau nu nebūs tie, kas necentīsies izmantot sāncenšu atslābumu. Atceraties pagājušā gada maiju un kausa finālu? 0:2...

Likteņa ironija, bet abas komandas nākamo trīs nedēļu laikā tiksies vēl divas reizes. Jau nākamajā trešdienā mūsējie brauks uz Jelgavu, sestdien uzņems komandu Metta/LU, bet 4. maijā vēlreiz gaidīs ciemos jelgavniekus un tiks skaidrībā par kausa finālistu. «Nedomāju, ka kādai no komandām tāpēc būs priekšrocības, jo abām situācija ir vienāda. Sākumā mums ir čempionāta spēle, kas ir viens stāsts, un tad jau sekos divas spēles kausā. Tomēr varu atkārtot, ka, pēc manām domām, optimāli būtu kausa spēles sākt martā, bet finālu aizvadīt oktobrī,» spriež Ašvorts. Jelgavas galveno treneri Vitāliju Astafjevu pirms spēles Ventspilī mazāk uztrauc tas, cik bieži būs jātiekas ar kurzemniekiem, jo vairāk jādomā par paša komandas spēli: «Meklēsim variantus, iespējams, kaut ko pamainīsim. Būs jāanalizē mūsu spēle uzbrukumā, bet pagaidām vispār neizskatāmies pēc vienotas komandas. Komandas sastāvs nomainījies par 70%, un ir nepieciešams laiks, lai atrastu pareizo virknējumu. Kaut kas ir jāizdara, lai atsvaidzinātu komandu.»

Vai pirmā spēle uz īstas zālītes kļūs par kārtīgiem svētkiem – tas atkarīgs no komandu snieguma, bet par līdzjutējiem ventspilnieki jau pirms mača sola parūpēties īpaši – būšot pārsteigumi. Katoļu ielas stadiona tribīnes šosezon gandrīz izdevies dabūt pilnas, un kāpēc lai kas līdzīgs neizdotos arī stadionā?

Mača sākums pulksten 17.30.