Pareizticīgo Ziemassvētkos nebūs brīvdiena

Par likuma izmaiņām nobalsoja 43 deputāti, pret bija 46, bet viens tautas kalps balsojumā atturējās.

"Pareizticīgo Ziemassvētku oficiālā atzīšana nav etnisks vai lingvistisks jautājums, jo pareizticīgajās draudzēs ir gan latvieši, gan krievi, gan citu tautību pārstāvji, tomēr šo svētku oficiāla atzīšana kļūtu par ļoti svarīgu pozitīvu signālu tieši krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas vairākumā ir pareizticīgie vai vecticībnieki," pamatojot piedāvājumu, stāstīja SC līderis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

"18. februāra referendums parādīja, ka mums visiem ir nepieciešams dialogs," pauda Rīgas mērs, atgādinot, ka kopumā Latvijā ir aptuveni 400 000 citu konfesiju locekļu un Ziemassvētki arī viņiem ir vieni no nozīmīgākajiem reliģiskajiem svētkiem, kurus viņi svin 7. janvārī.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līderis Raivis Dzintars jau iepriekš pauda viedokli, ka pareizticīgo Ziemassvētki nebūtu jānosaka par svinamu dienu, jo jautājumā par brīvdienām ir robežas.

Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Augusts Brigmanis norādīja, ka viņa pārstāvētā partija vienmēr ir atbalstījusi priekšlikumu pareizticīgo Ziemassvētkus atzīt par svinamu dienu.

Zatlera reformu partijas līderis Valdis Zatlers akcentēja, ka šis jautājums ir jāizšķir sabiedrībai. "Ja sabiedrība to atbalsta, viena brīvdiena nāktu tikai par labu." ZRP gan ir nākusi klajā pati ar savu iniciatīvu - ļaut ikvienam indivīdam izvēlēties vienu brīvdienu gadā pēc saviem ieskatiem. Skeptiska par šo ideju bija Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

LETA