Neviens nozīmīgs kultūras pasākums Ventspilī nenotiek bez Indras Vītiņas dalības. Arī nupat notikušajos Jūras svētkos Indra diriģēja pūķa laivu sacensības.

Tāpēc viņu pazīst gandrīz katrs mūsu pilsētas iedzīvotājs. Dažs viņu sauc par Pūku, kāds - par Karlsonu, vēl cits – par ventiņsievu Lonniņu... Tēlu galerija ir krietni plaša. Lai tajā nepazustu, Indra stingri turas pie zemes, un joprojām meklē... Tāpēc saruna ar Indru ir par to, kā noturēties līdzsvarā.

 

Kurš tēls pašai vismīļākais?

Nekad par to neesmu domājusi. Laikam Karlsons. Es viņu esmu pieņēmusi...

Kā sāki pasākumu vadīšanu?

Sākums bija Kultūras centrā. Es biju Mārīte Hirša, pārī ar Imantu, kurš atdarināja dziesmas Aiviekstes ozoli izpildītāju. No tā laika aizgāju pa vakara vadītājas ceļu.

No malas šķiet – kas tur sarežģīts, iznāc priekšā, nedaudz pagrozies un parunājies...

Tas ir ļoti smags darbs. Scenārijā fiksēti svarīgie punkti, kuros pārdomāts katrs solis  – kas, kam seko. Ja jāaizpilda pauzes, jāpārdomā, ko tajās darīsi, kamēr publika vēl sēž, kad cilvēki jau drusku atraisījušies un tā tālāk...  Ventspilniekiem noteikti pirmā pauze ir sēdošā – nepieskaries, nenotrauc. Zinot to, pareizi jāveido notikumu secība. 

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas laikrakstā Ventas Balss!

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: