Daudzām lietām ir labā un kreisā puse, un arī medaļai tādas ir. Patiesībā gandrīz visam mūsu dzīvē ir divas puses – vieglā un grūtā. Kā dienai ir rīts un vakars, tā arī katram notikumam ir vairāk nekā viens skatpunkts.
Ikdienā esam mudināti rādīt un parūpēties par labo pusi, kas ir gluda un līdzena, un šādu – medaļas skaisto pusi – nodemonstrēja ventspilnieks šorttrekists Roberts Krūzbergs, izcīnot bronzu olimpiskajās spēlēs. Uzvarā medaļa vienmēr šķiet īpaši spoža, taču par tās otru pusi daudzi pat nenojauš, tur slēpjas gadiem krāta pieredze, kritieni, šaubas un ikdienas darbs.
Tieši šī otrā puse bija jaušama arī brīdī, kad Ventas Balss ar Robertu un viņa brāli un treneri Kārli tikās pagājušā gada Otrajos Ziemassvētkos Olimpiskajā centrā Ventspils. Roberts tikko bija pabeidzis spēka treniņu zālē un, neskatoties uz svētku dienu, piekrita nelielai sarunai. Viņš to iesāka ar atvainošanos, ka nav varējis izbrīvēt citu dienu kā vien svētkus. Iebildu, ka tā nudien nav nekāda traucēšana – drīzāk no mūsu puses tā ir pateicība par atvēlēto laiku, jo prioritātes taču ir skaidras: svētkos jābūt ar ģimeni un vienlaikus jāatrod laiks arī treniņiem, jo ceļš līdz olimpiskajām spēlēm bija ļoti saspringts. Toreiz Roberts atklāti sacīja: «Veiksme man ziemas olimpiskajās spēlēs noderētu, jo pagājušajā sezonā Pasaules tūres sacensībās četras reizes iekļuvu labāko trijniekā, bet šosezon tas neizdevās ne reizi, bet pagaidām panikā par to nekrītu.» Šajos vārdos jau bija jūtama izpratne par medaļas abām pusēm – par to, ka ne katrs starts nes pjedestālu, bet katrs starts veido raksturu.
Un cik labi, ka veiksme šoreiz Itālijā bija ar Robertu, pierādot, ka neatlaidība atmaksājas. «Šosezon ir ieguldīts liels darbs, jūtos daudz spēcīgāks nekā iepriekš,» pagājušā gada sarunā uzsvēra Roberts. Šie vārdi atklāj ne tikai individuālu progresu, bet arī regulāru darbu, kas profesionālajā sportā nekad nav viena cilvēka nopelns. Aiz sportista izaugsmes vienmēr stāv komanda – treneri, kas plāno un analizē, ģimene, kas sniedz emocionālu stabilitāti, un cilvēki, kuri ikdienā palīdz noturēt līdzsvaru starp prasībām un cilvēcību.
Īpaša nozīme šajā kontekstā ir pašvaldības atbalstam. Ventspils gadījumā tas nozīmē konkrētu un taustāmu ieguldījumu – Ledus halli, kur iespējams nodrošināt kvalitatīvus treniņus. Bez šādas infrastruktūras nav iespējama ne sagatavošanās, ne jauno sportistu piesaiste. Iespējams, tieši Roberta panākumi kļūs par impulsu plašākai interesei par šorttreku. Veiksmes stāsti iedvesmo, tie padara sporta veidu redzamu un saprotamu. Ja jaunieši redz, ka arī no Latvijas, no Ventspils, iespējams sasniegt augstāko līmeni, rodas ticība, ka tas ir reāls ceļš, nevis tāls sapnis. Un tad jau individuāls sasniegums kļūst par mūsu visu ieguvumu. No sirds apsveicam un sakām paldies Robertam un viņa brālim Kārlim par sagādātajām laimes emocijām!







Komentāri (0)