REKLĀMA: Uztura bagātinātāji vasarā - ko izvēlēties?

Siltajās dienās tev negribas smagus ēdienus, maltītes kļūst haotiskākas, un tu biežāk sniedzies pēc ātrām uzkodām, saldējuma vai aukstiem dzērieniem.

Tieši tāpēc šajā siltajā periodā ir svarīgi parūpēties, lai tavam organismam netrūktu nepieciešamo uzturvielu. Vasaras vieglums mēdz radīt mānīgu iespaidu, ka organisms pats no sevis ir saņēmis visu vajadzīgo, taču realitātē aktīvais dzīves ritms prasa papildu uzmanību. Šajā rakstā uzzināsi, kā izvēlēties uztura bagātinātājus vasarai, kam pievērst uzmanību bērnu un pieaugušo veselībā un kā ikdienā gudri papildināt uzturu bez liekiem tēriņiem un sarežģītības.

Kas vasarā mainās organisma vajadzībās?

Siltajā laikā ķermeņa vajadzības strādā pavisam citā režīmā. Pirmkārt, karstuma dēļ pastiprināti izdalās sviedri, kas nozīmē ne tikai šķidruma zudumu, bet arī svarīgu minerālvielu zaudēšanu. Otrkārt, būtiski mainās ēdienkarte. Smagu siltu ēdienu vietā tu izvēlies svaigus salātus, aukstās zupas vai augļus. Lai gan šāda pāreja ir dabiska un patīkama, ar uzturu ne vienmēr ir iespējams uzņemt visu nepieciešamo daudzumu pilnā apmērā, jo dārzeņi un ogas nespēj pilnībā nosegt visas uzturvielu grupas.

Arī fiziskā slodze vasarā parasti pieaug vairākas reizes. Bērniem šis gadalaiks nozīmē nepārtrauktu kustību – skriešanu pa pagalmu, futbola spēlēšanu, riteņbraukšanu un peldēšanu no rīta līdz vakaram. Savukārt pieaugušajiem klāt nāk ceļojumi, pārgājieni, aktīvi dārza darbi vai sporta aktivitātes brīvdienās. Jo aktīvāks ir dzīvesveids, jo lielāka ir slodze muskuļiem, locītavām un nervu sistēmai, kas prasa papildu atbalstu un enerģiju.

D vitamīns bērniem un pieaugušajiem vasarā

Pastāv ļoti sens uzskats, ka D vitamīns pieaugušajiem un D vitamīns bērniem ir aktuāls tikai tumšajos ziemas mēnešos, jo vasarā taču spīd saule un mēs esam ārā. Realitātē pat saulainākajās dienās daudziem no mums D vitamīna līmenis asinīs mēdz būt nepietiekams, par ko liecina asins analīzes. Latvijā, kur saulaino dienu skaits gadā ir ierobežots, pat vasarā uzturēt optimālu vitamīnu līmeni organismā mēdz būt sarežģīti.

Iedomājies karstu jūlija pēcpusdienu pilsētā. Savu bērnu tu, visticamāk, nelaidīsi ārā kailu šajā svelmē, bet viņš var atrasties nometnē, tomēr rūpīgi iesmērēts ar spēcīgu SPF 50 aizsargkrēmu. Krēms dara savu darbu un pasargā ādu no apdegumiem, taču tajā pašā laikā bloķē tos ultravioletos starus, kas vajadzīgi, lai organismā dabiski sāktu veidoties D vitamīns. Turklāt daudzi mūsdienu bērni karstākās diennakts stundas izvēlas pavadīt iekštelpās, kur saules gaisma vispār neiekļūst.

Savukārt pieaugušie lielāko daļu dienas sēž ofisā pie datora, mašīnā ar tonētiem stikliem vai veikalā. Pat ja ofisā ir lieli logi, parastais stikls neizlaiž cauri saules starus, kas atbild par vitamīna sintēzi. Tu tiec ārā labākajā gadījumā ap pulksten pieciem vakarā, kad saule jau riet un stari krīt slīpi. Rezultātā, pat ja ārā ir plus trīsdesmit grādi, tavs ķermenis sauli nemaz nav redzējis. Tāpēc, lai nodrošinātu organismam nepieciešamo un veselīgo D vitamīna līmeni, to var uzņemt ar uztura bagātinātājiem arī siltajā sezonā. Pirms tam gan ir vērts nodot analīzes, jo tas palīdz precīzi noteikt pareizo devu, lai vasaras beigās tu nepiedzīvotu pēkšņu enerģijas kritumu.

Vitamīni un minerālvielas enerģijai un labsajūtai

Kad ķermenis ir aktīvs, tam ir vajadzīgas ne tikai kalorijas, bet arī vitamīni un minerālvielas, kas palīdz uzturēt normālu enerģijas līmeni un labsajūtu. Ja to trūkst, pat visskaistākais ceļojums var pārvērsties par murgu pastāvīga spēka izsīkuma dēļ.

Lūk, kādi vitamīni un elementi vasaras mēnešos ir visbiežāk nepieciešami:

• - Magnijs un elektrolīti: iedomājies, ka tu visu dienu esi strādājis dārzā, pļāvis zāli vai devies garā velo izbraucienā, un pa ceļam izdzēris trīs litrus tīra ūdens. Tu jūties labi, bet naktī pēkšņi pamosties no briesmīga krampja kājas ikros. Kāpēc tā? Dzerot ļoti daudz parastā ūdens un pastiprināti svīstot, tu burtiski izskalo no šūnām svarīgus sāļus - kāliju, nātriju un magniju. Ja organismā trūkst magnija, tas var izraisīt krampjus, kā arī dīvainu nogurumu un galvassāpes nākamajā rītā, lai gan esi izgulējies. Magnija un elektrolītu lietošana šādās dienās palīdz uzturēt muskuļu funkciju un veicina mierīgu nervu sistēmas darbību.
• - C vitamīns un cinks: šie elementi palīdz nodrošināt šūnu aizsardzību pret saules radīto oksidatīvo stresu. C vitamīns ir būtisks arī imunitātes uzturēšanai, jo tas palīdz samazināt dīvaino, "smago" nogurumu, kas mēdz uznākt svelmainās pēcpusdienās, kad gribas tikai patverties ēnā.
• - B grupas vitamīni: tie nodrošina normālu enerģijas ieguves vielmaiņu, nodrošinot labāku izturību un palīdzot organismam pārvērst apēstās ogas un vasaras salātus tīrā enerģijā, nevis smaguma sajūtā.

Šos elementus iespējams uzņemt ar sabalansētu ikdienas pārtiku, taču pie lielas slodzes, gariem pārgājieniem un neregulārām ēdienreizēm, kvalitatīvi uztura bagātinātāji var būt vērtīgs ikdienas atbalsts.

Kolagēns matiem un skaistumam vasaras periodā

Vasaras saule un karstais vējš ir milzīgs stress ārējam izskatam. Visi zina, ka saule sausina ādu, bet reti kurš aizdomājas par to, kas notiek ar matiem pēc ilgstošas sauļošanās un peldēšanās. Ultravioletie stari burtiski noārda mata ārējo aizsargkārtu, un hlorētais baseina vai sāļais jūras ūdens atņem mitrumu.

Klasiska situācija - atgriezies mājās pēc brīnišķīgas nedēļas pie jūras - skaties spogulī un redzi, ka mati ir kļuvuši nespodri, pūkaini, gali šķeļas un nevari tos lāgā izķemmēt. Kolagēns matiem nodrošina organismu ar specifiskām aminoskābēm, kas nepieciešamas matu galvenā elementa (keratīna) ražošanai, kā arī palīdz uzturēt galvas ādu mitrinātu. Tā kā kolagēna ražošana organismā ar gadiem dabiski samazinās, tāda uztura bagātinātāju lietošana kā hidrolizēts kolagēns veicina normālu matu un ādas stāvokļa saglabāšanu. Tas dod nepieciešamo atbalstu arī kaulu un locītavu veselībai, kas vasarā - skrienot, kāpjot kalnos vai spēlējot pludmales volejbolu - tiek noslogotas daudz vairāk nekā ziemā.

Kā nepārspīlēt ar uztura bagātinātājiem?

Vasarā, kad apkārt ir tik daudz svaigu ogu, dārzeņu un tikko plūktu zaļumu, uztura bagātinātājiem vajadzētu būt tikai kā papildinājumam, nevis pamatam. Tev nav jāskrien uz aptieku un jāpērk visi uztura bagātinātāji pēc kārtas tikai tāpēc, ka internetā redzēji skaistu reklāmu. Pārmērīga un nepārdomāta vitamīnu uzņemšana rada pilnīgi lieku slodzi aknām un nierēm, kurām visas šīs sintētiskās vielas ir jāpārstrādā un jāizvada.

Lūk, daži vienkārši un praktiski padomi, kā rīkoties gudri:

• - Vienmēr apskaties ražotāja norādītās devas un nepārsniedz noteikto daudzumu uz savu roku, cerot uz ātrāku efektu.
• - Izvēlies produktus atbilstoši vecumam. Nekad nedod bērnam pieaugušo kapsulas vai tabletes, pat ja tev šķiet, ka vari pārlauzt tableti uz pusēm. Bērna organismam ir pilnīgi citādas vajadzības un devas, un bērnu produkti ir izstrādāti tā, lai tie būtu droši un nekairinātu vēderu.
• - Ja tu šodien dārzā esi apēdis bļodu ar upenēm un zemenēm, tev papildus C vitamīna kapsula nav vajadzīgas. Domā līdzi tam, ko tu apēd dienas laikā.
• - Pirms sākt jebkura jaunu uztura bagātinātāju kursu, ir ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, kurš palīdzēs objektīvi izvērtēt tavas analīzes, ēdienkarti un reālās vajadzības.

Vasarā uztura bagātinātāji var lieliski palīdzēt uzturēt augstu enerģiju un labu veselību, taču tiem nevajadzētu kļūt par tavu vienīgo glābiņu pēc negulētas nakts vai neveselīgas pārtikas maratona. Tā vietā, lai sekotu tendencēm un pirktu pirmo reklāmā redzēto uztura bagātinātāju, ieklausies savā ķermenī. Pavēro, kā tu jūties pēc garas dienas pludmalē vai dārzā. Un atceries, ja tev ir šaubas, kurš magnijs nekairinās kuņģi vai kāda D vitamīna deva vasarā tev vispār vajadzīga, nebaidies lūgt padomu profesionālim.

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.