ZZS neatbalsta obligātu dzīvojamo māju apdrošināšanas ieviešanu

Rokpelnis sacīja, ka ZZS neatbalsta jaunu obligātas apdrošināšanas sistēmas ieviešanu. "Tas radītu papildu slogu tieši uz cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, kas nav pieļaujami," paskaidroja politiķis.

Savukārt "Jaunās vienotības" deputāts Jānis Patmalnieks skaidroja, ka daļai grupu māju un citu nekustamo īpašumu jau pašlaik ir apdrošināšana - īpaši gadījumos, kad īpašums iegādāts ar bankas kredītu. Šādos gadījumos apdrošināšana ir banku noteikts priekšnosacījums, lai pasargātu īpašumu un mazinātu finanšu riskus. Līdz ar to Latvijā jau šobrīd pastāv ievērojams skaits apdrošinātu nekustamo īpašumu.

Viņš piebilda, ka arī situācijās, kuras sabiedrībā tiek uztvertas kā ļoti smagas un traģiskas, piemēram, ja notikusi nelaime ar nesen iegādātu dzīvokli, visdrīzāk īpašums bijis apdrošināts, ja uz to bija nostiprināta hipotēka par labu bankai. Tādējādi šai īpašnieku grupai finanšu riski lielā mērā jau ir segti.

Patmalnieks uzsvēra, ka tālāk būtu jāvērtē, kādi ir pārējie riski, kas saistīti ar nekustamajiem īpašumiem kopumā. Viņa ieskatā varētu būt nepieciešama papildu informācija no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kura ikdienā saskaras ar dažāda veida nelaimēm un incidentiem nekustamajos īpašumos. Tas ļautu precīzāk saprast, kādi apdraudējumi pastāv praksē.

Viņš salīdzināja situāciju ar automašīnām, kuras tiek uzskatītas par paaugstinātas bīstamības avotu un kuru apdrošināšanas nepieciešamība sabiedrībā ir vispārpieņemta, jo ceļu satiksmes negadījumi notiek regulāri. Nekustamā īpašuma gadījumā apdrošināšana galvenokārt aizsargā privātīpašnieku un viņa īpašumu, un līdz ar to arī atbildība lielā mērā gulstas uz pašu īpašnieku.

Vienlaikus Patmalnieks norādīja, ka, no vienas puses, nereti tiek uzsvērts, ka valstij nevajadzētu pārmērīgi iejaukties, savukārt, no otras puses, tiek apsvērtas jaunas iniciatīvas, kas uzliek papildu pienākumus iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu vēlmes. Viņaprāt, pirmajā mirklī ir grūti saskatīt pilnīgu pamatojumu tam, lai šāda pieeja tiktu plaši akceptēta, tomēr par šo jautājumu ir vieta tālākai diskusijai.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs (AS) pēc notikušā gāzes sprādziena dzīvokļu ēkā Torņkalnā, Bauskas ielā 15, paziņojis, ka viens virziens būtu dzīvojamo māju apdrošināšanas jautājuma sakārtošana, lai šādos gadījumos tiktu nodrošināts finansiāls risinājums ēkas ātrai atjaunošanai.

Patlaban dzīvojamās mājas salīdzinoši maz tiek brīvprātīgi apdrošinātas, tikai dzīvokļu līmenī, bet būtu jābūt līdzīgam principam kā OCTA - katram transportlīdzeklim, kas piedalās satiksmē, ir jābūt obligāti apdrošinātam, tāpat arī ēkām, kurās dzīvo cilvēki, paziņojis Bergholcs.

Gāzes sprādzienā Torņakalnā gāja bojā divi cilvēki - persona, kas kādā dzīvoklī veica nelegālas darbības ar gāzes vadu, un AS "Gaso" Avārijas dienesta darbinieks, kurš bija ieradies uz izsaukumu par iespējamu gāzes noplūdi. Vēl divi cilvēki cietuši.

No ēkas saviem spēkiem pirms VUGD ierašanās evakuējās 35 cilvēki, bet vēl 11 cilvēkus evakuēja ugunsdzēsēji.

Sprādziens piecstāvu dzīvojamā mājā notika nelegāli sabojāta gāzes vada dēļ. Sprādzienā sagruvis ēkas ceturtais un piektais stāvs, kā arī jumts.

Ēku apsaimnieko SIA "Latvijas namsaimnieks", tajā ir 74 dzīvokļi, no kuriem četri pieder pašvaldībai. Pēc pagaidām oficiāli neapstiprinātas informācijas sprādziens noticis nelegāla gāzes pieslēguma dēļ pašvaldībai piederošā dzīvoklī.