Bērna stājas veselības svarīgākie nosacījumi

«Vecākiem ir būtiski pievērst uzmanību tam, kā bērns sēž mājās – vai viņš spēlējas pie galda, pilda mājasdarbus – un kāda ir izmantotā krēsla un galda ergonomika,» norāda Ventspils poliklīnikas sertificēta ergoterapeite Anna Mitenberga-Ševeļova.

Krēslam ir nozīme

Krēsla sēdekļa augstumam jāatbilst bērna apakšstilba garumam – to izmērot, iespējams izvēlēties piemērotu augstumu. Svarīgs ir arī sēdekļa garums: jāvērtē, kā bērna gurni un augšstilbi atrodas uz sēdekļa. Krēsla priekšējai malai jābūt noapaļotai, lai neradītu asinsrites traucējumus. Tāpat nozīmīgs ir sēdekļa dziļums, kas nodrošina pareizu atbalstu un komfortu.

Jānodrošina, lai bērna sēžampauguri būtu pilnībā atbalstīti uz krēsla. Gūžu un ceļu locītavām jāatrodas 90 grādu leņķī vai nedaudz atvērtākā pozīcijā. Pēdām jābūt stingri balstītām uz grīdas. Ja pēdas to nesasniedz, var izmantot nelielu ķeblīti vai paaugstinājumu. Nepareizi izvēlēts krēsla augstums rada stājas problēmas: pārāk zems krēsls liek bērnam liekties uz priekšu un veicina apaļu muguru, savukārt pārāk augsts rada pastiprinātu slodzi uz augšstilbiem un var traucēt asinsriti.

Kad krēsla augstums ir piemērots, jāpievērš uzmanība tam, lai bērns balstītos pret atzveltni un mugura saglabātu atbalstu. Lāpstiņām jābūt brīvām. Parastam koka krēslam būtiski ir stabils balsts, savukārt biroja krēslam – sinhrona atzveltne, kas kustas līdzi bērna ķermenim gan atliecoties, gan noliecoties uz priekšu. Biroja krēslam jābūt ar pieciem balsta punktiem, nodrošinot stabilu un drošu sēdpozīciju.

Kā izvēlēties galdu?
Ideālā gadījumā galdam un krēslam jābūt ar regulējamu augstumu, vēlams elektriski. Taču, ja tiek izmantots standarta galds, tas jāpielāgo bērna ergonomiskajai sēdpozai. Kad bērns ir pareizi apsēdies uz krēsla, viņu piebīda pie galda un novēro, kā rokas novietojas uz virsmas. Elkoņu locītavām jābūt saliektām 90 grādu leņķī, bez paceltiem pleciem. «Citādi ilgtermiņā rodas asimetrija un palielinās skoliozes risks. Ja galds ir pārāk zems, starp tā apakšējo malu un bērna augšstilbiem neveidojas brīva telpa, bērns sāk liekties uz priekšu,» vērš uzmanību ergoterapeite. Galds jāizvēlas tā, lai elkoņu leņķis būtu 90 grādi, zem galda virsmas un augšstilbiem saglabātos 3–5 cm brīvas vietas, galda dziļums būtu ne mazāks par 50 cm, galda garums – vismaz 60 cm uz katru pusi no elkoņa, nodrošinot brīvu kustību un darba laukumu. Kad gan krēsls, gan galds ir pareizi pielāgoti, jāvēro, kā bērns strādā.

Svarīgs ir arī apgaismojums

Redze ir būtiska bērna veselības sastāvdaļa. Labročiem gaismas avots jānovieto kreisajā pusē, kreiļiem – labajā. Ideālā gadījumā darba galds atrodas pie loga; ja tas nav iespējams, izmanto griestu apgaismojumu un galda lampu. Veicot mājasdarbus, galda virsmai jābūt sakārtotai – bez rotaļlietām un liekiem priekšmetiem. Zem apakšdelmiem nedrīkst atrasties pildspalvas, zīmuļi vai burtnīcas, lai bērns varētu saglabāt brīvu un stabilu roku pozīciju. «Burtnīca atrodas acu priekšā, un jāuzmana, lai bērns neraksta pārāk tuvu, lai neknābā rakstīto – optimālais attālums starp acīm un burtnīcu ir ap 30 cm,» atgādina Mitenberga-Ševeļova. Ja bērns izmanto monitoru, attālumam no acīm līdz ekrānam jābūt vismaz 40–50 cm, bet ideāli – ap 60 cm.

Bērni pie fizioterapeitiem bieži nonāk brīdī, kad stājas traucējumi jau ir izteikti. Uzsākot skolas gaitas, viņu dabiskā kustību aktivitāte samazinās gandrīz uz pusi – tiek izmantoti tikai aptuveni 50% no kustību apjoma, kas nepieciešams veselīgai attīstībai. Papildu slodzi rada arī tehnoloģiju lietošana: viedierīces un dators tiek izmantoti galvenokārt sēdus, un bērni tajās pavada ievērojami daudz laika, gan skatoties, gan spēlējoties.

Vecāki var būt mierīgi

Runājot par situāciju izglītības iestādēs, jāuzsver, ka mēbelēm tur tiek piemērotas ergonomikas vadlīnijas un noteikumi. Gan pirmsskolas iestādēs, gan skolās aprīkojums ir pielāgots bērnu vecumposmam un augumam, jo to regulē Ministru kabineta noteikumi. Līdz ar to vecākiem par šo vidi nav jāuztraucas – tā ir nodrošināta atbilstoši prasībām. Daudz lielāka uzmanība jāpievērš tam, kā bērns darbojas mājās. Gan pirmsskolas, gan skolas vecuma bērniem jārada ieradums regulāri ievērot pauzes starp uzdevumiem un galda darbiem. Pirmsskolas un jaunāko klašu bērniem ieteicams ik pēc aptuveni 20 minūtēm piecelties, izkustēties un izlocīties, lai atslogotu muguru, kaklu un acis. Tas palīdz saglabāt koncentrēšanos un novērš muskuļu saspringumu.

Ergonomika ir zinātnes disciplīna, kas pēta cilvēka un apkārtējās vides savstarpējās attiecības, kā mēs sadzīvojam ar savu apkārtējo vidi. Skolās un bērnudārzos tas nozīmē, ka vide un aprīkojums ir iekārtots tā, lai bērniem un skolotājiem būtu vieglāk un patīkamāk mācīties un strādāt.