Ko slimnīcu pārlīmeņošana nozīmē pacientiem

Atbilstoši Veselības ministrijas plānam slimnīcas nozīme pieaugs. Saskaņā ar jauno modeli visas slimnīcas tiks iedalītas trīs līmeņos. Pirmais, augstākais, līmenis apvienos trīs Rīgas slimnīcas – Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu –, kā arī četras reģionālās slimnīcas, kas pašlaik atbilst ceturtajam līmenim: Liepājas slimnīcu, Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu, Vidzemes slimnīcu un Daugavpils slimnīcu. Otrajā līmenī būs reģionālās slimnīcas, taču tās nebūs identiskas pašreizējām reģionālajām daudzprofilu slimnīcām. Šis līmenis atbildīs šobrīd trešā līmeņa slimnīcām – tādām kā Ogres, Madonas un Kuldīgas slimnīcas. Atbilstoši šim plānam Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai paredzēts ne vien saglabāt esošās funkcijas, bet arī saņemt papildu finansējumu un attīstīt pakalpojumus. Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas statuss tiks paaugstināts.

Kāds ir mērķis šādai slimnīcu pārlīmeņošanai?

– Esošā veselības aprūpes sistēma ir sevi lielā mērā izsmēlusi. To apliecinājis arī Valsts kontroles ziņojums, un ar problēmām saskaramies ikdienā – trūkst ārstu un māsu, finansējums pakalpojumiem ir nepietiekams, demogrāfiskā situācija mainās, un šīs tendences vērojamas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Veselības aprūpē jau ilgstoši ir zināma problēma – darbaspēka nepietiekamība. Šādos apstākļos ir loģiski, ka Veselības ministrija domā par to, kā veselības aprūpes sistēmai strādāt nākotnē. Pārlīmeņošanas mērķis ir koncentrēt un efektīvāk izmantot esošos resursus. Runa nav par slimnīcu slēgšanu, bet gan par pārprofilēšanu un pakalpojumu pielāgošanu reālajam pieprasījumam. Tur, kur pacientu plūsma ir maza, nav racionāli uzturēt plašu speciālistu klāstu – Latvija nevar atļauties speciālistus izvietot visur, jo viņu vienkārši nav tik daudz. Uzturēt dārgus pakalpojumus vietās, kur pacienti ierodas dažas reizes dienā, ir neefektīvi. Tāpēc, pārskatot slimnīcu līmeņus un profilus, atsevišķās slimnīcās neatliekamās palīdzības punkti var mainīt darba organizāciju, piemēram, strādāt noteiktās diennakts stundās. Tas nenozīmē, ka tie pilnībā pazudīs.

Vēlos uzsvērt, ka Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu – ar galveno bāzi Ventspilī, filiāli Talsos un ambulatorajiem centriem Kuldīgā un Liepājā – šī reforma ne tikai neierobežo, bet pat uzlabo mūsu pozīcijas. Mums nekas netiek samazināts – tieši pretēji, mūsu loma un iespējas pieaugs. Veselības ministrija uzsver, ka šī plāna īstenošana paredzēta līdz 2029. gadam. Praktiski tas nozīmē, ka nākamajā gadā – 2026. gadā – būtisku izmaiņu vēl nebūs, jo šajā periodā notiks budžeta plānošana un sagatavošanas darbi. Reālākās pārmaiņas varētu sākties no 2027. gada, kad pārlīmeņošanas process pakāpeniski nonāks līdz praktiskai ieviešanai.

Vai tas kaut kā ietekmēs arī pacientu izmaksas?

– Pacientu izmaksas tas neskars, un valsts apmaksāto pakalpojumu apjoms nesamazināsies. Šobrīd ir skaidrs, ka valstij ir arī citas prioritātes, piemēram, aizsardzība, un, lai palielinātu finansējumu veselības aprūpei un kvotas valsts pakalpojumiem, ir jārod papildu līdzekļi. Šī pārlīmeņošana ir viens no veidiem, kā to panākt – daļu finansējuma var piesaistīt no valsts budžeta, bet daļu var atrast pašā sistēmā, izmantojot resursus efektīvāk. Ja kādā vietā nauda tiek tērēta nelietderīgi vai neracionāli, to var novirzīt tur, kur tā tiešām vairāk ir nepieciešama. Galu galā ieguvējs būs pacients – gan kvalitātes, gan pieejamības ziņā.

Vai pacientiem nemainīsies pieejamība neatliekamajai palīdzībai?

– Jāsaprot, ka pieejamība nav tikai kilometru skaits līdz tuvākajam punktam, bet arī sniegtā pakalpojuma kvalitāte. Valsts kontroles ziņojumos ir norādīts, ka nereti neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes pacientus ved tālāk, jo tuvākajā slimnīcā nav nepieciešamā speciālista. Tāpat ir vispārzināms fakts, ka, ja speciālists kādu manipulāciju veic ļoti reti, viņa prasmes un kvalitāte ar laiku samazinās. Tieši tādēļ svarīgi, lai efektīvi funkcionētu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta tīkls, kas nodrošina pacienta nogādāšanu uz tuvāko slimnīcu, kur tiešām var sniegt atbilstošu neatliekamo aprūpi. Atbilstoši plānotajām izmaiņām slimnīcu tīkls kopumā saglabājas, un, kā jau minēju, Ventspils un Ziemeļkurzemes reģiona situācija būtiski nemainās. Praksē lielākā daļa neatliekamo gadījumu nonāk slimnīcās dienas laikā. Izmaiņas vairāk attiecas uz pirmā un otrā līmeņa slimnīcām. Plānā nav paredzēta neatliekamās palīdzības punktu masveida likvidācija. Atsevišķās vietās paredzēts, ka neatliekamo palīdzību sniegs tikai dienas laikā, bet naktīs pacientus nogādās uz augstāka līmeņa slimnīcu. Par pieejamību šajā kontekstā nav pamata bažām – mērķis ir nodrošināt kvalitatīvāku, nevis mazāk pieejamu neatliekamo aprūpi.

Kā slimnīcas uztver informāciju par pārmaiņām?

– Kopumā visi saprot, ka pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā ir nepieciešamas. Taču vienlaikus neviens nevēlas, lai šīs izmaiņas tieši skartu viņu iestādi vai darbu. Tas ir saprotami. Tāpēc, manuprāt, reformas ir vieglāk īstenot, ja tām pievieno arī kādu motivējošu burkānu. Piemēram, ja slimnīcu pārprofilē, būtu loģiski tai piešķirt papildu finansējumu iekārtu iegādei, lai tā varētu sniegt kvalitatīvus ambulatoros pakalpojumus, kas konkrētajā teritorijā ir patiešām nepieciešami. Šajā diskusijā galvenokārt runa ir par neatliekamo palīdzību, taču tikpat svarīga ir primārā aprūpe, un arī uzsvars veselības aprūpē arvien vairāk tiek likts uz to. Mērķis ir, lai cilvēki par savu veselību rūpētos laikus un nenonāktu situācijās, kad nepieciešama stacionēšana neatliekamā kārtā. Manuprāt, līdzīga pieeju varētu piemērot arī šajā reformā. Atceros, ka laikā, kad Talsu slimnīcu apvienoja ar Ventspils slimnīcu, tika piešķirti 500 tūkstoši latu, kurus ieguldīja slimnīcas attīstībā. Tas bija ļoti vērtīgs atbalsts. Uzskatu, ka arī tagad, ieviešot pārmaiņas, būtu pareizi paredzēt līdzīgu finansiālu instrumentu jeb stimulu, kas veicinātu slimnīcu attīstību un palīdzētu pielāgoties jaunajai struktūrai.