Pašvaldības SIA Ventspils siltums valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris 13 gadu laikā, vadot uzņēmumu, ir veiksmīgi pabeidzis jau divas rekonstrukcijas un turpina pilsētas siltumapgādes modernizāciju. Šo gadu laikā pilsētā ir izbūvēti 12 km jaunu siltumtīklu un centrālajai siltumapgādei pieslēgti 66 jauni klienti.
Arnis Uzaris sāka darbu Ventspilī 2012. gada 10. decembrī, pēc 13 gadu darba galvaspilsētas siltumapgādes uzņēmumā Rīgas siltums. Tur viņš 12 gadus vadīja siltumcentrāli Vecmīlgrāvī un vienu gadu strādāja par tehniskā servisa nodaļas vadītāju Pirmajā siltumtīklu rajonā Daugavas labajā krastā. Viņa vadībā strādāja 14 brigādes, 230 cilvēki un tika apkalpota siltumapgāde 2350 ēkās.
Kāds bija darba sākums Ventspilī?
– Es labi atceros to laiku. Bija decembra sākums, auksts, sniegs līdz ceļiem. Pagalmā pie katlumājas Brīvības ielā 38, kur notika rekonstrukcija, sniegā mētājās dažādas ražošanas detaļas. Bedrē, kur tagad tiek glabāta šķelda, celtnieki lika armatūru betonēšanai. Un nepilnus trīs mēnešus vēlāk, 2013. gada 28. februārī, rekonstruētajā katlumājā tika iedarbināti divi jauni katli. Tas bija liels izaicinājums gan man kā jaunajam vadītājam, gan visai komandai! Tā paša gada jūnijā tika pabeigta pilnīga katlumājas rekonstrukcija Brīvības ielā 38. Un 2014. gada 5. martā pēc rekonstrukcijas tika nodota ekspluatācijā arī katlumāja Pārventā, Talsu ielā 69, kur arī bija uzstādīti jauni katli. Rezultātā pilsētas siltumapgāde pārgāja no mazuta izmantošanas uz jauna veida kurināmo – vietējo koksnes šķeldu. Tāds bija mans darba sākums Ventspilī.
Vai tas bija grūti?
– Es pievienojos uzņēmumam rekonstrukcijas pilnbriedā, man nebija laika ieskrieties, uzreiz iekļāvos darbā līdz ausīm. Ejot mājās no darba, ņēmu līdzi dokumentus, rasējumus un visus vakarus pavadīju pie papīriem. Protams, es nebiju viens. Mēs visi kopā tikām galā.
Vai bija jāapgūst jauna tehnoloģija siltuma ražošanai, sadedzinot šķeldu?
– Vecmīlgrāvī es strādāju ar šķeldas katliem, tā ka man jau bija pieredze ar šo kurināmo. Bet katrai pilsētai ir sava specifika, un nevar salīdzināt siltumapgādi Rīgā un Ventspilī. Pirmie darba gadi Ventspilī bija ļoti intensīvi. Drīz pēc abu katlumāju rekonstrukcijas pabeigšanas kreisajā krastā uzstādīja dūmgāzu kondensatoru. 2019. gadā tādu pašu kondensatoru uzstādīja Pārventā. Visos turpmākajos gados abi kondensatori pilnībā atmaksājās un kurināmā iegādē ļāva ietaupīt vairāk nekā 4 miljonus eiro. Tas atstāja savu iespaidu uz visiem tehniskajiem un ekonomiskajiem rādītājiem, tostarp siltumenerģijas pašizmaksu, un galu galā – arī uz tarifu. Kad es sāku strādāt Ventspils siltumā, tarifs tika paaugstināts, pēc tam vairākas reizes pazemināts un no 2017. gada marta līdz 2023. gada aprīlim saglabājās vienā līmenī – 54,90 eiro/MWh. Tajā laikā tarifs Ventspilī bija viens no zemākajiem valstī. To varēja sasniegt, tikai pateicoties abu katlumāju rekonstrukcijai un dūmgāzu kondensatoru uzstādīšanai. Mēs pastāvīgi domājam par to, kā padarīt siltuma ražošanu efektīvāku un samazināt pašizmaksu. To nevar panākt tikai ar lētāku kurināmo, ir nepieciešams pastāvīgi uzlabot tehniskos un ekonomiskos rādītājus. Mums tas izdevās!
Dūmgāzu kondensatori bija jūsu ideja?
– Ventspilī šī ideja patiešām piederēja man. Sākumā nācās saskarties ar neticību dūmgāzu kondensatoru idejai. Bet Rīgā tos jau izmantoja, un Lietuva vispār bija tālu priekšā mums. Mēs apmeklējām daudzas pilsētas, kurās izmantoja kondensatorus, iepazināmies ar rādītājiem uz vietas, gada laikā un atsevišķi pa mēnešiem vairāku gadu garumā. Tas mums palīdzēja saprast, ko tieši mēs gribam un kāds modelis mums vislabāk der. Tā kā tika izvēlēts nevis lētākais, bet gan ekonomiski izdevīgākais modelis, ieguva uzņēmums un visa pilsētas siltumapgāde guva labumu. Šāda pieeja prasa pastāvīgu attīstību. Tas pats attiecas arī uz siltumtīkliem. Kad sāku strādāt Ventspilī, siltumtīklu garums bija 43 kilometri, tagad – vairāk nekā 55 km. Ievērojami ir samazinājušies siltuma zudumi un uzlabojušies visi tehniskie un ekonomiskie rādītāji, kas ļāva ielikt pamatus tarifu stabilizācijai.
Tomēr pirms diviem gadiem Ventspils siltums bija spiests ievērojami palielināt tarifu.
– Tas notika 2023. gadā ģeopolitiskās krīzes dēļ, kad sešu mēnešu laikā šķeldas cena pieauga četrkārt. Šādos apstākļos neviens nevarēja saglabāt tarifu, arī mums nācās to palielināt – no 54,90 eiro/MWh uz 89 eiro/MWh. Bet arī pēc tam siltuma tarifs Ventspilī palika viens no zemākajiem starp lielajām Latvijas pilsētām. Piemēram, 2023. gada aprīlī tarifs Rēzeknē bija 214,43 eiro, Rīgā – 165,32 eiro, Daugavpilī – 132,64 eiro, Valmierā, Jēkabpilī un Jūrmalā tarifi arī pārsniedza mūsējo. Tomēr tajā pašā 2023. gadā siltuma tarifs Ventspilī sāka pakāpeniski samazināties, un līdz gada beigām samazinājums sasniedza 5,45%. 2024. gadā tarifs samazinājās vēl par 9,9 %. Šajā gadā samazinājums sasniedza gandrīz 11%. Šo apkures sezonu sākām ar tarifu 66,86 eiro/MWh. Zemāks tarifs ir tikai Daugavpilī, un starpība ir niecīga – tur ir 66,79 eiro/MWh. No 2023. gada aprīļa līdz 2025. gada decembrim tarifs samazinājies par 25% jeb 22,14 eiro.
Kā Ventspils siltums valdes priekšsēdētājs jūs veicināt energoefektīvu siltumenerģijas ražošanu un nozares attīstību ne tikai Ventspilī, bet arī visā Latvijā?
– Jā, jo kopš 2015. gada esmu arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis. Paralēli ikdienas darbiem piedalos arī asociācijas darbā, veicinot nozares attīstību Latvijā. Viena lieta ir atrast gudru ideju un tērēt naudu tās īstenošanai, bet galvenais ir, lai tā darbotos un neviens nevarētu pārmest, ka miljoni ir tērēti velti. Jauno tehnoloģiju ieviešana ne vienmēr tiek uzreiz pieņemta, bet laika gaitā tās pierāda savu efektivitāti.
Ne mazāk svarīgi man, uzsākot darbu Ventspils siltumā, bija sakārtot norēķinus par siltumapgādes pakalpojumiem. To panākt nebija vienkārši un viegli. Tagad katrs klients ik mēnesi saņem rēķinu, kurā norādīts izlietotais karstā ūdens daudzums, siltumenerģija, pašreizējais tarifs un maksājumu bilance.
Vai ir mainījusies Ventspils iedzīvotāju attieksme pret siltumapgādes pakalpojumu apmaksu?
– Gan Ventspils iedzīvotāji, gan mūsu darbinieki ir pelnījuši uzslavu. Pēdējos sešos gados uzņēmums saņem 100% maksājumu par saviem pakalpojumiem. Kopumā visi rēķini tiek apmaksāti korekti. Tas liecina gan par vispārējo sociālekonomisko situāciju pilsētā, gan par siltuma tarifa atbilstību. Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt siltumu Ventspils iedzīvotāju mājokļos un panākt, lai iedzīvotāji varētu apmaksāt mūsu pakalpojumus. Mēs pastāvīgi domājam par uzņēmuma efektīvu darbību, ieviešot jaunas tehnoloģijas. Kopš 2013. gada Ventspils siltumā nodarbināto skaits ir samazinājies par 66 cilvēkiem – no 150 uz 84. Darbinieku vidējais vecums ir virs 50 gadiem, tāpēc mums jādomā arī par atbilstošu atalgojumu darbiniekiem par viņu darbu, lai gan inflāciju ir grūti panākt.
Vai varat minēt svarīgākos projektus pēdējo gadu laikā?
– Pēc abu katlumāju rekonstrukcijas pabeigšanas 2013.–2014. gadā un dūmgāzu kondensatoru uzstādīšanas pienāca kārta būvēt jaunus siltumtīklus. 2019. gadā tika uzbūvēta 3,7 km gara siltumtrase no Lielā prospekta līdz Bucher Municipal ražotnei. Sākām tai pieslēgt arī citus jaunus klientus – 1. pamatskolu, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo, Lidl veikalu, bērnudārzu Bitīte. Piecos gados – no 2020. līdz 2025. gadam – pilsētas siltumapgādei pieslēdzās 48 jauni klienti, bet 13 gados, ņemot vērā privātmājas, – 66 jauni klienti. Kļuva skaidrs, ka kreisā krasta katlumājā vairs nepietiek jaudas, lai apkalpotu visus klientus. Tad radās projekts par jaunu katlumājas rekonstrukciju Brīvības ielā 38. Līgums par rekonstrukcijas veikšanu tika parakstīts 2023. gadā, un 2025. gada maija beigās ekspluatācijā tika nodoti divi jauni katli ar 5 MW jaudu katrs. Tas mums deva jaudas rezervi. Kopā ar jaunajiem katliem tika uzstādīts arī cits moderns aprīkojums. Turpinām projektu par otrās pakāpes dūmgāzu kondensatora ar absorbcijas siltumsūkni uzstādīšanu. Šis projekts ievērojami samazinās cieto mikrodaļiņu emisijas atmosfērā un ļaus vēl vairāk ietaupīt kurināmo, jo paredz izmantot dūmgāzu siltumu. Projekta izmaksas ir 2,5 miljoni eiro. Līdz šā gada beigām jauno iekārtu nodos ekspluatācijā.
Kādi ir plāni nākotnei?
– Pēdējos gados nopietni domājam par abu Ventas krastu siltumtrašu savienošanu. Aprēķini ir praktiski gatavi. Šis projekts dos ļoti jūtamu efektu. Papildus visas siltumapgādes sistēmas sakārtošanai mēs varēsim izmantot atlikušo siltumu no citiem siltumenerģijas ražotājiem. Turpinām darbu pie alternatīvu siltuma avotu izmantošanas. Vārdu sakot, mēs nestāvam uz vietas. Ir pilnīga skaidrība par turpmākajiem attīstības projektiem vismaz nākamajiem pieciem gadiem.
Komentāri (0)