Labiekārtošanas kombināts aicina uz klientu dienām Pārventas bibliotēkā
PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” aicina iedzīvotājus 14. un 15. novembrī uz klientu dienām Pārventas bibliotēkā ērtākai un pieejamākai bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas līgumu noformēšanai. Aizvadītajā nedēļā klientu dienas notika Gāliņciema bibliotēkā. Kopā līdz šim saņemti 672 pieteikumi par līgumu noslēgšanu.
Klientu dienās “Ventspils labiekārtošanas kombināta” pārstāvji laipni gaidīs iedzīvotājus Pārventas bibliotēkā, kur uz vietas ar darbinieku atbalstu būs iespēja noslēgt līgumu par bioloģisko atkritumu dalītas vākšanas pakalpojumu, kā arī saņemt atbildes uz interesējošajiem jautājumiem. Uzņēmums aicina ventspilniekus izmantot šo iespēju un apvienot līguma noslēgšanu ar plānoto bibliotēkas apmeklējumu, pastaigu vai citām ikdienas gaitām.
Klientu dienas notiks:
- Piektdien, 14. novembrī, plkst. 14.00 – 18.00 Pārventas bibliotēkā,
- Sestdien, 15. novembrī, plkst. 10.00 – 14.00 Pārventas bibliotēkā.
Lai noslēgtu līgumu klātienē, privātmāju īpašniekiem un juridiskajiem klientiem jāņem līdzi īpašumtiesību un personas apliecinošs dokuments, savukārt daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem nepieciešams iesniegt mājas dzīvokļu īpašnieku lēmumu par norēķinu kārtību un kritērijiem.
Atgādinām, ka līgumu var noslēgt gan klātienē, gan arī internetā, neizejot no mājam:
- elektroniski – PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” mājaslapas www.vlk.lv sadaļā “Atkritumu apsaimniekošanas līgumu noslēgšana”;
- attālināti – aizpildot iesnieguma formu (pieejama mājaslapā sadaļā “Atkritumu apsaimniekošanas līgumu noslēgšana”) un nosūtot uz e-pastu [email protected];
- klātienē – “Ventspils labiekārtošanas kombinātā” Pils ielā 12, 1. stāvā darba laikā.
PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” klientu dienas rīko sadarbībā ar Ventspils bibliotēku.














Komentāri (12)
Pūšanas procesā gāze rodas neatkarīgi no tā, vai tā ir spainī, konteinerā vai IBIO maisiņā — tā ir bioloģija, ko neviens maiss neapturēs. Ja smaka veidojas no gāzu izdalīšanās, tad jebkurš "maisiņš pret smaku" ir vienkārši mārketinga pasaka. Gāze tāpat spiedīsies laukā pa mazāko spraugu. Fiziku nepiemuļķosi - varbūt vienkārši kāds nav iedziļinājies pašos pamatprincipos.
Šeit jau neviens nekur nav iedziļinājies- ne likumā, ne Eiropas regulā, ne reālajā dzīvē it īpaši. Un izrādās, ka arī fizikā. Ne arī palasījuši kā tas tiek regulēts citās pašvaldībās. Un kārtējo reizi izskatās, ka Ventspils atkal grib izcelties.
Kāpēc šo visu vēlaties pataisīt par visas tautas sportu? Vediet visu uz Pentuļiem, šķirojiet, un kas nav pārstrādājams ,noglabājiet poligonā. Protams, vienkāršākais ir visu uzgrūst patērētājam piesedzoties ar likumiem un noteikumiem. Patreiz jau arī tiek sludināts, kas viss tiekot uz vietas šķirots, bet kā ir patiesībā?
Jā - viens no bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas veidiem ir mājkompostēšana, taču jāņem vērā, ka šī iespēja ir vairāk kā papildus risinājums nevis aizvietojums BIO atkritumu šķirošanai, jo praksē cilvēki tomēr kompostē galvenokārt zāli un lapas, nevis pārtikas atliekas, jo komposta kaudzes nav piemērotas, piemēram, gaļai, zivīm, termiski apstrādātiem ēdieniem, turklāt komposts var piesaistīt grauzējus, ja tajā nonāk arī virtuves organika. Pārtikas organiskos atkritumus var kompostēt, ja ir uzstādīti atsevišķi konteineri, kas paredzēti tieši šādam nolūkam. Ņemot vērā, ka šādu konteineru cena parasti ir vairāki simti eiro, iesakām izvēlēties bioatkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, jo bez maksas tiek nodrošināts gan 120 L konteiners, gan arī 12 gab. 140 L atkritumu maisi gadā, kas paredzēti izmantošanai konteinerā, kā arī 30 gab. 10 L maisiņi atkritumu uzkrāšanai virtuvē.
Nu gan laiž- citēju: "cilvēki kompostā izmetot gaļu, zivis, termiski apstrādātu pārtiku". Ja šī teksta autors tā dara, tad viņš neprot plānot savus pirkumus, alga par lielu vai kas cits.
Informējam, ka bioatkritumu šķirošanas kārtību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva. Un līdz ar to šāds pienākums nostiprināts arī Atkritumu apsaimniekošanas likumā un MK noteikumos, kas ir saistoši visā Latvijā. Mērķis ir līdz 2035. gadam poligonos Latvijā apglabāt ne vairāk kā 10% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma un pārstrādāt vismaz 65%. Pašlaik poligonos tiek apglabāti līdz pat 50% nešķirotu sadzīves atkritumu. Lai veicinātu mērķa sasniegšanu, valsts noteikusi ikgadēju dabas resursa nodokļa likmes pieaugumu, kas jāmaksā par atkritumu apglabāšanu.
Pētījumi liecina, ka 30-40% no Latvijas mājsaimniecībās radītajiem sadzīves atkritumiem ir bioloģiskie atkritumi. Šos atkritumus ir iespēja nodalīt, un kopīga iesaiste samazinātu nešķiroto atkritumu apjomu. Jo vairāk samazinās apglabāto atkritumu daudzums poligonos, jo lielāka ir iespēja visiem kopā ietaupīt, un to iespējams izdarīt, iesaistoties atbildīgā atkritumu apsaimniekošanā pēc iespējas lielākai daļai iedzīvotāju.
Ja problēma būtu nodevās un nodokļos, tad VLK peļņa būtu pāris 10miti tūkstoši gadā, nevis vairāk par miljonu. Vai nav dīvaini, kad maksa par atkritumu apsaimniekošanu bija zema, tad VLK katru gadu nopelnīja ap 100k eiro, tagad, kad atkritumu apsaimniekošanas cena ir augsta, tad peļņa uzreiz vairāk par miljonu eiro gadā?
Paskat, vairāku miljonu peļņa pa maz, jāturpina prasīt nauda iedzīvotājiem.
Vakar pie ziņas, pierakstīju komentāru, ka gaidīšu nākamgad tarifu palielinājumu, bet nu izrādās, ka bija tik jāgaida nākamā diena. Uzplaut sitajam VLK. Turpina apkrāpt iedzīvotājus.
Kad beidzot dome iesaistīsies un risinās šo situāciju? Vai arī tie arī iesaistīti šitajā shēmā?
Ieteiktu nosaukt šis par Labiekārtošanas kombināta krāpšanas upuru dienām.
Kāpēc gan man būtu jāmaksā par apsaimniekošanu par tāda veida atkritumiem,ko visu līdz pēdējai kartupeļa miziņai savācam un nogādājam uz mazdārziņu kompostēšanai?
Tik jautājums ir,kā to pierādīt?Jo nedzīvojam privātmājā,bet gan daudzdzīvokļu mājā un mazdārziņš ir krietnu gabalu tālāk..
Jāmaksā tāpēc, ka birokrāti, plānā gadiņa urbēji un baltās apkaklītes (visu līmeņu) izdomājuši skriet pakaļ Eiropas regulām, reizēm tām arī priekšu, un kā kāst naudu, bet neiedziļinās lietas būtībā un nestādās priekšā kā tas notiek dzīvē. Viņu lielākā daļa domā, ka visi tikai ražo un ražo bioloģiskos atkritumus, bet tādu iespēju, ka to nav, nemaz nepieļauj. Visi viņu izpratnē tā saucamie "virtuves atkritumi" veiksmīgi noārdās piemājas komposta kaudzē, bet cik dzirdēts, tad kompostēšana nav aizliegta. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā ļaudis stipri piedomā pie tā, ko un cik daudz pērk, lai nerastos šie "virtuves atkritumi". Būtu interesanti apskatīties kā tas notiek citās pašvaldībās. P.S. Vai kāds no šiem augstākminētajiem var paskaidrot kāpēc pie pārtikas atkritumiem tiek pieskaitītas kartupeļu mizas, piemēram, ja ir pētījumi, ka tās labvēlīgi ietekmē augsnes kvalitāti un esot bagātas ar fosforu, kāliju, magniju u.c.
Sransk kung.
Par tō Kartoffel Miz Jums taisnib.Es zin.Un ne tig vien prekš Zemit,bet prekš ēšan ar.
Es ir vien Baron un varet atļauties viss kō,aber vien-oter reiz es liek,le man Ķēķ Madam padod uz man Gald tō Kartoffel ar viss Miz.Un manam smeķe.Un prekš vesselib nāk par lab sav reiz.