Drošības jostu lietošana vieglajās automašīnās vairs nav nekas neparasts, kamēr reģionālajā sabiedriskajā transportā, kurā arī obligāti jāizmanto drošības jostas, vērojama citāda aina – tur, kā liecina šogad veiktā “Norstat” aptauja, 22% pasažieri drošības jostas neizmanto vispār, bet vēl 21% – tikai dažreiz.
Lai mainītu sabiedrības attieksmi pret drošības jostu lietošanu autobusos, Autotransporta direkcija (ATD) īsteno informatīvo kampaņu, kuru atbalsta arī PSIA “Ventspils reiss”. Kampaņas mērķis ir atgādināt, ka viena kustība var būtiski ietekmēt iznākumu negadījumā un pasargāt pasažiera veselību un pat dzīvību.
Katrs piektais pasažieris reģionālajos autobusos nesprādzējas
Jau kopš 2016. gada Ceļu satiksmes noteikumu 23.punkts paredz, ka pasažieriem, kuru sēdvieta ir aprīkota ar drošības jostu, braukšanas laikā ir pienākums būt piesprādzētiem. Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par šo noteikumu pārkāpšanu paredzēts naudas sods. Tas attiecas arī uz autobusu pasažieriem.
Diemžēl statistika liecina, ka obligāto prasību sprādzēties sabiedriskajā transportā ievēro tikai neliela daļa autobusu pasažieru. 2025. gada sākumā pētījumu centra “Norstat” veica aptauju, kuras rezultāti liecina, ka tikai 27% sabiedriskā transporta pasažieru vienmēr piesprādzējas, bet teju katrs otrais pasažieris to nedara vai dara reti, turklāt biežāk šo prasību ignorē gados jauni cilvēki. Vēl 9% pasažieru šo darbību personīgai drošībai paveic tikai pēc autobusa vadītāja atgādinājuma, kas skaidri norāda uz nepieciešamību atgādināt pasažieriem drošības jostu lietošanas nepieciešamību.
Visi “Ventspils reisa” autobusi, kas iesaistīti starppilsētu pārvadājumos, ir aprīkoti ar drošības jostām, tomēr to izmantošana ir paša pasažiera atbildība. Šobrīd uzņēmums mudina savus autobusu vadītājus pirms reisa uzsākšanas palūkoties, vai pasažieri ir piesprādzējušies, un nepieciešamības gadījumā atgādināt par to. Tāpat, atbalstot ATD iniciatīvu, Ventspils autoostā un uzņēmuma autobusos ir izvietoti informatīvie materiāli, kas aicina sprādzēties. Atgādinām, ka obligātā prasība sprādzēties pašlaik neattiecas uz pilsētas autobusiem.
Viens klikšķis – izvēle par labu dzīvībai
Lai arī autobuss šķiet drošāks nekā vieglā automašīna, tomēr tajā ir papildus riski, kuru nav citos transporta līdzekļos. Tā, piemēram, ja ceļu satiksmes negadījumā autobuss apgāžas, nepiesprādzētie pasažieri var izkrist no sēdvietas un “lidot” pa salonu. Turklāt šāda kritiena gadījumā attālums ir krietni lielāks, nekā vieglajā automašīnā. Ceļu satiksmes drošības eksperti norāda, ka “sakrišana čupā” un atsišanās pret sēdekļiem vai vējstikliem var radīt ļoti nopietnas traumas. Un tieši drošības jostas pasargā no šiem riskiem - piesprādzētam cilvēkam smagu traumu risks ārpus pilsētas autobusos samazinās par 70%.
Komentāri (7)
Ja paredzēts naudas sods,tad cik liels?
Vai to nevarētu samaksāt avansā un kvīti vienmēr nēsāt līdzi,lai pieķeršanas gadījumā būtu jau apmaksāts?
Vai cilvēkam pašam vairs nav noteikšana par savu veselību un dzīvību?
Vai nevarētu vienkārši piesprādzēties ??
Var jau izvilkt to štrumbanti visā garumā un turēt klēpī nenofiksējot.Ja pa ceļam aptur kruķi un pārbauda,viens klikšķis un kārtībā.lai šoferam nepatikšanas nesanāk.
Man Volg GAZ-21,Otro sērij,ar spīdik Irss uz haub,neir apgādat ar tādiem štruntim.Aiz tō es varet braukt brīv ka Cars.Le zinat.
Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 30 līdz 70 eiro apmērā. Savukārt transportlīdzekļa pasažieriem par pasažieriem noteikto pienākumu pārkāpšanu (tai skaitā nepiesprādzēšanos) piemēro brīdinājumu vai naudas sodu 15 eiro apmērā.
izstāstiet lūdzu ar saprātu mazāk apdāvinātajiem foruma dalībniekiem, kas notiek ar pieauguša cilvēka ķermeni autobusā sadurmses gadījumā.
Mans vectēvs kādreiz teica. Ja cilvēks ir miris, tad tas ir tiešām uz ilgu laiku, bet, ja viņš ir idiots, tad tas ir uz visiem laikiem. Tieši tas pats ir ar šeit sastopamiem indivīdiem.