Ceturtdien, 14. martā, Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes sēdē tika atbalstīta pašvaldības SIA “Ventspils tirgus” reorganizācija, visu tās mantu, tiesības un saistības nododot pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA “Ventspils nekustamie īpašumi”.
Ventspils tirgus kā tirgošanās vieta turpinās strādāt ierastajā darba laikā - mājražotāji un zemnieku saimniecības arī turpmāk varēs realizēt, un iedzīvotāji varēs nopirkt pašražotus un pašaudzētus produktus un preces, kā arī pulcēties dažādos pasākumos. Pašvaldībai ir svarīgi saglabāt gan Ventspils tirgus funkcionalitāti, gan tā vēsturisko nozīmi, jo tirgus laukums šeit atradies jau kopš 17. gadsimta, tam līdzās arī Ventspils pirmais rātsnams un citas vēsturiskas ēkas.
Jāmin, ka pašvaldības SIA “Ventspils tirgus” un pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” ir 100% Ventspils pašvaldībai piederošas kapitālsabiedrības. Veicot šādu pašvaldības SIA “Ventspils tirgus” reorganizāciju, tiks nodrošināta Ventspils tirgus darbība ar efektīvāku resursu izlietošanu – efektīvāk veicot administratīvās funkcijas, uzlabojot resursu, tai skaitā personāla, izmantošanu uzkopšanas un uzturēšanas darbos, veidojot vienotu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, ņemot vērā pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” lielumu un pieredzi.
Turklāt, Ventspils tirgus jau vairākus gadus strādā ar zaudējumiem, ko, galvenokārt, ietekmēja energoresursu sadārdzinājums, valstī noteiktās minimālās algas kāpums, kā arī patēriņa cenu kāpums.
Veicot šāda veida reorganizāciju, šī kapitālsabiedrība beigs pastāvēt bez likvidācijas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos. Plānots, ka reorganizācija noslēgsies jūnijā.
Bet kamēr tiek īstenota reorganizācija, Ventspils tirgus pagaidu valdes locekļa amatam no 15. marta, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu, dome nolēma virzīt Didzi Pūliņu. Šāds lēmums pieņemts, jo janvārī tika saņemts līdzšinējā tirgus valdes priekšsēdētāja Jura Jopes iesniegums, kurā izteikts lūgums atbrīvot viņu no amata. Savukārt, februārī saņemta Didža Pūliņa piekrišana ievēlēšanai pašvaldības SIA “Ventspils tirgus” valdes locekļa amatā.
Didzis Pūliņš atbilst valdes locekļa kandidātam nepieciešamās profesionalitātes un kompetences kritērijiem: viņam ir Latvijas Universitātes profesionālā maģistra grāds tiesību zinātnē un iegūta jurista kvalifikācija, iegūta pieredze jurista amatā un ir profesionāla pieredze vadošā amatā, kā arī nepastāv normatīvajos aktos noteiktie šķēršļi valdes locekļa amata ieņemšanai.
Komentāri (18)
Jāsaprot, ka tirgus vairs nav modē. Paaudzes ir nomainījušās. Jaunie cilvēki produktus nemeklē tirgū pa sestdienām, bet iepērkas veikalā, vai veic pasūtījumus tiešsaistes aplikācijās, kur tās ir pieejamas katru dienu. Tirgotāji arī tam ir pielāgojušies, jo tie aizvien vairāk piedāvā tiešsaistes interneta veikalus. Diemžēl tirgus dzīvotspēja ir beigusies.
Nu noteikti nē, neesmu veca bet tirgu labprāt apmeklēju. Ļoti laba gallļa un svaiga zivs
Tieši pretēji, tirgus atgūst savu popularitāti, īpaši jaunāku cilvēku vidū. Ne jauniešu, bet jaunu, maksātspējīgu cilvēku vidū, kas saprot vietējo ražotāju nozīmi.
Muļķības, ir daudz cilvēku, kas sestdienās iepērkas tirgū ....
Nu, tieši tā - sestdienās. Pārējās dienas tirgus stāv tukšs, tāpēc ir zaudējumi.
Nevajag runāt par ziemas periodu, kad darbdienās mazāk cilvēku apmeklē tirgu . Aizejiet vasarā uz tirgu, kad vietējie tirgo dārzeņus un ogas. Ja man būtu tirgus tuvāk darbavietai, es ietu biežāk pusdienlaikā, bet tā sanāk aiziet tikai katru sestdienu.
Jums derētu aiziet uz tirgu, paskatīties, nevis dzīvot uz kaut kādiem izdomājumiem. Protams, nav tur milzīgs pūlis visas dienas garumā, bet arī darba dienu pusdienas laikos tur cilvēku ir diez gan. Īpaši daudz ir piektdienās un sestdienās. Pārējās dienās, protams, ir mazāk, jo tie, kas iet uz tirgu, parasti ir tie, kas plāno tirgus pirkumus un neskrien pēc viena desas gabala, bet gan saplāno un sapērkas visai nedēļai vai vismaz vairākām dienām.
Būtu labi, ja tirgus jaunā vadība padomātu par iespēju kā organizēt tirdzniecību tiem tirgotājiem, kuriem ir neliels daudzums preces. Piemēram, zaļumi, daži ziedi vai pārpalikums no dārzeņu vai augļu ražas. Šiem tirgotajiem būtu jāparedz konkrēta vieta un mazāka vietas maksa.
Doma laba, bet vai tirgus ir labdarības organizācija? Kādēļ vieniem tirgotājiem atšķirīgi nosacījumi no citiem? Nebūs jau godīgi tagad maksu iekasēt atkarībā no apgrozījuma... tad mums atkal nebrauks tādi tirgotāji, kam ir lielāks ražošanas apjoms vai lielāks apgrozījums, piemēram, gaļa, zivis..
Paņemat piemēru no tādām aktuālām vietām kā Āgenskalna tirgus. Joprojām aktuāli, pieprasīti un apmeklēts. Ja Ventspilī pietrūkst apmeklētāji, tad reizi mēnesī taisiet tādu pasākumu, kur no visa novada cilvēki gribētu braukt. Nav jau nekāds kosmoss reizi mēnesī stundu aizbraukt uz ko foršu
Ar Āgenskalna tirgu nebūtu īsti korekti salīdzināt, par cik tas ir biznesa projekts, jo pašvaldība netika ar to galā
Esmeraldiņ, bet iet runa par zaudējumiem. Šeit ir vienalga kāds periords. Vasarā vislaik ir gaišs, tad elektrība arī tiek patērēta mazāk. Neiet runa par apmeklējumu sestdienās, bet zaudējumiem kopumā!
Ja tas ir domes uzņēmums, tad individuāla uzņēmuma peļņa var nebūt tik būtiska.
Bet strādāt ar zaudējumiem nevar arī pašvaldības uzņēmums, tad tie zaudējumi jāsedz iedzīvotājiem ar nodokļiem. Padomājiet loģiski. Protams, ka arī pašvaldības uzņēmumam jāstrādā ar peļņu.
Yolo - tad jau visus PSIA varam nolaist pa burbuli. Tik atceries, ka maksājam mēs. Tad arī rēķinies, ka tavi un mani rēķini uz tā fona pieaugs.
Ja ir uzņèmumu kopums, kurā katram ir sava loma, tad vienam atsevišķam uzņēmumam obligāti nav jāpelna, ja to izdevumus nosedz cits uzņèmums. Gan jau tu kā liels uzņēmējdarbîbas specs pats būtu izdomājis…
Ne būt pa Skād,ja varet nopirkt Špirkt,Brandvīn un Papiross,le zinat.Pa lēto,bez Akcīz.Le Policij būt pevērt tō Acc.
Barons ritīg uzrakstīj , jo akcīz ir rekets , jo Somijā , produktiem , kam termiņš ku kū , atdot pircījiem par velt , bet mums vecv banān provē vēl pārdot.