Kāds labums iedzīvotājiem no zaļās enerģijas?

Projekti aug kā sēnes pēc lietus

Diskusijas dalībnieki pārstāvēja dažādas puses, kas iesaistītas pārejā uz zaļo kursu. Alnis Bāliņš, Dānijas kompānijas European Energy Rīgas biroja vadītājs, ir piedalījies enerģētikas projektos Latvijā, Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs. Kārtējo atjaunīgās enerģijas parka būvniecību kompānija plāno Ventspils novada Tārgales pagastā.

AS Attīstības finanšu institūcija «Altum» valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš pārstāv iestādi, uz ko cerības liek daudzas rūpniecības nozares, ne tikai enerģētika. Pie pašreizējā procentu likmju kāpuma saņemt aizdevumu komercbankās jebkādam attīstības projektam ir gandrīz bezcerīgi. Savukārt Altum sola kredīta finansējumu ar pieņemamiem procentiem. Turklāt valdība lolo ideju pārveidot šo finanšu iestādi par banku. Kā norādīja Bērziņš, Altum jau kopš 2017.–2018. gada piedalās atjaunīgās enerģijas sektorā. Šobrīd finanšu iestādes kredītportfelis šajā sektorā veido 60 miljonus eiro. «Mēs esam priecīgi redzēt lielu skaitu atjaunīgās enerģijas projektu Latvijā,» uzsvēra Bērziņš.

Atjaunīgās enerģijas jautājums ir aktuāls arī apstrādes rūpniecībā. Starptautiskās kompānijas Bucher Industries meitas uzņēmums Bucher Municipal, kas strādā Ventspilī, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai pieiet divējādi. No vienas puses, uzņēmums gadā saražo līdz 1000 ielu tīrāmo komunālo mašīnu, tai skaitā līdz simts mašīnu, kas tiek darbinātas ar elektrību. No otras puses, valdes priekšsēdētājs Mikus Brakanskis atklāja uzņēmuma plānus – tuvākajos gados uz Bucher Municipal pieguļošās Ventspils brīvostas zemes uzbūvēt saules elektrostaciju parku ar 499 kilovatu jaudu – pašpatēriņam, lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas.

Nepieciešamība vai modes tendence

Ražošanas nozari diskusijā pārstāvēja arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite, kurš vienlaikus ir arī Ventspils zivju konservu kombināta valdes priekšsēdētājs. Zivju apstrādes jomā pieredzējušais eksperts šobrīd aktuālajam saules paneļu jautājumam pieiet praktiski: «Lai cik skeptiski kāds attiektos pret zaļās enerģijas projektiem, tomēr, kad tnopietns klients no Skandināvijas tevi brīdina, ka no nākamā gada tev būs jāpierāda, par cik tavs uzņēmums ir samazinājis izmešus atmosfērā, gribot negribot nākas par to domāt.»

Tajā pašā laikā Bite neiesaka visiem uzņēmumiem steigties ar saules paneļu uzstādīšanu. «Diez vai būs pareizi skriet ratiem pa priekšu un, sekojot modei, būvēt savus saules paneļu parkus. Iespējams, produktīvāk ir ieguldīt šīs investīcijas mūsdienīgās iekārtās un tehnoloģijās,» uzskata zivju pārstrādes nozares uzņēmējs. Tomēr viņš neizslēdz: «Ja izrādīsies, ka ieguldīt enerģētikā ir izdevīgi, mēs arī varam iet šo ceļu.»

Kolēģis no mašīnbūves nozares Mikus Brakanskis ir vienisprātis ar citu ražošanas nozaru centieniem samazināt ogļskābās gāzes izmešus atmsofērā. Papildu motivācija Bucher Municipal vadītājam ir vēlme piedalīties kopējā kustībā, kā arī iespēja samazināt elektroenerģijas izmaksas. «Saliekot kopā visas iespējas, mēs sapratām, ka mums to vajag,» sacīja Brakanskis, atbildot uz jautājumu, vai ražošanas uzņēmumiem pašiem ir jānodarbojas ar enerģētikas jautājumiem. Turklāt saules paneļu parks, ko būvēs Bucher Municipal, nodrošinās tikai 20% no visas uzņēmumam nepieciešamās elektroenerģijas. Vienlaikus uzņēmums plāno izmantot mazāk energoietilpīgas iekārtas, lai samazinātu eleketroenerģijas patēriņu.

Vai uzņēmumiem vajadzētu vai nevajadzētu ražot eletktroenerģiju pašpatēriņām – pārliecinošu atbildi uz šo jautājumu, pēc Aļņa Bāliņa domām, sniedz elektrības cenu salīdzināšana. Viņa vadītais uzņēmums European Energy Latvia sola klientiem izdevīgu fiksēto cenu ilgtermiņā – uz septiņiem līdz desmit gadiem.

Vajadzīga normāla komunikācijas ar iedzīvotājiem

Tajā pašā laikā ir zināma lielas daļas sabiedrības kritiskā attieksme pret atjaunīgās enerģijas projektiem, īpaši – pret vēja elektrostaciju parkiem. Kā vispārīgu sabiedrību raksturojošu tēlu diskusijas dalībnieki minēja suitu sievas no Jūrkalnes folkloras ansambļa Maģie suiti, kas publiski iestājās pret 300-metrīgu vēja ģeneratoru parka būvniecību jūrā, 15 kilometru attālumā no Jūrkalnes.

Pēc Andra Bites domām, protestu iemesls ir tajā, ka iedzīvotāji nesaredz enerģētikas projektu saistību ar personisko labklājību. Bite pieļāva, ka visiem iedzīvotājiem, tai skaitā suitu sievām, gribas stabilu labklājību savām ģimenēm, pienācīgas pensijas senioriem, labi apmaksātas darba vietas darbspējīgajiem iedzīvotājiem. «Mūsu kopējais uzdevums ir stāstīt un izglītot tos, kuri nesaprot, ka tas viss ir saistīts ar enerģētikas attīstību,» uzskata Bite. Viņaprāt, nebūt ne visi apzinās, ka vēja ģeneratori veicinās jaunu darba vietu radīšanu ostā, pilsētā un pagastā, nesīs papildu ienākumus pašvaldību budžetā, veicinās elektrības un citu preču un pakalpojumu cenu samazinājumu. «Jā, būs jārēķinās ar izkāpšanu no komforta zonas – vēja rotoriem tālu jūrā vai ar rūpnīcu apdzīvotā vietā, kas izjauks pierasto vidi. Taču tas ir nepieciešams, jo visi grib dzīvot labāk,» rezumēja Bite.

Atjaunīgās eleketroenerģijas ražošana ietekmēs arī citu ražotņu izveidi un gala rezultātā nodrošinās komfortablāku dzīvi visiem – tam piekrita arī citi diskusijas dalībnieki. Taču, lai iedzīvotāji saprastu zaļās enerģijas priekšrocības, ar viņiem ir jārunā un jāstāsta par to, Bitem piekrīt Alnis Bāliņš. Nākamnedēļ viņš tiksies ar iedzīvotājiem Tārgalē, kur European Energy Latvia plāno būvēt saules paneļu parku. «Prezentējot mūsu projektu, esmu gatavs atbildēt uz visiem iedzīvotāju jautājumiem,» solīja Bāliņš. Nesen līdzīga tikšanās notika Brocēnos. Uzņēmējs ir gatavs daļu peļņas novirzīt vietējai kopienai, taču ar vienu nosacījumu – lai šī naudu netiktu izmantota elektroautomobiļu iegādei pagastvečiem. «Mēs esam gatavi ieguldīt naudu bērnudārzu, slimnīcu būvniecībā vai remontos un citās kopienas vajadzībās,» uzsvēra Bāliņš.