Lai arī ilgi tika gaidīts, par kādu stratēģiju izšķirsies Latvijas valdība atbalstam iedzīvotājiem energokrīzē, šoreiz teiciens, ka labs nāk ar gaidīšanu, nav attaisnojies. Ministri ir vienojušies kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifa pieauguma. Taču noteikumi no atbalsta loka izslēdz daļu no vidusmēra ienākuma līmeņa iedzīvotājiem un apgrūtina tā saņemšanu trūcīgajiem.

Ilgi mērķēja. Netrāpīja.

Rēķinoties ar straujo energoresursu cenu sadārdzinājumu gaidāmajā apkures sezonā, valdības vadītājs Krišjānis Kariņš bija uzdevis saviem ministriem – labklājības ministram sadarbībā ar ekonomikas ministru, finanšu ministru un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru – izstrādāt priekšlikumus, kā iedzīvotājiem atvieglot rudeni un ziemu.

Kā iepriekš ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Vienotība) vairākkārt uzsvēra, vilcināšanās pieņemt pasākumus, kādus jau pirms vairākiem mēnešiem īstenojušas daudzas Eiropas valstis, piemēram, akcīzes nodokļa, PVN samazināšana, fiksēti cenu griesti degvielai u.c., saistīta ar vēlmi izveidot mērķētu atbalsta sistēmu. Kariņš norādījis, ka Latvijas sociālās palīdzības sistēma esot pieradināta pie nemērķētiem pabalstiem. Pēc Kariņa domām, tā ir bijusi neefektīva naudas izmantošana, ar kuru tiek sasniegts mazāks efekts par daudz lielāku naudu. Nu beidzot arī Latvijas valdība nomērķējusi un zināšanai Ministru kabinetā pieņemts Labklājības ministrijas ziņojums par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tādējādi vienojoties par atbalsta pasākumiem šajā apkures sezonā – no šā gada 1. oktobra līdz nākamā gada 30. aprīlim. Ziņojums tapis Labklājības ministra Gata Eglīša (Jaunā konservatīvā partija) vadībā.

Atbalsta pasākumiem valdība plāno atvēlēt 350 miljonus eiro, taču, kā norāda Eglītis, pagaidām arī šī summa ir tikai aptuvena, un tā varētu mainīties atkarībā no situācijas elektroenerģijas tirgū. Savukārt, ministru prezidents skaidro, ka finansējums atbalstam energokrīzē tiks nodrošināts no diviem avotiem. Pirmkārt, tam tiks izmantoti ieņēmumi no Valsts kases, kas inflācijas ietekmē šobrīd ir lielāki par plānotajiem. Citiem vārdiem, precēm un pakalpojumiem sadārdzinoties, nodokļa ieņēmumi no patēriņa Valsts kasē arī palielinās. Taču ar to nepietiks un premjers neizslēdz, ka tiks ņemts aizņēmums. Kādas varētu būt nodokļu ieņēmumu un aizņēmumu proporcijas pašlaik vēl nav skaidrs, jo gads vēl ir tikai pusē, norādījis Kariņš. Taču kopumā valdības izstrādātie atbalsta priekšlikumi tiek vairāk kritizēti nekā novērtēti atzinīgi. Vislielāko neizpratni raisa tas, ka, lai arī iepriekš tika pausts: atbalsts būtu vēršams uz tām iedzīvotāju grupām, kuras ir vismazāk aizsargātas, izpildījums ir sanācis inflāciju veicinošs un ļoti saistošs arī turīgajiem iedzīvotājiem. Atbalsts paredzēts tiem, kuri apkurei izmanto elektrību, gāzi, granulas un šķeldu, bet tiem, kas kurina ar malku un skaidu briketēm, atbalsts pašlaik netiek plānots.

Malka ārpus sadārdzinājuma kompensācijām

Labklājības ministrijas plānā atbalsts energoresursu sadārdzinājumam ir sasaistīts ar Ekonomikas ministrijas veiktajiem aprēķiniem par siltumenerģijas megavatstundas izmaksām un noteikts slieksnis – 68 eiro par megavatstundu. Tikai to energoresursu sadārdzinājums, kas šo slieksni pārkāpj, var pretendēt uz kompensāciju jeb valsts atbalstu. Malka un skaidu briketes šajā sarakstā neietilpst. Neievērojot faktu, ka arī to cena ir pieaugusi teju uz pusi, 68 eiro par megavatstundu tā nepārsniedz. Taču, reaģējot uz sabiedrības sašutumu par šādu mērķējumu iedzīvotāju atbalstam apkures sezonā, atbildīgās nozares ministrs Gatis Eglītis nācis klajā ar pavisam dīvainu secinājumu. Eglītis apgalvo, ka malku apkurei izmanto tikai sabiedrības trūcīgākais slānis, kas ietilpst divu zemāko ienākumu līmeņu kategorijās un līdz ar to varēs pretendēt uz mājokļa pabalstu un saņemt nepieciešamo atbalstu no pašvaldību sociālajiem dienestiem.

Vienlaikus Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka malku kā energoavotu savos mājokļos izmanto 300 000 iedzīvotāju. Viņiem, saskaņā ar Eglīša teikto, atbalsts pienāksies caur mājokļa pabalstu, kas šobrīd tiek pārskatīts, plānots, ka uz to varēs pretendēt, ja mājsaimniecības ienākumi nepārsniegs 500 eiro. Tāpat būs nepieciešams darījuma par malkas iegādi apliecinošs dokuments, ja vēlēsies pretendēt uz malkas sadārdzinājuma kompensāciju arī tie, kuriem trūcīgā vai maznodrošinātā statuss to ļaus. Taču šāds regulējums vēl top, un kārtība atbalsta saņemšanai nav skaidra. Tā tikšot organizēta ar pašvaldību sociālo dienestu palīdzību. Tomēr tiem, kas malku iegādājušies jau līdz šim, un, kā zināms, laukos iedzīvotāji to parasti cenšas izdarīt līdz saulgriežiem, kad par šo kārtību vēl nekas nebija zināms un no piegādātāja nepieprasīja samaksu apliecinošu dokumentu, kompensācijas saņemšana var kļūt neiespējama. Tāpat arī pašvaldības norāda uz šāda atbalsta mehānisma lielo birokrātisko slogu sociālajiem dienestiem. Iedzīvotājiem, savukārt, tas var nozīmēt garas rindas un ilgu gaidīšanu, lai nepieciešamo palīdzību saņemtu.

Elektrību kompensēs lielākiem patērētājiem

Uz valsts atbalstu jeb kompensāciju varēs pretendēt tie iedzīvotāji, kas elektrību patērē vairāk. Šāda valdības izvēle veikta, neskatoties uz to, ka vēl nesen tika apgalvots: akcīzes un citus nodokļus nevar samazināt, jo tad ieguvēji būs tie, kas var atļauties tērēt vairāk un ar elektrību silda ūdeni baseinos. Nu tad tieši šādai iedzīvotāju grupai tiks kompensēts elektrības sadārdzinājums nākamajā apkures sezonā. Ieguvēji būs tie, kas apkurei izmanto elektrību. Valdības plāns paredz, ka ikvienai mājsaimniecībai elektrības patēriņš līdz 500 kilovatstundām būs jāmaksā atbilstoši aktuālajai tirgus cenai jeb elektroenerģijas tirgotāja noteiktajam tarifam, bet, kad patēriņš pārsniegs 500 kilovatstundu slieksni, tiks piemērota kompensācija. Šāds atbalsts attieksies uz tām mājsaimniecībām, kas apkurei izmanto elektroenerģiju, piemēram, lieto siltumsūkņus. Pārsniedzot iepriekš minēto slieksni, valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro par kilovatstundu, bet ne vairāk kā 0,10 eiro par kilovatstundu. Piemēram, ja elektroenerģijas cena ir 0,30 eiro/kWh, kompensēšanai attiecina 50% no starpības starp 0,16 eiro/kWh un 0,30 eiro /kWh, kas ir 0,07 eiro/kWh.

Granulas un gāze – priviliģētas

Atbalsts tiem iedzīvotājiem, kas apkurei izmanto granulas, iezīmē vēl vienu risku valdības plānā. Kā norāda ekonomisti, tad pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma, nosakot granulām cenu griestus 300 eiro tonnā un kompensējot sadārdzinājumu, kas ir virs šiem griestiem, tiek izjaukts tirgus cenas mehānisms un līdz ar to konkurences mehānisms. Tā kļūst atbilstoša nevis pirktspējai, bet gan pielīdzināta šim ministrijas noteiktajam slieksnim. Tas nozīmē: tirgotāji granulas cenas varēs turēt virs šī līmeņa, rēķinoties, ka pieprasījums nemazināsies, jo klienti tās iegādāsies, izmantojot valsts atbalstu. Problēma nebūtu, ja tas notiktu šī gada izdzīvošanas nolūkā, bet gan uzkrājumu veidošanas dēļ. Jau tagad vērojams, ka tie, kas var atļauties veidot uzkrājumus, to arī dara. Šādā veidā īstenots valsts atbalsta mehānisms to tikai veicinās. Vienlaikus tiem, kas nevarēs atļauties granulas par 300 eiro tonnā, atbalsts vispār nepienāksies. Līdz ar to arī granulu kontekstā atbalsts tiek veidots, koncentrējoties uz turīgākajiem un izslēdzot atbalstu vidusmēra ienākuma iedzīvotājiem. Jāpiebilst, ka granulu cenu slieksni 300 eiro tonnā, virs kura pienāksies 50% kompensācija, ministrija noteikusi, balstoties iepriekšējās apkures sezonas datos. Tas pietuvināts centralizētajā siltumapgādē iepriekšējā apkures sezonā noteiktajai mediānai, kur 1 megavats izmaksā aptuveni 70 eiro. Jāpiebilst, ka noteikts arī kompensācijas galējais slieksnis – ne vairāk kā 100 eiro par tonnu.

Mājsaimniecības, kas granulas iegādājušās jau līdz šim, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem varēs vērsties pašvaldībā, tā tālāk pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Bet valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai. Periods, kam attiecināma granulu kompensācija, ir no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 31. aprīlim. Jāpiebilst, ka līdzīgs atbalsta mehānisms piemērots arī attiecībā uz dabasgāzes apkures izmantošanu siltumenerģijā.

Atbalsts arī centralizētās apkures tarifiem

Ārpus atbalsta sistēmas, saskaņā ar valdības plānu, netiks atstāti arī tie iedzīvotāji, kas saņem centralizētu siltumapgādes pakalpojumu no savām pašvaldībām. Kompensācijas apmērs siltumenerģijas tarifu izmaksu pieauguma segšanai varētu būt noteikts 50% apmērā no starpības starp nākamās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un iepriekšējā apkures sezonā noteikto siltumenerģijas tarifa mediānu – 68 eiro par megavatstundu. Piemēram, ja pašvaldības siltumenerģijas tarifs nākamajā apkures sezonā būs 198 eiro par megavatstundu, tad kompensācijas apmērs būs 65 eiro. Ja tarifu, kā tas ir šobrīd Ventspils pilsētā, 68 eiro par megavatstundu nepārsniegs, kompensācija nepienāksies. Dramatisks tarifu pieaugums gaida pašvaldības, kas siltumapgādē izmanto dabasgāzi.

Vienlaikus valdībā sākta diskusija arī par aizliegumu turpmāk izmantot dabasgāzi apkurē gan centralizētajās sistēmās, gan mājsaimniecībām. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (Attīstībai/ Par) rosināja sākt gatavot priekšlikumus, kā šāda veida aizliegums varētu tikt ieviests, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pauda apņēmību gatavot priekšlikumus, kā līdz 2030. gadam īstenot pilnīgu atteikšanos no dabasgāzes siltumapgādē. Diskusijā ministri akcentēja, ka jādod iedzīvotājiem skaidrs signāls: plānotais atbalsts energokrīzē ir īslaicīgs, bet nākotnē jārēķinās – energoresursu cenas nesamazināsies, tādēļ pašiem iedzīvotājiem, pašvaldībām ir jāmeklē risinājumi, kā nodrošināt siltumapgādi nākotnē.

Aicina labot kļūdas

Kamēr valdība aicina pašvaldības un mājsaimniecības labot siltumapgādes kļūdas, Latvijas Pašvaldību savienība aicina valdību labot savas kļūdas plānotajā kompensāciju mehānismā. Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka būtu jāievieš automātiski atbalsta maksājumi iedzīvotājiem. Labklājības ministrijas plāns, Latvijas Pašvaldību savienības ieskatā, apgrūtinās palīdzības saņemšanu, kā arī pārslogos pašvaldības. Pašvaldību savienības pārstāvji ministrijai jau iepriekš norādījuši, ka, izmantojot valsts datu bāzes, varētu identificēt atbalsta saņēmējus un ātri un efektīvi novirzīt tiem atbalsta maksājumus. Taču valdība nav izrādījusi gribu iet šādu politisko ceļu un slodzi plāno novirzīt uz pašvaldību sociālajiem dienestiem, kuriem būs jāizvērtē katra atbalsta prasītāja dati par ienākumiem un īpašumu, visiem mājokļa izdevumiem un ar noteiktu regularitāti jāveic pabalsta pārrēķini. Ņemot vērā prognozes, ka atbalsts būs nepieciešams daudz lielākam skaitam iedzīvotāju, iesniegumu apstrāde var aizņemt aptuveni 3 – 4 mēnešus, tātad reāli atbalsts tiks izmaksāts tikai 2023. gada sākumā. Valdības izstrādātā kārtība arī ir būtisks slogs pašvaldību budžetiem, kas nozīmē: tām jāpārskata savi izdevumi un var nākties atteikties no citām iecerēm.

Publikācija tapusi projektā Sabiedrības saliedētības labā prakse un problēmsituācijas Ventspils pilsētā un novadā "Ventas Balss" medijos, kuru finansē Mediju atbalsta fonds.

Lasi vēl

Komentāri (6)

  • -5
    Gunārs Pētersons 06.07.2022, 15:12:19

    Esošās valdības kritizēšana pirmsvēlēšanu laikā par Mediju atbalsta fonda naudu. Skaisti! Tā dzīvot ir jāmāk! Kurš no žurnālistiem ir autors šīm samazgām?

  • -3
    sranskis 06.07.2022, 17:37:11

    Kāpēc samazgas? Vai tad par malkas apkures ignorēšanu nav taisnība?

  • -2
    ne 06.07.2022, 21:34:09

    Vai dzīvojam totalitārā valstī, kur valdību nedrīkst kritizēt? Raksts ir labi argumentēts, neatkarīgi mediji šajā laikā ir īpaši būtiski.

  • -1
    Vadims Kevrelis 06.07.2022, 15:39:24

    Vai kāds var izskaidrot kāds ir Latvijas Pašvaldības savienības mērķis, uzdevumi, pienākumi un atbildība un kas šai savienībai maksā algas.

  • 0
    Giraffe 07.07.2022, 09:15:03

    Pēc Eglīša vārdiem sanāk , ka uzzināju , ka es pieskaitos pie trūcīgā slāņa un man ir jadodas uz Soc.dienestu pieprasīt pabalstus, lai varu iegādāt malku :D

  • 0
    A.n.i.t.a 07.07.2022, 11:53:20

    Var tikai novēlēt veiksmi tajā socdienestā, tad jau redzēs , ar ko tas rezultēsies, man gan ir neērti pēc 42 gadu darba stāža ,saņemot smieklīgu pensiju vēl iet lūgties pabalstus, iztiksim , gan jau izturēsim , ja 90tos pārcietām , kad vēl bērni bija mazi, ēdām kartupeļus un reņģes , tagad jāskatās ko pie pašaudzētā piekost klāt un būs labi , veselīgi un priecīgi par to ,kas ir un nav bēdu par to ,kā nav.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: