Šajā mācību gadā novada abās vidusskolās atvērtas neklātienes klases. Kaut skolēnu sekmes lielākoties ir viduvējas, viņi saprot izglītības nozīmīgumu un mācās apzinīgi.

Kāds vidusskolas neklātienes jeb, kā paši saka, vakarskolas solā sēdies, jo darbā prasa vidusskolas izglītību apliecinošu dokumentu, cits pats sapratis, ka izglītība var pavērt jaunas iespējas. Tovakar, kad ciemojamies Piltenes vidusskolā, uz mācībām atnākuši trīs puiši, pēc laiciņa viņiem pievienojas vēl divi klasesbiedri.

Mācīties vakarskolā nebūt nav viegli, atzīst Piltenes vidusskolā sastaptie jaunieši. Jāatrod laiks, lai izpildītu mājas darbus, jāsaņemas, lai pēc garas darba dienas koncentrētos mācībām.

Citu mājās gaida ģimene. Jaunieši atklāj, ka visas četras klases meitenes ir mazu bērnu māmiņas. Linards, Mārtiņš un Andris ir kolēģi, viņi strādā uzņēmumā Ētoss. Trīs vakarus nedēļā, tāpat kā citi klasesbiedri, puiši mēro ceļu uz skolu un mācās. Sigita un Janeks uz skolu brauc tālāku ceļa gabalu – viņi ir tārgalnieki.

Parasti kopā ar Janeku uz skolu brauc vēl viena klasesbiedrene, viņu tikšana uz skolu ir atkarīga no puiša, jo sabiedriskais transports tik vēlā vakara stundā no Piltenes uz Tārgali nekursē. Mācības ilgt no plkst. 18 līdz 21.Klasē mācās gan 10. , gan 11. klases audzēkņi. Dažiem pārtraukums pēc iepriekšējās skološanās ir pāris, citam – pat 10 un 15 gadi. Sigita atklāj, ka šis viņai ir jau trešais mēģinājums mācīties vakarskolā (pirms tam – Ventspils vakara vidusskolā). Tagad jaunā sieviete apņēmusies, ka beidzot jāpierāda sev, ka viņa to var.

Latviešu valodas skolotāja Velga Sandere uzteic savus vakarskolas audzēkņus. Liela daļa no viņiem savulaik te mācījušies pamatskolā, tāpēc pedagoģei ir patīkami vērot, kā viņi izmainījušies. «Nu viņi ir pieauguši cilvēki, kas sapratuši un novērtējuši izglītības nozīmi. Pret mācībām viņi izturas ar pavisam citu attieksmi,» priecājas skolotāja. Viņa atklāj, ka arī pārējie kolēģi apbrīno jauniešu apņēmību, saprot, ka strādājošiem un ģimenes cilvēkiem tas nemaz nav viegli, un cenšas viņus atbalstīt. Ja pirmajā pusgadā skolotāji neklātniekus centušies izzināt, cik daudz tie zina un var, tagad prasību latiņa pakāpeniski tiekot paaugstināta.    

Piltenes vidusskolā 10. un 11. neklātienes klasē kopā uzņemti 15 audzēkņi, skolu regulāri apmeklē 11, stāsta vidusskolas direktore Baiba Šulca. 2 no jauniešiem, kas iesniedza dokumentus, skolā nav rādījušies, kāds aizbraucis uz ārzemēm, bet viens puisis – tieši otrādi, uzsācis mācības pēc atgriešanās no ārvalstīm. Neklātienes skolēnu sekmes kopumā ir stipri viduvējas, apliecina Šulca. Dažam atsevišķi priekšmeti padodas ļoti grūti, taču jāsaprot, ka pārtraukums pēc iepriekšējās izglītošanās ir gana liels, un arī pamatskolā šie audzēkņi nav bijuši teicamnieki.

Šajā mācību gadā neklātienes klase atvērta arī Ugāles vidusskolā. Te mācās gan ugālnieki, gan audzēkņi no Usmas un Puzes. Dažiem pārtraukums pēc skološanās pamatskolā ir daži gadi, bet vienai no audzēknēm – 33. Skolas direktore Lāsma Millere stāsta, ka no 11 audzēkņiem mācības regulāri apmeklē 8. Pirmajā pusgadā 5 audzēkņu sekmju vērtējumā bijušas tikai sekmīgas atzīmes, 3 skolēni atsevišķos mācību priekšmetos bijuši nesekmīgi, taču viena skolniece saņēmusi pat sudraba liecību, tas nozīmē, ka viņas sekmes novērtētas vienīgi 7-10 ballu robežās.

Neklātienes klases meitenes esot centīgākas, daži puiši pret mācībām izturas ne tik nopietni, kā būtu nepieciešams. Millere uzsver, ka mācības neklātienē ir iespēja saņemt bezmaksas izglītību, un tā savukārt var dzīvē pavērt jaunas iespējas. Viņa, tāpat arī Piltenes neklātnieki, aicina arī citus novadniekus, kam vēl nav vidējās izglītības, uzdrošināties sēsties skolas solā.                   

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: