Slavina Ventspils vārdu

Tie, kas neiekļuva apbalvojamo, ir tikpat cienījami cilvēki, vienkārši vienmēr ir jāizvēlas un balvas ir astoņas! Patīkami, ka tiek novērtēti ne tikai ventspilnieku nopelni, darot nozīmīgus darbus Ventspils labā, bet arī citu valstu iedzīvotāji, kuri tāpat nes Ventspils vārdu pasaulē.

Pilsētas domes Lielo balvu šogad saņēma pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks. Viņš novērtēts par ilggadēju un profesionālu ieguldījumu sociālās jomas, infrastruktūras, labiekārtošanas, transporta un tūrisma nozarē. «Sajūta ir tāda, ka man balva tiek iedota avansā,» saka laureāts, paužot viedokli, ka citi kandidāti, kuri darbam veltījuši visu savu mūžu, ir to vairāk pelnījuši. Viņš apzinās, ka no viņa arī turpmāk tiks gaidīts pienesums pilsētai. Ventspilī Ošenieks strādā kopš 1998. gada, šurp atbrauca, pateicoties Komunālās pārvaldes direktoram Andrim Kauseniekam, kas Latvijas Lauksaimniecības universitātē interesējās par dārznieku, un augstskola ieteica tā gada absolventu Didzi Ošenieku. Ventspils jaunajam dārzniekam iepatikās uzreiz, un gadu gaitā Ošenieks, kas karjeru turpina kā pašvaldības amatpersona, ir kļuvis par lielu pilsētas patriotu. Vislabāk viņš to apzinās situācijās, kad pilsētā uzņem ciemiņus un ar gandarījumu var parādīt, kas pilsētā ir izveidots un radīts. Vērtējot līdz šim padarīto, Ošenieks īpaši piemin abas reizes, kad Ventspilī tika uzstādīts Ginesa rekords. «Ventspilnieki bija vienoti un motivēti, tā bija brīnišķīga sajūta, un to neviena Lielā balva nevar atsvērt,» saka laureāts.

Balvu par mūža ieguldījumu līvu kultūras, valodas un tradīciju uzturēšanā, saglabāšanā un popularizēšanā saņēma Līvu savienības Ventspils nodaļas un nodibinājuma Rānda vadītāja Ausma Ernestovska. «Biju ļoti pārsteigta, negaidīju tādu atsaucību no cilvēkiem, kuri par mani balsoja,» komentē Ernestovska. Viņas rīcībā nav interneta, tāpēc nav sekojusi līdzi balsojumam. Tikai cilvēki uz ielas viņai nāca klāt un teica: «Es par tevi nobalsoju.» 36 darba gadus viņa nostrādājusi pastā, un pasta priekšniecei bijis daudz padoto. Tāpat viņu atbalstījuši līdzgājēji no lībiešu ansambļa Rāndalist un senioru kora Ziemeļzvaigzne. Ausmas kundze atzīst, ka dziedāšana ir viņas sirdsprieks, bet darbošanās lībiešu organizācijās – sirdsdarbs. Ventspilniece, kas dzimusi Lūžņās, ļoti lepojas ar lībisko izcelsmi (viņas mamma bija latviete, bet tēvs – lībietis). Ernestovskas vadītajā lībiešu grupā, ir ļaudis, kuru saknes ir piejūras ciemos no Ovišiem līdz Melnsilam. «Tie ir mani skolasbiedri, mani novadnieki,» stāsta Ernestovska. «Ventspili es uzskatu par savu pilsētu, jo te ir pagājis viss mans mūžs,» stāsta Balvas laureāte, kas mūsu pilsētā ir nodzīvojusi 63 gadus, dažādos koros un ansambļos te dziedājusi 60 gadu, bet nostrādājusi 45 gadus. Viņa joprojām ir aktīva un enerģiska un, kā pati atzīst, mierā nosēdēt nespēj.

Balvu saņēma arī Ventspils Tehnikuma direktore Kristīne Vāgnere. Pēc pārvākšanās uz dzīvi Ventspilī savā amatā Vāgnere strādā jau astoņus gadus. Šai laikā, pateicoties viņas mērķtiecībai, profesionalitātei un, šķiet, neapsīkstošajai enerģijai, tehnikums ir piedzīvojis grandiozas pārmaiņas. Piešķirto apbalvojumu Vāgnere uzskata par ventspilnieku uzticības apliecinājumu viņas jau paveiktajiem darbiem un arī centieniem nākotnē, tāpēc jūtas īpaši gandarīta. Ne mirkli nevilcinoties, viņa apgalvo, ka būt daļai no Ventspils Tehnikuma – tas ir sirdsdarbs. «Viens no maniem uzdevumiem ir palīdzēt kolēģiem noticēt tam, ka kopā mēs varam ļoti daudz ko izdarīt,» sadarbības nozīmību akcentē Vāgnere. Viņa ir izveidojusi tehnikumā spēcīgu komandu, lai turpinātu uzsākto darbu pie izglītības iestādes attīstības, mācību programmas pilnveides un modernizācijas. Izrādītais gods, viņasprāt, liecina, ka patlaban atrodas uz pareizā ceļa un ka līdz šim izdarītais bijis atzinības vērts, taču skats ir vērsts tālu nākotnē. «Jo šis jau ir tikai mana ceļa sākums Ventspilī,» apņēmīga ir Vāgnere.

Par ilggadēju, nesavtīgu un profesionālu darbu Ventspils ostā un jūrnieka profesijas prestiža celšanu Balva šogad piešķirta Ventspils brīvostas flotes lielākā kuģa – zemessūcēja Dzelme – kapteinim Uldim Jansonam. Dzelme ikdienā gādā par dziļuma uzturēšanu ostā. Jansons šī kuģa kapteiņa amatā strādā jau desmit gadu, bet kopumā uz kuģa pavadīti 25 gadi – darbu uz Dzelmes Jansons sācis uzreiz pēc tā pārbūves un nosaukuma maiņas. Pirms tam strādājis uz vietējās flotes kuģiem un zivju pārstrādes kuģa Dzintarjūra. Uzzinājis, ka nominēts pilsētas domes Balvai, viņš juties visai samulsis, jo pašam šķiet – ir vienkāršs sava darba darītājs. Savukārt ziņa par Balvas piešķiršanu bijusi satraucoša un gandarījumu nesoša vienlaikus. «Tā ir mana ikdiena, un man pat grūti iedomāties, ka es darītu kaut ko citu,» par savu darbu saka Dzelmes kapteinis. Viņš arī uzsver, ka Balva noteikti ir visas Dzelmes komandas nopelns. «Kā vadītājs varu dot kādu vērtīgu padomu, bet viens šo kalnu apgāzt nevaru,» nosaka kapteinis. Brīvajā laikā līdztekus citām interesēm viņš labprāt seko līdzi tehnoloģiju attīstībai savā profesionālajā jomā.

Par profesionalitāti darba solī, kā arī ieguldījumu pilsētas informācijas tehnoloģiju (IT) nozares attīstībā un inovāciju iedzīvināšanā balvu saņēma Ventspils Digitālā centra direktore Elīna Kroņkalne. Pateicoties kolēģu un līdzcilvēku organizatoriskajām spējām un prasmei pārsteigt, ziņa par kandidēšanu uz balvu bijis ļoti liels un patīkams pārsteigums, atceras Kroņkalne. Līdz šim noietais ceļš profesionālajā karjerā, viņasprāt, bijis kā pārbaudes darbs, kas šodien tiek novērtēts ar labu atzīmi. «Tagad būs jāstrādā vēl labāk un vēl cītīgāk,» apņēmīga ir Digitālā centra direktore. Turklāt viņa uzskata, ka cieņpilnais pagodinājums saņemt balvu ir ne tikai personīgais nopelns, bet arī visa Digitālā centra kolektīva uzvara, kas nopelnīta vairāk nekā 15 darba gadu laikā. Raksturojot savu ikdienu, Kroņkalne stāsta, ka tā ir dinamiska, aktīva un jauniem izaicinājumiem bagāta. «Nevienu brīdi informācijas tehnoloģijās nevar teikt, ka kaut kas ir sasniegts un pie tā varam apstāties. Nepārtraukti ir nepieciešams atjaunot, uzlabot, papildināt, padarīt inovatīvu, ātrāku, efektīvāku,» viņa turpināja.

Pilsētas dome un ventspilnieki augstu novērtē jauno vadītāju Miku Brakanski, kurš ir sniedzis lielu ieguldījumu uzņēmējdarbībā un jaunu darba vietu radīšanā Ventspilī. Pabeidzis Ventspils Augstskolu, viņš pirms 15 gadiem sāka strādāt tolaik Ventspilī tikko atklātajā mašīnbūves ražotnē Bucher Municipal, kas ražo ielu tīrāmo tehniku. Tagad Mikus vada uzņēmumu. Savu darbu dara atbildīgi un mērķtiecīgi, negaidot publisko atzinību. Tādēļ ziņa, ka viņam ir piešķirta pilsētas Balva, Mikum bija negaidīts pārsteigums. Tomēr darba nopelnu atzinība viņu patīkami iepriecina, jo «pozitīvas emocijas nāk tikai par labu» atzīst Mikus. Viņš uzskata, ka paveikts ir daudz, bet joprojām idejas ir vairāk nekā padarītā. Mikus ir pateicīgs saviem vecākiem, kuri spējuši viņā ieaudzināt pozitīvas īpašības, kas palīdz virzīties uz saviem mērķiem un sasniegt tos.

Starp Balvu saņēmējiem ir arī kāds ilggadējs Ventspils sadarbības partneris – Vācijas arhitektu biroja haascookzemmrich STUDIO2050 galvenais arhitekts Deivids Kuks. Viņš ir koncertzāles Latvija un Mūzikas vidusskolas, kā arī Lielā laukuma labiekārtojuma un strūklakas Fregate «Valzivs» projektu autors. Balvu Kukam pasniegs par profesionālu darbu un nozīmīgu ieguldījumu Ventspils pilsētvides attīstībā un pasaules līmeņa arhitektūras veidošanā pilsētā. Viņa paveiktais darbs Ventspilī guvis gan vietēja, gan starptautiska mēroga atzinību. «Esmu ļoti pagodināts, ka pilsēta ir atzinīgi novērtējusi manu un biroja kolēģu ieguldīto darbu,» atzīst arhitekts. Ziņu par Balvas piešķiršanu viņš saņēmis pagājušajā nedēļā, kad bija klāt koncertzāles Latvija atklāšanā. «Koncertzāle ir fantastiska. Bija lieliski redzēt Lielo zāli pilnu ar mūziķiem un klausītājiem. Akustika zālē ir patiešām laba, un arī mūziķi uzstājoties jutušies komfortabli. Tas ir ļoti būtiski, lai mūziķi justos labi un vēlētos atgriezties koncertzālē un uzstāties atkal un atkal,» iespaidos dalījās Kuks. Telefonsarunas laikā viņš atradās savā arhitektu birojā Štutgartē, taču sacīja, ka būs ļoti pagodināts ierasties apbalvošanas ceremonijā. «Man šķiet, ka šī atzinība ir jauks veids, kā noslēgt mūsu sadarbību, kas ilga vairāk nekā 14 gadu, – šovakar, stāvot uz skatuves, mēs varēsim pateikties cits citam. Es noteikti vēlos pateikties Ventspilij, jo paveiktais ir bijis komandas darbs,» sarunas noslēgumā akcentēja Kuks.

Darba un Ventspils ostas veterāns Nikolajs Pitkevičs – arī pirms diviem gadiem sarakstītās grāmatas Osta. Pilsēta. Cilvēki. autors. Pilsētas balva viņam piešķirta par nesavtīgu darbu un nozīmīgu ieguldījumu, apkopojot atmiņas un vēstures liecības par Ventspils pilsētas un ostas attīstību, saglabājot tās nākamajām paaudzēm. Iepriekš grāmatas autors bija saņēmis pateicību no Ventspils pilsētas domes par vēsturiskā mantojuma popularizēšanu Ventspilī un Latvijā. Nikolajs Pitkevičs strādājis Ventspils ostas uzņēmumos vairāk nekā 45 gadus, vadījis kālija hlorīda pārkraušanas kompleksu, piedalījies ostas rūpnīcas, tagad ķīmisko kravu uzglabāšanas un pārkraušanas komplekss, celtniecībā. Viņš ir priecīgs un lepns, ka viņa vēsturiskais apraksts stāsta par tehniskās infrastruktūras izveidi, kas nodrošināja Ventspilij vadošās pozīcijas starp Baltijas jūras ostām. «Man ir jo īpaši patīkami saņemt Pilsētas balvu no Aivara Lemberga, kurš 1976. gadā sāka strādāt Ostas rūpnīcā un dzīvoja ģimeņu kopmītnē, bet vēlāk izdarīja visu iespējamo, lai uzbūvētie termināļi paliktu pilsētas kartē un strādātu pilsētas labā,» norāda veterāns. Viņš ir pateicīgs visiem, kas palīdzēja apkopot vēsturisko materiālu aprakstam.