Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) sola meklēt risinājumus, lai piesaistītu līdzekļus un iespējami drīz varētu sākt Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskās baznīcas ēkas torņa remontu, teikts ahibīskapa Jāņa Vanaga atklātā atbildes vēstulē Ventspils pilsētas domei.

Ventspils pašvaldībā informēja, ka saņemta atbilde uz atklāto vēstuli, kurā dome vērsa arhibīskapa uzmanību uz Ventspils luterāņu dievnama torņa kritisko stāvokli un aicināja LELB sadarbībā ar Ventspils luterāņu draudzi atrast finansējumu ēkas sakārtošanai.

Arhibīskaps piekrīt, ka dievnama tornis ir sliktā stāvoklī un ir neatliekami jārīkojas, lai to novērstu. "Ar prieku uzņēmām ziņu, ka Ventspils pilsētas dome joprojām vēlas palīdzēt draudzei torņa remonta jautājumā gan ar padomu, gan ar līdzekļiem. Ticam, ka kopīgiem spēkiem izdosies nodomu īstenot," teikts arhibīskapa vēstulē.

LELB skaidro domei, kāpēc Ventspils evaņģēliski luteriskajai draudzei pašlaik patiešām nav līdzekļu torņa remontam, lai arī Ventspils dome iepriekš vērsa arhibīskapa uzmanību uz to, ka LELB un Ventspils evaņģēliski luteriskā draudze pārdevusi daudzus īpašumus Ventspilī un tikai neliela daļa no pārdošanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem būtu nepieciešama torņa remontam.

Arhibīskaps skaidroja, ka LELB draudzes ir juridiski patstāvīgas, un arī Ventspils draudze par savu īpašumu uzturēšanu un finanšu izlietojumu lemj un atbild patstāvīgi. Tā nevar pārdot vai apgrūtināt savus īpašumus bez LELB Virsvaldes atļaujas, bet par apsaimniekošanu, remontiem un budžetu lemj draudzes padome un lēmumus izpilda draudzes valde. Virsvalde norisēs drīkst iesaistīties tad, ja draudze aicina palīgā vai arī, ja tiek pārkāpta LELB Satversme vai valsts likumi.

LELB norāda, ka Ventspils luterāņu draudzei bija īpašumu apsaimniekošanas plāns, kas paredzēja pārdot atgūtos zemes gabalus un par iegūto naudu izremontēt vispirms dievnamu un draudzes namu, bet pēc tam citus namus, lai tos iznomātu un iegūtu līdzekļus atlikušo īpašumu uzturēšanai. "Iesākumā draudze iecerēto veiksmīgi īstenoja, taču pēc īpašuma Tērauda ielā 21 pārdošanas diemžēl neturpināja rīkoties pēc plāna. Uzzinot, ka iegūtie līdzekļi ir iztērēti, LELB Virsvalde veica pārbaudi un atrada, ka visa iegūtā nauda ir izlietota citiem vajadzīgiem projektiem - visvairāk baznīcas altāra restaurācijai, bet arī draudzes nama remontam, būvniecībai Kuldīgas ielā 104 un vairākiem citiem mazākiem projektiem, piemēram, Rindas mācītājmuižas remontam, lai to varētu lietot Ventspils bērnu un jauniešu aktivitātēm. Var pamatoti jautāt, vai draudze pareizi nosprauda prioritātes īpašumu sakārtošanā, taču brīvu līdzekļu tai šobrīd patiešām nav," skaidroja arhibīskaps.

Kad pagājušajā gadā Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele iepazīstinājis Vanagu ar radušos stāvokli, arhibīskaps uzdevis Virsvaldes finanšu un īpašumu nozares darbiniekiem meklēt risinājumu. Vispirms konstatēts, ka draudzei vairs nebija iespējams atjaunot dalību Eiropas Savienības (ES) finansētajā projektā "Ziemeļkurzemes kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana, eksponēšana un tūrisma piedāvājuma attīstība". Šajā projektā Ventspils pašvaldība iesaistīja Ventspils evaņģēliski luterisko draudzi, lai palīdzētu risināt jautājumu par dievnama sakārtošanu, taču 2017. gada 26. aprīlī draudze atteicās no turpmākas dalības projektā, motivējot to ar līdzekļu trūkumu.

Secinot, ka nav iespējams atjaunot dalību ES projektā, Ventspils baznīcas torņa projekts ar augstu prioritāti pieteikts valsts finansētajā Sakrālā mantojuma programmā. 2018. gada janvārī iesniegta projekta dokumentācija un draudzes sastādītā būvdarbu tāme par 111 000 eiro. Izvērtējot projektu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) eksperti nosprieda, ka pievienotā tāme nepārliecina par izmaksu atbilstību, tāpēc projekts nevar tikt finansēts pilnā apjomā.

"Diemžēl torņa remontu nevar izpildīt pa daļām, tādēļ bijām spiesti pagaidām atlikt tā virzību (lēmums bija jāpieņem nedēļas laikā), lai iepirkuma konkursa ceļā noskaidrotu reālās izmaksas un pieteiktu Ventspils baznīcas torņa projektu kā galveno LELB prioritāti nākamajai Sakrālā mantojuma programmas kārtai," skaidroja Vanags.

LELB arī atzīst, ka visu konfesiju baznīcas būtu pateicīgas, ja Ventspils dome atbalstītu līdzekļu piešķiršanu turpmākajām Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmas kārtām, jo pagaidām iespējas ir ierobežotas. Šogad visu konfesiju projektu pieteikumu kopējais apjoms bija 3,5 miljoni eiro, bet piešķirts bija viens miljons. 2019. gadā līdzekļi pagaidām nav paredzēti.

"Esam lūguši valdības vadītāju tomēr paredzēt valsts budžetā līdzekļus arī šajā programmā. Pēc valsts vidējā termiņa budžeta plāna 2020. gadā Sakrālā mantojuma programmā paredzēts pusmiljons eiro. Tas nozīmē, ka, ja netiks pārskatīts valsts budžeta plāns Sakrālā mantojuma programmai 2019. gadam, tad Ventspils dievnama torņa remonta projekts varēs no šīs programmas saņemt atbalstu tikai 2020. gadā," atzina Vanags.

Neskatoties uz to, LELB turpinot strādāt arī pie citiem līdzekļu piesaistes variantiem. Ventspils draudzei Ventspilī joprojām ir 14, bet LELB - divi īpašumi. "Vairāki no tiem ir paredzēti pārdošanai, lai iegūtos līdzekļus varētu lietot dievnama torņa remontam. Meklējam ceļus kā to paveikt iespējami drīz," informēja Vanags.

LELB sola organizēt līdzekļu piesaisti, lai 2019. gadā vai sliktākajā gadījumā 2020. gadā baznīcas torņa remonta projektu realizētu. No LELB Virsvaldes puses Ventspils dievnama torņa remonta projekta realizācijas jautājumus pārraudzīs un koordinēs LELB Virsvaldes sekretārs un LELB Īpašumu nozares vadītājs.

Pagaidām tiks veikti pasākumi, lai dievnama ekspluatācija neradītu apdraudējumu. Izpildot Būvniecības valsts kontroles biroja norādījumus, steidzami tiks veikti darbi, lai nodrošinātu garāmgājēju un dievnama apmeklētāju drošību, cik vien iespējams nebojājot Rātslaukuma ainavu. Būvniecības valsts kontroles biroja norādījumu izpildes organizēšanai ir norīkots Rīgas Doma restaurācijas vadītājs. 15. jūnijā viņš jau apmeklējis Ventspils draudzi un dievnamu.

Lasi vēl

Komentāri (6)

  • 0
    Karsija 22.06.2018, 15:21:24

    Dieva nams nav ēka nedzīva, bet cilvēks, kristietis..
    par ko raksta Bībelē un saka Dievs: "'.. es nedzīvoju rokām celtos mūros, bet gan dzīvo cilvēka sirdīs-tur mans nams... turiet to šķīstu...."
    un par norādīto summu cik būtu laba palīdzība slimiem, vientuļiem..
    tad tā būtu svētīga lieta.. bērniem bāreņiem..

  • -1
    Ragnar 23.06.2018, 07:21:39

    hmmm…. Vai luterāņu baznīca nevar piešķirt vienam neliela auguma onkulītim svētā mocekļa ordeni? Varbūt tad naudiņa atrastos :)))))

  • -1
    Zilzīlīte 25.06.2018, 08:13:56

    Nē! Paga,paga.. baznīcai taisīs torni par domes naudu? Tātad par mūsu nodokļu naudu?! Nē,nekādā gadījumā nepiekrītu.

  • -1
    Anita 25.06.2018, 10:18:59

    Piekrītu,Zilzīlīt ,baznīca esot atdalīta no valsts , tāpēc lai remontē par luterāņu naudu , diezgan turīgi , jo var saviem ganiem maksāt smukas algas ( jau latu laikos mācītājs saņēma 500 latus).Tad jau sanāks ,ka gan ticīgie ,gan neticīgie piedalīsies ar savu nodokļu naudu šajos remontdarbos.

  • 0
    Ragnar 25.06.2018, 12:30:31

    Kāpēc tad pareizticīgo baznīcu atjaunot palīdzējāt par nodokļu maksātāju naudiņu???

  • 0
    reku 25.06.2018, 15:03:30

    "Un cienīgtēvs, zaglis, teic sprediķus:
    "Tik pacieties, debesīs labāki būs!""

    Man vienmēr prātā šīs Veidenbauma dzejas rindas.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: