Mednieki paši varēs noteikt gaļas kvalitāti

Turpmāk, piegādājot medījamos dzīvniekus un to gaļu nelielā apjomā galapatērētājam, vairs nebūs nepieciešama valsts pilnvarota veterinārārsta uzraudzība, ja medījamā dzīvnieka pēcnāves jeb "post mortem" apskati medījumu apstrādes vietā veiks apmācīta persona, šodien nolēma valdība, atbalstot Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus par prasībām medījamo dzīvnieku un to gaļas apritei un piegādei nelielā apjomā galapatērētājam. Tāpēc noteikumos ietvertā norāde par apmācītas personas atbilstību ir papildināta ar nepieciešamību iekļaut apmācībā arī "post mortem" apskates prasmes.

Latvijā veikt pēcnāves apskati varēs apmācīt mednieku organizācijas, ja nepieciešams, piesaistot atbilstošus speciālistus, vai arī izmantot citu institūciju sniegtos pakalpojumus. Noteikts, ka attiecīgo prasmju apmācības programma ir jāsaskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). Lai personas ar apmācītas personas apliecinājumu bez pēcnāves apskates prasmēm šādas prasmes varētu apgūt, noteikts pārejas periods - divi gadi pēc MK noteikumu stāšanās spēkā.

ZM arī norāda, ka medījamo dzīvnieku vai to gaļas derīguma termiņu turpmāk noteiks mednieks, izvērtējot medījuma un tā gaļas sagatavošanas procesus.

Tāpat medniekam būs jādara viss iespējamais, lai, transportējot vairākus medījamos dzīvniekus uz medījumu apstrādes uzņēmumu, tos nesakrautu kaudzēs. Tomēr var būt izņēmuma gadījumi atkarībā no situācijas.

Savukārt pārtikas apriti regulējošos normatīvajos dokumentos lietotie izteikumi "vajadzības gadījumā", "ja nepieciešams", "attiecīgā gadījumā", "atbilstoši" un "pietiekami" nozīmē, ka pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem pašiem ir jānosaka, vai attiecīga prasība ir vajadzīga, attiecīga, atbilstoša vai pietiekama mērķu sasniegšanai. Piemēram, mednieks, ņemot vērā konkrētos apstākļus, izlemj par to, vai lielajiem medījamajiem dzīvniekiem atdala kuņģi un zarnu traktu nomedīšanas vietā. Ja medījumu apstrādes uzņēmums atrodas tuvu nomedīšanas vietai, to var nedarīt nomedīšanas vietā. Savukārt, piemēram, ja medību laikā ir augsta gaisa temperatūra un tās noris ilgstošā periodā, mednieks var izlemt kuņģi un zarnu traktu atdalīt nomedīšanas vietā, tādējādi samazinot liemeņa mikrobiālās piesārņošanās risku.