Audžubērni dāvā mīlestību

No statistikas viedokļa ventspilnieki ir iejūtīgāki pret bērniem, kas palikuši bez vecāku aprūpes, nekā vairums Latvijas lielo pilsētu iedzīvotāju. Audžuģimeņu skaits, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, pie mums ir 0,260. Pēc šī rādītāja mūsu pilsētu apsteidz Valmiera (0,370), kur 9 ģimenēm ir audžuģimenes statuss, un Jēkabpils (0,350) ar 8 audžuģimenēm. Patlaban Ventspils audžuģimenēs dzīvo 20 bērni no dažādām pašvaldībām. Savukārt no 17 Ventspils bērniem, kas uzturas audžuģimenēs, 7 dzīvo Ventspilī, bet 10 – citās vietās. Sociālās aprūpes iestādēs ievietoti 26 Ventspils bērni: 21 mūsu pilsētā, 5 – citās vietās. Viņi visi gaida savas audžuģimenes vai aizbildņus.

Uz jautājumu, kur bērnam labāk – bērnunamā vai audžuģimenē –, atbilde var būt tikai viena: protams, ģimenē. «Lai cik profesionāla būtu bērnunama komanda un lai cik augstā līmenī būtu aprīkota iestāde, tā audzēkņiem nekad nebūs mammas, tēta un īstas ģimenes vietā,» norāda Olga Apse, kurai ir liela pieredze audžubērnu audzināšanā. Šobrīd Apses ģimenē dzīvo viens adoptētais un divi audžudēli. Šī ģimene vēlas arī šos divus bērnus adoptēt. Vienam jau ir uzsākts adopcijas process.

Olga Apse ne tikai veic audžumammas pienākumus, bet arī palīdz citiem audžuvecākiem. Viņa ir izveidojusi biedrību Piecas izaugsmes formulas. Viens no biedrības darbības virzieniem ir audžuģimeņu ­atbalstīšana, pieredzes apmaiņa, materiālās palīdzības sniegšana, izmantojot sponsoru atbalstu. Piemēram, šogad biedrība palīdzēja audžuģimeņu bērniem sagatavoties skolas un bērnudārza gaitām. Vasaras laikā audžuģimeņu bērni bez maksas apmeklēja OC Ventspils peldbaseinu. Divus gadus pēc kārtas biedrība rīkojusi vasaras nometni bērniem no audžuģimenēm un aizbildņu ģimenēm. Šogad nometnē katrā no trīs maiņām 10 dienu garumā atpūtās un socializējās aptuveni 15 bērnu. Ventspilnieki tāpat piedalījās Kurzemes audžuģimeņu bērnu talantu skatē.

Uz jautājumu, ko sniedz audžuģimenes statuss, Olga Apse atbild, ilgi nedomājot: bezgalīgu bērna mīlestību. Un vēl arī pārliecību par saviem spēkiem. «Izaudzināt bioloģisko bērnu ir daudz vieglāk nekā pieņemt un iemīlēt audžubērnu, iziet un izturēt kopā ar viņu adaptācijas periodu,» stāsta Olga. Vienisprātis ar Olgu ir vēl kāda audžumamma, kura nevēlējās atklāt savu vārdu ģimenes apstākļu dēļ. Viņas ģimene pavisam nesen pieņēmusi trīs mazgadīgus bērnus, kas palikuši bez vecāku gādības, jo savās bioloģiskajās ģimenēs neguva nepieciešamo aprūpi. Šobrīd audžuvecākiem un bērniem norit adaptācijas periods. «Mīlestības pietiek visiem bērniem,» saka sieviete. Šī audžuģimene dalījusies ar mīlošu vecāku siltumu un rūpēm ar aptuveni 20 audžubērniem, kuri tagad ir vai nu atgriezušies pie saviem bioloģiskajiem vecākiem, vai arī viņus ir adoptējušas citas ģimenes. «Vislielāko prieku izjūti, redzot, kā tavs audžubērns mainās tavu acu priekšā, atbrīvojas no iepriekšējās negatīvās pieredzes un atklāj savus talantus,» norāda audžumamma.

Audžuģimenes statuss tāpat ļauj kļūt par vecākiem tiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ pašiem nevar būt bērni. Visi, kas vēlas dāvāt mīlestību un rūpes bērniem, kuri to nav saņēmuši bioloģiskajās ģimenēs, var vērsties pilsētas bāriņtiesā.

Palīdzība audžuģimenēm Ventspilī:

- ikmēneša pašvaldības pabalsts bērna uzturēšanai – 220 eiro

- vienreizējais pašvaldības pabalsts, ievietojot bērnu ģimenē – 107 eiro

- valsts ikmēneša atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu – 113,83 eiro