Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien pārliecinoši noraidīja deputāta Edvīna Šnores (VL-TB/LNNK) priekšlikumu par obligātā militārā dienesta (OMD) atjaunošanu.

Saeimas komisija šodien turpināja vērtēt priekšlikumus grozījumiem Militārā dienesta likumā. Lai arī Aizsardzības ministrija jau iepriekš daudzas reizes ir paudusi noraidošu attieksmi par OMD atjaunošanu, tas nav bijis šķērslis Šnorem sagatavot veselu priekšlikumu paketi grozījumiem minētajā likumā.

Šnore rosina likumu papildināt ar veselu nodaļu, kas regulētu OMD. Viņš rosināja, ka visiem Latvijas pilsoņiem - vīriešiem - šajā likumā noteiktajā kārtībā būtu jāpilda obligātais militārais dienests, kurā iesauc izlases veidā vai kurā iestājas brīvprātīgi. OMD sastāv no obligātā aktīvā militārā dienesta un dienesta rezervē.

OMD gan jebkurā gadījumā balstītos uz brīvprātības principu - ik gadu dienestā apmācāmo personu skaits tiktu vispirms nodrošināts ar brīvprātīgajām personām, bet obligāts iesaukums izlases veidā pārējām personām tiktu piemērots, ja saskaņā ar šo likumu Ministru kabineta noteiktais ikgadējais dienestā apmācāmo personu kopums netiktu izpildīts.

Brīvprātīgi OMD varētu pildīt arī sievietes - Latvijas pilsones. OMD sastāvētu no obligātā aktīvā militārā dienesta un dienesta rezervē. Obligāto aktīvo militāro dienestu un dienestu rezervē pildītu Nacionālo bruņoto spēku formējumos. Rezervē ieskaitītu karavīrus pēc obligātā aktīvā militārā dienesta beigšanas, valsts licencēto augstskolu absolventus, kuri augstākās izglītības apguves laikā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā būtu apguvuši valsts apstiprinātu speciālo militārās apmācības kursu, personas, kuras ieguvušas profesionālo vai akadēmisko izglītību Iekšlietu ministrijas mācību iestādēs vai ieguvušas adekvātu izglītību ārvalstīs un turpina dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Šnore rosināja, ka obligātā aktīvā militārā dienesta ilgums būtu seši līdz deviņi mēneši. Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā brīvprātīgi dienētu vai arī tiktu iesaukti pilsoņi no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

Par OMD izpildīšanu pilnā apmērā persona saņemtu finansiālo kompensāciju vismaz 15 minimālo mēnešalgu apmērā, ja persona dienestā iestājusies brīvprātīgi, un vismaz desmit minimālo mēnešalgu apmērā, ja persona dienestā iesaukta obligātā kārtā.

Šnore šodien komisijā argumentēja, ka ģeopolitiskā situācija ir mainījusies, Latvijā trūkst karavīru, turklāt Ziemeļeiropā un Austrumeiropā ir valstis, kas pielieto dažādus OMD modeļus. "Tātad priekšlikums paredz, ka dienests komplektētos no brīvprātīgajiem, un tie, kas pietrūkst, tiktu obligātā kārtā iesaukti. Līdzīga situācija ir citās mūsu reģiona valstīs," norādīja deputāts.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis komisijā atzīmēja, ka diskusijas par OMD atjaunošanu ir notikušas regulāri un viņš saprot deputāta bažas par to, kā kopš 2014.gada mainījusies drošības situācija Austrumeiropā pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas. Ministrs atkārtoja jau daudzas reizes aizsardzības nozares paustos argumentus, kāpēc šāda dienesta forma nav pielietojama, proti, tas prasītu miljoniem eiro, grautu Zemessardzi un profesionālo militāro dienestu. "Vēlos uzsvērt, ka mums jau tagad trūkst instruktoru, kas apmācītu karavīrus," norādīja ministrs.

Bergmanis akcentēja, ka ikvienam, kalpojot valsts labā, ir tiesības brīvprātīgi iestāties Zemessardzē un profesionālajā dienestā, turklāt Aizsardzības ministrija domā par rezerves karavīru sistēmas uzlabošanu. "Mēs nespēsim iemācīt patriotismu 18 gadus vecam cilvēkam, ja to nemācīs skola un vecāki," piebilda ministrs.

Opozīcijas deputāts no partijas "Saskaņa" Jānis Ādamsons norādīja, ka militāri patriotiskā audzināšana ir jāgatavo jau skolās, taču OMD nevarēs sagatavot profesionālu karavīru. "Armija, karavīrs ir profesija. OMD ir pāraudzināšanas iestāde. Karavīri patrioti ir jāgatavo skolā," uzsvēra deputāts un atgādināja, ka pasaules militāri varenākā valsts ASV jau 1972.gadā atteicās no OMD pēc nejēdzīgajiem karavīru zaudējumiem Vjetnamas karā.

Deputāts un zemessargs Veiko Spolītis (V) šobrīd Šnores priekšlikumu neatbalsta, taču atbalsta to kā diskusijas turpinājumu. Viņš atgādināja, ka jau iepriekš Saeimā un valdībā atbalstītie plānošanas dokumenti paredz konkrētu profesionālā dienesta karavīru, rezerves karavīru un zemessargu skaitu sasniegt tuvākajos gados. Deputāts prognozēja, ka OMD tēma noteikti būs nākamo gaidāmo Saeimas vēlēšanu darba kārtībā.

Balsojumā priekšlikumu atbalstīja vienīgi pats Šnore.

Lasi vēl

Komentāri (8)

  • 0
    Arājs 12.09.2017, 18:29:19

    Un kā tad paliek ar militārās apmācības ieviešanu skolās?
    Tā var gadīties,ka,izņemot profesionālā dienesta karavīrus,neviens vīra cilvēks ar ieroci nemācēs apieties.

  • 0
    Arājs 12.09.2017, 18:30:05

    ...un zemessargus,piemirsu uzrakstīt.

  • 0
    Kurzemnieks 12.09.2017, 19:34:36

    Večiem jāprot rīkoties ar ieročiem, tāpēc militārā apmācība skolās būtu vēlama.

  • -3
    Nif nifs 12.09.2017, 20:17:08

    Vajag gudru valdību, kura valsti ved uz mieru un mierīgu līdzāspastāvēšanu, nevis bruņojas līdz zobiem.

  • 0
    reku 12.09.2017, 20:33:00

    "Ja gribi mieru, gatavojies karam",tā esot teikuši senie romnieki.

  • -4
    Kurzemnieks 12.09.2017, 20:57:44

    Vecas angļu konzerbundžas diez vai ir bruņošanās līdz zobiem :)

    Vnk izdod naudu par visādiem bleķa mēsliem, tā vietā lai uztaisītu mazu smuku armiju no kuras parādēs nav kauns.
    Pat Padarmijas tehnika bija normālāka par šo arhaiskajiem dranduļetiem.

  • -1
    Anita 13.09.2017, 05:29:17

    Divdesmit pirmajā gadsimtā jau sen bija laiks atbruņoties un dzīvot mierā , bet ja jau ir armija ,tad profesionāla ,lai katram negudram nebūtu iespēja šaudīties un nenonāk armijas rindās debīli radījumi , tādi mērkaķi ar granātu....tikai psihisko veselību gan tiem topošajiem karavīriem jāpārbauda smalki, vairāk nekā fizisko sagatavotību , jo -spēka daudz , bet prāta maz.

  • -2
    Kurzemnieks 13.09.2017, 14:33:10

    Ir jau naivi cilvēki, kas fantazē par dzīvošanu mierā visā pasaulē un aicina atteikties no kodolieročiem, aizmirstot, ka lielvalstis pēc 2.pasaules kara nekaro savā starpā t i k a i dēļ kodolieroču esamības.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: