Sadarbība ar RSU veicinās attīstību

25. aprīlī Ventspils dome parakstīja sadarbības līgumu ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) par apņemšanos attīstīt savstarpējo sadarbību izglītības un zinātnes jomā. Sadarbības līgumu svinīgi parakstīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un RSU rektors Jānis Gardovskis.

Abpusēja interese

Sadarbības līguma parakstīšanas pasākumā Aivars Lembergs uzsvēra kopīgo interesi sadarbības īstenošanai. RSU ir vajadzīgi sadarbības partneri, lai varētu izvērst darbu globālajā tirgū un paaugstināt savu konkurētspēju. Savukārt Ventspils slimnīcai ir vajadzīgi cilvēkresursi, ko nodrošinās piesaistītie ārsti rezidenti. Turklāt vietai, kur RSU rezidenti apgūst specialitāti, ir jābūt virs vidējā līmeņa, nodrošinot kvalitāti gan aprīkojuma un tehnoloģiju jomā, gan personāla, tai skaitā ārstu, līmenī. Un Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca šim līmenim atbilst. Uzrunas noslēgumā Ventspils mērs abām pusēm novēlēja no gaidāmās sadarbības paņemt maksimālu labumu.

Savukārt RSU rektors Jānis Gardovskis pasākumā norādīja, ka RSU kā sociāli atbildīga universitāte ir ieinteresēta virzīt savus absolventus darbam ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, tai skaitā Ventspilī. Viņš atzina, ka bieži vien jaunie speciālisti nemaz nezina par reģionu piedāvātajām priekšrocībām. «Tādēļ dodam viņiem pareizo orientāciju, un jaunie speciālisti labprāt izvēlas strādāt arī reģionos. Uzskatām, ka Latvija nevar veidoties kā vienas pilsētas valsts. Ir jābūt spēcīgiem arī reģioniem un iedzīvotājiem reģionālajos centros jābūt pieejamiem visiem speciālistiem un medicīniskajām tehnoloģijām. Tāpēc ir ļoti svarīgi noslēgt šo līgumu par rezidentu izglītību,» savā uzrunā sacīja RSU rektors. Veiksmīga sadarbība pētniecības jomā RSU varētu izvērsties arī ar Ventspils Augstskolu. «Katrai augstskolai ir savas kompetences, un, saliekot tās kopā, varētu veidoties inovatīvi produkti,» uzskata Jānis Gardovskis.

Sadarbojas ar slimnīcām

RSU sagatavo vairāk nekā 90% Latvijas mediķu. Topošie ārsti un citi medicīnas jomas speciālisti vispirms kādā no RSU fakultātēm mācās četrus līdz sešus gadus, saņemot diplomu par iegūto izglītību. Taču ārsta speciālista sertifikāta iegūšanai vēl ir jāiziet rezidentūra – praktiskā apmācība slimnīcā. Tātad medicīnas students, kas beidzis studijas, turpina apmācību rezidentūrā vēl vairākus gadus un tikai tad kļūst par sertificētu ārstu savā izvēlētajā specialitātē.

Studentu sadarbība ar slimnīcām notiek ne tikai rezidentūras laikā. Tā notiek jau kopš pirmajiem kursiem, kad studenti vasarās brauc praksēs. To laikā topošie mediķi iepazīstas ar slimnīcām, personālu, darba organizāciju un specifiku, vēro, kā reālā vidē notiek darbs – tā ir pirmā saskarsme ar slimnīcu. Savukārt rezidentūras laikā slimnīcās tiek rīkoti studiju cikli. Piemēram, tie, kas studē ķirurģiju, atbilstošajā slimnīcā apgūst savu profesiju – sākumā asistē, bet pēdējo kursu rezidenti uzraugošā ārsta vadībā gan dežurē, gan operē.

Jāizglīto kvalitatīvi

Lai varētu kvalitatīvi sagatavot un izglītot ārstu, universitātei ir jābūt savai klīniskajai bāzei. Tā ir vieta, uz kurieni nosūtīt studentu praksē un vēlāk nodrošināt rezidentu apmācību. Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes loceklis Juris Lācis skaidro, ka pasaulē pastāv universitāšu slimnīcas, kurās koordinēti notiek gan teorētiskā, gan praktiskā apmācība. Viens no tuvākajiem piemēriem ir Tartu. Tartu ir liela slimnīca, kuras līdzīpašniece ir Tartu Universitāte. Abas iestādes cieši sadarbojas arī personāla līmenī. Piemēram, ķirurģijas katedras un ķirurģijas klīnikas vadītājs nereti ir viens un tas pats cilvēks. «Universitāšu slimnīcas ar to arī atšķiras, ka tajās notiek jauno mediķu izglītošana. Tādēļ ir svarīgi, ka universitātei ir sava klīniskā bāze jeb tā saucamā mācību slimnīca, kurā ne tikai ārstē pacientus, bet arī nodrošina mediķu izglītību,» uzsver Juris Lācis. Tā ir abpusēji izdevīga sadarbība, jo universitāte spēj kvalitatīvi sagatavot nākamos ārstus, savukārt slimnīcai ir plašākas iespējas pēc tam piesaistīt šos speciālistus.

RSU arvien attīstās un veido savas studiju klīniskās bāzes, kur apmācīt studentus. Studentam, iestājoties universitātē, ir jābūt garantijai, ka viņš varēs iegūt pilnvērtīgu izglītību. RSU ir noslēgti līgumi ar lielajām Rīgas slimnīcām, savukārt Daugavpils reģionālajā slimnīcā RSU ir līdz­īpašniece. Un nu līdzīga sadarbība notiks ar Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu Ventspilī. RSU interesē tieši lielās daudzprofilu slimnīcas, kurās atbilstošā līmenī un kvalitātē var nodrošināt pilnvērtīgu augstākās kvalitātes izglītību, sagatavojot jaunos ārstus profesionālajai dzīvei.

Gūs praktiskās iemaņas

Mācību slimnīcas galvenais mērķis ir organizēt rezidentu studiju ciklus. Jāatgādina, ka rezidenti praktiski ir ārsti, kas sekmīgi apguvuši sešus gadus ilgu medicīnas studiju programmu un ir ieguvuši ārsta grādu. Rezidentūrā viņi apgūst savas izvēlētās ārsta specialitātes, piemēram, ķirurģijā, uroloģijā, neiroloģijā vai citā, iegūstot gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskās iemaņas. Piemēram, Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanā diennakts dežūras pamatā nodrošina rezidenti, kurus uzrauga sertificēti ārsti. Vispārējā ārstu trūkuma apstākļos šādā veidā var tikt risināts darbaspēka trūkums.

Rezidentūras studiju ciklus var organizēt tajās jomās, kurās slimnīcā ir labs profesionālais līmenis. Piemēram, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā tā ir ķirurģija, oftalmoloģija, nefroloģija, dzemdniecība, neiroloģija un citas specialitātes, kurās iecerēts organizēt rezidentūras studiju ciklus. Turklāt tas slimnīcai būs arī finansiāls ieguvums, jo valsts maksā par rezidentu apmācīšanu.

Piesaistīs speciālistus

Lai sadarbība būtu produktīva un uz attīstību vērsta, ir nepieciešams ilgtermiņa sadarbības līgums vai iespēja RSU iegūt savā īpašumā slimnīcas kapitāldaļas. Tas ļaus RSU ieguldīt finansējumu slimnīcas infrastruktūras pilnveidošanā studentu un mācībspēku vajadzībām. Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai noteiktu abām pusēm izdevīgāko sadarbības formu.

Ventspils slimnīcas galvenā interese ir caur šo sadarbību piesaistīt cilvēkresursus, proti, iegūt labākus speciālistus. Līdzšinējā pieredze rāda, ka studenti, kas konkrētajā slimnīcā iziet praksi, labprāt atgriežas arī kā rezidenti un vēlāk jau kā sertificēti ārsti – pastāvīga slimnīcas darbinieka statusā. «Tas tādēļ, ka prakses un rezidentūras laikā studenti labi iepazīst slimnīcu un personālu, viņiem iepatīkas darba vide un viņi savas darba gaitas labprātāk uzsāk iepazītajā slimnīcā. Mums tas vidējā termiņā ļauj veiksmīgi risināt darbaspēka problēmas. Tas nozīmē, ka būs pieejamāki ārstniecības pakalpojumi un pacientiem to saņemšanai nebūs jādodas, piemēram, uz Rīgu,» klāsta Juris Lācis.

Ieguvumu būs daudz

Tāpat svarīga ir iespēja izglītot esošos slimnīcas ārstus RSU organizētajos kursos. Esošajiem ārstiem tā būs arī papildu iespēja iegūt akadēmisko karjeru. Līdz šī gada beigām ir plānots nodrošināt videokonferences iespējas starp slimnīcu un RSU, tādējādi mūsu ārsti varēs papildināt zināšanas, nebraucot uz Rīgu un tādējādi ieekonomējot daudz laika. Atsevišķi ārsti tiktu pieņemti darbā RSU kā lekciju pasniedzēji. Ir ārsti, kam padodas savas zināšanas nodot citiem, un tagad viņiem būs šādas iespējas.

Sadarbības partneri varēs piedalīties arī kopīgos projektos, piesaistot finansējumu slimnīcas attīstībai, tostarp Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu izglītībai un zinātnei. Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas galvenais ārsts Dainis Gīlis pauž gandarījumu, ka tādējādi būs plašākas iespējas nodarboties ar pētniecību, radot jaunas ārstēšanas metodes. «Pateicoties inovācijām, lielākie ieguvēji būs pacienti,» atklāj Dainis Gīlis.

Starp ieguvumiem var minēt arī reputācijas un slimnīcas nozīmes stiprināšanu Kurzemes reģionā un valstī kopumā. Īpaši svarīgi tas ir kontekstā ar iecerēto ārstniecības iestāžu reformu. Spēja apmācīt jaunos ārstus ir slimnīcas kvalitātes rādītājs. Daudzviet Eiropā universitātes slimnīcām ir lielāks valsts finansējums, jo ārstiem paralēli ārstniecības procesam ir jānodarbojas ar topošo ārstu izglītošanu. Iespējams, tālākā nākotnē lielāks valsts finansējums varētu būt arī Latvijā.

Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā šobrīd ir aptuveni 20 ārstu speciālistu, kas ir tiesīgi apmācīt studentus. Taču arī citi slimnīcas speciālisti ir ieinteresēti šajā darbā un ir gatavi nokārtot attiecīgo sertifikātu.