Sasniegti projektētie siltumenerģijas patēriņa rādītāji

Svarīgs panākums ir veikto darbu atbilstība projektu nosacījumiem un plānotajiem rādītājiem.

Piešķirot līdzfinansējumu no ES fondiem dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kas uzrauga Eiropas naudas apgūšanu, pārbauda atbilstību projektu nosacījumiem – pirms to īstenošanas, būvdarbu veikšanas laikā un pēc realizācijas. Ņemot vērā objektu lielo skaitu Ventspilī, LIAA pārstāvji biežāk nekā citās pašvaldībās veica pārbaudes projektu īstenošanas laikā. Pēc projektu realizācijas arī ir tikušas pārbaudītas jau trīs ēkas – Lielajā prospektā 19, Brīvības ielā 29 un Lielajā prospektā 13. Šo ēku siltināšana notika 2011. un 2012. gadā. Pārbaudot pirmās divas ēkas, Ventspils nekustamie īpašumi (VNĪ) saņēma atsevišķas piezīmes par nelieliem kosmētiskajiem defektiem. Šī mēneša sākumā LIAA speciālisti veica dzīvojamās ēkas Lielajā prospektā 13 pēcuzraudzības pārbaudi. Eiropas fondu vadošā eksperte Agnese Mačāne norādīja, ka pārbaudes laikā nekādas piezīmes netika konstatētas. Tas nozīmē, ka projekts ir izpildīts kvalitatīvi!

«Iepriecina arī tas, ka visās renovētajās dzīvojamajās mājās ir sasniegti projektētie siltumenerģijas ietaupījuma rādītāji,» uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Valdis Lesiņš. Kopš daudzdzīvokļu māju siltināšanas sākuma ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu 2009. gadā Ventspilī ir renovētas 52 mājas, no kurām 42 ir VNĪ veikums. Katrai mājai plānotais ietaupījuma rādītājs pēc projekta realizācijas ir atšķirīgs, bet vidējais faktiskais ietaupījums VNĪ pārvaldītajās mājās veido 52%. Lielākai daļai siltināto māju siltumenerģijas ietaupījums ir ieplānoto rādījumu līmenī vai pat ievērojami lielāks. Ja pirms projekta realizācijas vidējais siltuma patēriņš mājās bija 146,46 kWh/m², tad pēc renovācijas tas ir 69 kWh/m², bet ES līdzfinansējuma nosacījumi paredzēja, ka sasniedzamajām rādītājam jābūt zem 100 kWh/m².

Jaunajā dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmā ES līdzfinansējuma piešķiršanas nosacījumi ir kļuvuši ievērojami stingrāki. Lai saņemtu maksimālo atbalstu, siltuma patēriņam pēc projekta ieviešanas ir jābūt ne lielākam par 70 kWh/m². «Gatavojot kārtējos dzīvojamo māju renovācijas projektus, lai pilnīgi droši sasniegtu šo uzstādījumu, mēs piedāvājam dzīvokļu īpašniekiem lemt par siltuma regulatoru un individuālā siltumenerģijas patēriņa uzskaites sistēmas ierīkošanu radiatoriem katrā dzīvoklī,» norāda Lesiņš. Tas, protams, sadārdzinās projektu, bet sagaidāmā atdeve no individuālās regulēšanas to var kompensēt. Sadārdzinājums sagaidāms arī no šobrīd spēkā esošajiem būvnormatīviem, kas nosaka, ka ir jāizmanto biezāka siltinājuma kārta. Un tomēr, ja mājai būs lielāks siltuma ietaupījums, mājas renovācijas izdevumi atmaksāsies aptuveni tādā pašā laikā, kā līdz šim, uzskata Lesiņš.

Ir izmainījušies arī projektu līdzfinansēšanas nosacījumi. Sasniedzot siltuma patēriņu pēc projekta ieviešanas ne vairāk kā 70 kWh/m², var rēķināties ar maksimālu komercbanku atbalstu un līdzfinansējumu 50% apmērā, ja patēriņš būs 80 kWh/m², tad līdzfinansējums ir 46% un ja 90 kWh/m², tad 36%. Pašreizējā māju siltināšanas atbalsta programmā atšķirībā no iepriekšējās nav paredzēts līdzfinansējums energoauditu veikšanai un projektu tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Ventspilniekiem šajā ziņā ir paveicies – pilsētas pašvaldība daļēji līdzfinansē gan energoauditu veikšanu, gan energoefektivitātes darbu projektēšanu.

Šobrīd VNĪ gatavo pirmos projektus, kurus varēs iekļaut šajā dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā. Notiek projektēšanas darbu iepirkumu konkursi un tiek slēgti pirmie līgumi ar projektētājiem, pastāstīja Lesiņš. Pirmos projektus varētu iesniegt septembrī, bet tas nozīmē, ka daudzdzīvokļu māju siltināšana reāli sāksies nākamgad.