Briselē plānots izstrādāt regulu, kas ļautu atsevišķu kategoriju produktus ar beigušos derīguma termiņu izplatīt sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām.
Latvija var pārvērsties par pārtikas izgāztuvi
4Līdz ar to Latvija varētu kļūt par nosacītu izgāztuvi, kur zemās pirktspējas dēļ masveidā legāli, tostarp valsts iepirkumos, tiks iepludināti šādi produkti, šodien Eiropas Savienības (ES) mājā notikušajā diskusijā atzina nozares eksperti.
Saistībā ar pārtikas produktu pārlieku lielo nonākšanu atkritumos ES secināts, ka problēmu nevar atrisināt ne apritē iesaistītie ražotāji, ne valsts vai kontrolējošās institūcijas katra atsevišķi, tādēļ novembra nogalē Briselē notikusi sēde, kurā debatēts par vienotas platformas jeb regulas izstrādi, ar kuru tiks radikāli mainīta līdzšinējā pārtikas aprites sistēma attiecībā uz produktu derīguma termiņu.
Saskaņā ar šo regulu plānots noteikt, ka virkni produktu, kuriem beidzies derīguma termiņš, taču ir pietiekama kvalitāte lietošanai uzturā, drīkstēs izplatīt vai pārdot sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām.
Šajā kategorijā ietilpst, piemēram, cukurs, vārāmā sāls, etiķis, saldumi, kas sastāv gandrīz vienīgi no aromatizēta vai iekrāsota cukura, košļājamā gumija, etiķis, dzērieni, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir vienāda vai lielāka nekā 10%, vīni un vēl vairāki produkti, kuriem saskaņā ar ES regulu nav jānorāda minimālais derīguma termiņš.
Līdz ar to Pārtikas un veterinārais dienestā (PVD), kā arī Zemkopības ministrijā (ZM) valda bažas, ka Latvija varētu kļūt par valsti, kuru pārpludinās lai gan pārtikā vēl derīgi, taču pēc būtības veci produkti, kurus pārpircēji tirgos par ļoti zemu cenu.
PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavackis norādīja, ka dienestam lielākās bažas sagādā apstāklis, ka šādi produkti to lētuma dēļ varētu masveidā ieplūst arī valsts un pašvaldību iepirkumos.
"Ja produktam beidzies derīguma termiņš, protams, ka tā cena būs daudz zemāka. Līdz ar to šādi produkti tiks likumīgi iepludināti skolās, slimnīcās un citviet. Turklāt nav skaidrs, kā to varēs kontrolēt un apturēt. Būtībā mēs vairākos segmentos atvērsim slūžas apšaubāmas kvalitātes produktiem," sacīja Zavackis.
Arī ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare aģentūrai LETA atzina, ka jauninājums var sagraut vietējās lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecības sistēmu - cilvēki pirks šos produktus, jo Latvijā ir ļoti daudz iedzīvotāju, kuriem dažādu apstākļi dēļ katrs santīms ir būtisks.
"Tā uzņēmīgiem uzpircējiem būs milzīga iespēja ES iepirkt vecus produktus un tos realizēt Latvijā," sacīja Ugare.
"Patlaban produktus pēc derīguma termiņa beigām Latvijā nedrīkst pārdot, taču, ja regula stāsies spēkā, būs izņēmumi. Kurš uzņemsies atbildību par to, cik ilgi pēc derīguma termiņa beigām produkti vēl ir droši?" piebilda ZM pārstāve.
Eksperti arī atzina, ka diskusijas par izmaiņām saistībā ar dažu pārtikas produktu kategoriju lietošanas termiņiem vēl turpināsies arī nākamajā gadā, savukārt regulu plānots izstrādāt un apstiprināt laikā līdz 2020.gadam.
Kā ziņots, šodien ES mājā Rīgā notika seminārs, kura laikā nozares eksperti sprieda par risinājumiem pārtikas atkritumu samazināšanai.
Patlaban ES aptuveni 40% no saražotās pārtikas tiek izmesta laukā, kas ir gan nelietderīga resursu tērēšana, gan arī saistīta ar ogļskābās gāzes izmešu problēmu.
Komentāri (4)
...40% no saražotās pārtikas tiek izmesta laukā...
Murgs kaut kāds.Kur konkrēti Ventspilī izmet vairumā produktus ar notecējušu termiņu?
Rimi? Maxima? Top?
Kaut kā nav manīts.Rīgā gan, zinu cilvēkus,kas praktiski no tā vien pārtiek,ko noteiktos laikos pie lielveikaliem izliek ārā.Un tas,ka termiņš beidzies,nenozīmē,ka produkts ir slikts-ja veikalā bijis uzglabāts pareizi,tad ne maizei,ne desai vai piena produktiem vēl vairākas dienas nav ne vainas.
No bezmaksas vīnu izplatīšanas diez vai atteiktos sociāli mazāk aizsargātās grupas:)
Un nebrīnos, ka rijīgajā Rietumeiropā izmet 40 % pārtikas produktu. Tā ir tā pati suga, kas restorānā pažļombā un atstāj porciju. Paldies Dievam, ka mani vecāki iemācīja izēst šķīvi tukšu.
Negribas jau neko sliktu novēlēt , bet šo izlaisto pasauli izmainīs tikai liela nelaime , vai tas būtu karš vai kāda dabas radīta nelaime, tikai tad iemācītos novērtēt pārtikas nozīmi, jo tie ,kam naudas ir pāri mēram sapērk pilnus iepirkumu ratus , piebāž ledusskapjus un tad pēc laiciņa samet miskastē- nožēlojami.Par veikaliem gan nevar teikt neko pārāk sliktu ,jo tie tomēr cenšas kaut vai nocenot preci ,kam tūlīt beigsies derīguma termiņš un cilvēki ar maziem ienākumiem tos labprāt arī nopērk.
Cik noprotams - 40% izmestā - runa par ES kopumā, attiecībā uz veikalos neizpirkto.