Lai cīnītos ar negodprātīgiem sezonālajiem darba devējiem, pagarinās periodu, kurā jābūt veiktām sociālajām iemaksām, lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, to paredz šodien valdības akceptētie grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam".
Šobrīd tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu iemaksas bezdarba gadījumam veiktas vai bija jāveic ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits mēnesī kopš 2012.gada pakāpeniski pieaug. Tā kā pieaug gan bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaits, gan pabalsta vidējais apmērs, katru gadu aizvien lielāki izdevumi tiek virzīti šo pabalstu izmaksai, skaidro Labklājības ministrija (LM).
Ministrijā gan norāda, ka šāds pieaugums nav viennozīmīgi vērtējams kā negatīvs. Tas var būt saistīts ar veiksmīgāku ēnu ekonomikas, tostarp "aplokšņu algu", apkarošanu, kā arī kopējās nodarbinātības pieaugumu.
Tomēr praksē pastāv gadījumi, kad personai ir viens un tas pats darba devējs un atkārtojas situācija "darbs-bezdarbs-darbs". Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji ir sezonālo darbu veicēji - zemnieku saimniecībās nodarbinātie, ceļu būvēs nodarbinātie, mežsaimniecībās nodarbinātie un tamlīdzīgi. Pēc VSAA datiem, 4,5 gadu laikā kopš 2012.gada 7248 personas jeb gandrīz 4% no bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem pabalstu pieprasījuši trīs vai vairāk reižu.
Tas parāda, ka sezonas darbinieku darba devēji savu uzņēmējdarbības modeli veido, apzinoties, ka, sezonas laikā veicot apdrošināšanas iemaksas deviņus mēnešus, atlikušo laiku persona varēs izmantot līdzekļus no sociālās apdrošināšanas sistēmas, kas nav paredzēta, lai risinātu sezonālās nodarbinātības jautājumus, norāda LM.
Lai risinātu šo jautājumu, plānots noteikt, ka bezdarbnieka pabalsta tiesību iegūšanai sociālās apdrošināšanas iemaksas būs jāveic ilgāku laiku, proti, 12 mēnešus 16 mēnešu laikā. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka sezonālo darbu veicēji sociālās apdrošināšanas iemaksas veic vismaz divu sezonu laikā un līdz ar to daļa izmaksu tiek pārnestas atpakaļ uz darba devēju, pārtraucot praksi izmantot bezdarbnieka pabalsta sistēmu kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu, skaidro LM.
Ministrija prognozē, ka, pagarinot kvalifikācijas periodu tiesību noteikšanai uz bezdarbnieka pabalstu, bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaits trijos gados samazināsies par vidēji 5,5% gadā.
Paredzēts, ka šādas izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Šis likumprojekts nonāks Saeimā kopā ar valsts budžeta paketi.
Komentāri (6)
Kāds sakars bildei ar rakstu ?
Bet par rakstu - tas ir sitiens zem jostas vietas sezonas darbu veicējiem. Nolādēta un dieva aizmirsta valsts, kurā valda savas tautas slepkavas.
Pilnīgi piekrītu , pēc šādiem paziņojumiem pat tā nelielā patriotisma palieka izplēn un šī valsts sāk riebties. Nepietiek ,ka jau tā minimālā alga ir noziedzīgi maza, vēl piegriež skābekli tiem ,kam sezonā ir palaimējies dabūt darbu un savākt tos 9 mēnešus , lai pēc tam , kad darbs beidzas , var pārciest ziemu.
Laikam VIDam nepietiek ko samaksāt direktoram.Būtu labāk pievērsušies ēnu ekonomikai-tur naudas apgrozās krietni vairāk nekā 4% bezdarbnieku.
Interesanti, kad noteiks stingras prasības politiķiem par nodokļu naudas nelietderīgu izšķērdēšanu?
Nekad.
Vārna vārnai acī neknābj...
Krietni labak ja valstsviri vienkarsi nedaritu neko , vis ietu savu ritejumu, kartejais lemums apgrutinat dzivi , varbut vajag vispar latvijaa saeimu piemeram 10 cilveku, kada jega vinus uzturet 100 plus 300 paligi,2000 apkalpojosais personals
Jēga no lielāka skaita deputātu ir tikai tad, ja katrs tiek ievēlēts no sava vēlēšanu apgabala un pārstāv tā intereses, nevis tikai savas sīkpartijas sponsoru biznesa intereses.