Sekmīgi beidzies dzelzs ieguves eksperiments

Tā gaitā, izmantojot arheoloģiskajos izrakumos iegūtās liecības un retās rakstīto avotu ziņas, kas pārsvarā gan sastopamas tikai dokumentos, kas tapuši ārpus Latvijas robežām, tika mēģināts iegūt dzelzi no vietējā izejmateriāla – purva rūdas jeb limonīta. Eksperimenta mērķis bija mēģināt atveidot tās tehnoloģijas, kas varēja būt izmantotas ap 10.-13.gs. – vēlajā dzelzs laikmetā – ap 1000^o augstā temperatūrā savienojot iepriekš apdedzinātu rūdu ar oglēm. Šī procesa rezultātā no dzelzs oksīda atdalās dzelzs daļiņas, kas veido vairāk vai mazāk vienveidīgu mīklveida dzelzs gabalus – kricu. Lai arī aprakstītais process izklausās vienkāršs, senatnē un arī mūsdienu eksperimentos tas ir ļoti sarežģīts, darbietilpīgs un ilgs. Papildus tam rezultātu ietekmē gan rūdas kvalitāte, krāsns precīza uzbūve un izmantotā māla sastāvs, plēšas, kas pievada gaisu, laika apstākļi, un, protams, eksperimentētāju zināšanas.

Dzelzs ieguves 10.gs. krāsns atdarinājums muzejā tika uzbūvēts jau 5.- 7.augustā, 12. augustā tika veikta krāsns uzlabošana un pievienotas plēšas, bet sestdien, 13.augustā, no 8.30 līdz 18.30 ilga pats dzelzs ieguves process. Lielā mērā pateicoties tam, ka eksperimentā piedalījās četri norvēģu arheologi – pieredzējuši dzelzs ieguves vēstures izpētes speciālisti –no apmēram 7 kg dzelzs rūdas tika iegūts neliels daudzums dzelzs un var teikt, ka eksperiments beidzies veiksmīgi par 75%. Ideālā gadījumā būtu vajadzēt iegūt ap 1 kg smagu viengabala masu, tomēr arī sasniegtais vērtējams kā pozitīvs rezultāts. Ja 2003. un 2010.gadā veiktie mēģinājumi nesasniedza gaidīto, tad šī gada mēģinājums ļāva skatīt pirmo no vietējās rūdas iegūto dzelzi Kurzemē pēc vairāk nekā 300 gadiem. Purva rūda dzelzs ieguvei pēdējo reizi, izmantojot gan ievērojami sarežģītākas tehnoloģijas, tika lietota Kurzemes hercogistes laikā.