Melanomu ir būtiski konstatēt laikus

Kā skaidro Šepte, melanomai ir divi veidi – vienā gadījumā tā var attīstīties no dzimumzīmes, kas cilvēkam ir jau kopš bērnības, taču var rasties arī pavisam jauns veidojums, kas jau sākotnēji atšķiras no pārējām dzimumzīmēm. Biežāk ļaundabīgie veidojumi esot lielāki par sešiem milimetriem diametrā.

Melanoma ir ļaundabīgākais vēzis, jo samērā ātri izplatās uz iekšējiem orgāniem – plaušām, aknām un smadzenēm –, tieši tāpēc ir būtiski slimību atklāt laikus. Lai to izdarītu, ārsts aicina cilvēkus pašiem regulāri novērot savu ķermeni. «Tāpat kā cilvēks divreiz dienā tīra zobus, vienreiz mēnesī viņam būtu jāapskata viss savs ķermenis, lai pārliecinātos, ka nav parādījusies jauna dzimumzīme,» aicina Šepte. Slimības pirmajās stadijās, izņemot veidojumu uz ādas, citu sūdzību pacientam nav. Vīriešiem melanoma biežāk sastopama uz muguras, bet sievietēm uz augšstilbiem. Ja cilvēkam rodas aizdomas, vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta, bet tad – jādodas vizītē pie dermatologa. Dermatovenerologs stāsta, ka melanomu var atklāt ar īpašu ierīci – dermatoskopu. Tā sastāv no palielināmajiem stikliem un īpašas gaismas, un ar ierīces palīdzību var izpētīt ādas pigmenta raksturu. «Pieliekot to pie ādas, mēs varam redzēt, vai šis veidojums ir labdabīgs vai tam ir ļaundabīgas pazīmes,» skaidro Šepte. Lai arī Ventspils poliklīnikā ir bijuši gadījumi, kad pacientam jāpaziņo nepatīkamā diagnoze, lielākoties pacientu aizdomas tomēr neapstiprinās. Vienīgā iespēja melanomas ārstēšanā ir ķirurģiska iejaukšanās – veidojumu izņemot, tiek apturēts arī ļaundabīgais process.

Lai arī melanomas rašanās iemesli vēl nav līdz galam skaidri, zināms, ka būtiska loma ir saules apdegumiem. «Ir izpētīts – jo biežāk ir bijuši smagi saules apdegumi, it īpaši agrā vecumā, jo vairāk pieaug melanomas risks,» sacīja Šepte. Tāpat riska faktoru vidū ir arī ģenētika. Vēl melanomu var veicināt novājināta imunitāte. Tomēr, kā norāda ārsts, saules ietekme ir vienīgais melanomas riska faktors, ko cilvēks var ietekmēt. Tādēļ Šepte aicina dienas laikā no plkst. 11 līdz 15 izvairīties no uzturēšanās saulē. «Dienvidu zemēs ir jau pierasts, ka pusdienlaikā neviens uz ielas nav redzams. Tāpēc varbūt ņemsim piemēru no Itālijas, Spānijas un citām valstīm, kur saule ir vēl aktīvāka un cilvēki uz ielas neiziet,» aicina dermatovenerologs. Ja tomēr nākas uzturēties saulē, tad jāvalkā cepure ar platām malām, lai pasargātu no saules seju, ausis un degunu, kā arī saulesbrilles un atbilstošs apģērbs. Tāpat jālieto saules aizsargkrēms. Pieaugušiem cilvēkiem jāizvēlas krēms ar saules aizsardzības faktoru jeb SPF vismaz 30+, bet bērniem – vismaz 50+. Lielākoties no saules jāuzmanās cilvēkiem ar gaišu ādu un zilām acīm.

Šodien ir Starptautiskā Eiromelanomas diena. To ik gadu atzīmē tāpēc, lai pievērstu sabiedrības uzmanību saules un solārija ultravioleto staru negatīvajām sekām, tostarp saslimšanām.