Akustiskās koncertzāles projekts piedzīvo būtiskas pārmaiņas, iekļaujot tajā vēl vienu pilsētai svarīgu objektu – mūzikas skolu.

Šonedēļ projekta autors Deivids Kuks no vācu arhitektūras biroja Behnisch Architekten atbrauca uz Ventspili ar jauniem piedāvājumiem, kas līdz ar būtisku apjoma un finansējuma samazinājumu ietver jaunu sastāvdaļu – mūzikas skolu. No sākotnējās platības 8,5 tūkstoši kvadrātmetru apmērā arhitekts atstājis nepilnus 7 tūkstošus.

Projekta izmaksas samazinājušās par trešdaļu – no iepriekšējiem 21 miljona latiem līdz 14 miljoniem. Saskaņā ar arhitekta jauno redzējumu jaunās koncertzāles telpas varēs pildīt dubultu funkciju – kalpot koncertiem un mākslinieku mēģinājumiem, kā arī Ventspils mūzikas skolas audzēkņu nodarbībām un koncertēšanai. «Mūzikas skolas un koncertzāles apvienošana atklāj jaunas iespējas pilsētai,» saka Deivids Kuks.

Zem viena jumta atradīsies divi pilsētas kultūras videi svarīgi objekti. Pirmajā stāvā paredzēts izvietot Lielo koncertzāli ar transformējamu podiju un skatītāju vietām. Pēc nepieciešamības zālē varēs uzturēties no 626 līdz 868 skatītāju. Pirmajā stāvā tāpat tiek plānota mazā zāle 140 vietām un kafejnīca 40–50 vietām.

Otrais stāvs būs paredzēts tikai mūzikas skolai. Tur atradīsies mācību klases, bibliotēka, skolotāju istaba un vairākas sabiedriskas telpas. Trešajā stāvā plānotas telpas papildu nodarbībām un telpa visiem mehānismiem.

«Topošās koncertzāles izmantošanas dubultefekts ir vispozitīvākais projekta attīstības rezultāts,» uzskata Ventspils domes izpilddirektors Aldis Ābele. Pilsētas mērs Aivars Lembergs tāpat ir gandarīts par sadarbību ar vācu partneri. «Jūs ļoti veiksmīgi izpildījāt visas mūsu vēlmes,» tā mērs sacīja Deividam Kukam pēc viņa jauno piedāvājumu prezentācijas.

Līdz šā gada beigām Benisch Architekten ir jāiesniedz jauns skiču projekts.

Šā gada jūnijā Ventspils dome uzdeva projektētājiem veikt ambiciozā un dārgā projekta revīziju. Paralēli Ventspils dome piedāvāja Kultūras ministrijai izmainīt kritērijus un palielināt līdzfinansējumu no Eiropas fondiem līdz 80–85%. Pēc iepriekšējiem kritērijiem pašvaldība varēja rēķināties ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu ne vairāk kā 20% apmērā.

«Mēs piedāvājam sadalīt finansējumu no neiesāktām programmām, kurās Latvija riskē zaudēt naudu, un uz tā rēķina palielināt finansējumu Ventspils un Liepājas koncertzālēm,» skaidro pirmais vicemērs Jānis Vītoliņš, precizējot, ka dome nav iecerējusi īstenot projektu par jebkuru cenu. Koncertzāles būvniecība Lielajā laukumā kļūs iespējama tikai tad, ja Kultūras ministrija atbalstīs Ventspils piedāvājumu un projekts saņems ES līdzfinansējumu..

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: