Trokšņu avots – lidmašīna (papildināts)

Pagājušās nedēļas nogalē Ventspils novadā fiksētais sprādziens, kura izcelsmi pilsētas dienesti tā arī nespēja noteikt, licis iedzīvotājiem piesardzīgi uztvert visas aizdomīgās skaņas. Sprādziens radīja bažas un daudzus mulsināja. Piemēram, Tārgales pagasta, kur troksnis bija dzirdams vislabāk, komunālās nodaļas vadītājs apbraukājis visu pagastu, lai pārbaudītu būves un pārliecinātos, ka viss ir kārtībā.

Pirmdien līdzīgs troksnis atkal bija dzirdams ap plkst. 12.40, un atkal jau Tārgalē. Taču šoreiz sprādziena avotu ātri identificēja; to savā fotoaparātā iemūžināja Tārgales pagasta pārvaldnieks Mārcis Laksbergs. «Pa dienu es biju darbā, kad izdzirdēju troksni. Skaidrajās debesīs bija labi redzamas divas lidmašīnas, lidojumu trajektorijas tika pārtrauktas – viena lidmašīna pagriezās uz Piltenes pusi, otra – uz Ugāli. Pasažieru lidmašīnas neveic tādus manevrus. Tie bija iznīcinātāji, no tiem arī nāca troksnis, tāpat kā iepriekšējā reizē,» stāsta Laksbergs.

Pagājušajā reizē Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvis Normunds Stafeckis paziņoja, ka nekāda iznīcinātāja virs Ventspils novada tajā laikā nav bijis. Pārvarot skaņas barjeru, tie patiešām rada sprādzienam līdzīgu troksni. Taču ne šoreiz. Bet 14. decembrī, pēc NBS sacītā, Kurzemes reģionā notika plānoti gaisa telpas patrulēšanas lidmašīnu lidojumi virs Baltijas valstīm. «Lidojumi ilgs tik ilgi, kamēr notiks patrulēšana,» informē Stafeckis. «Kopš tās dienas, kad Latvija ir NATO sastāvā, organizācija regulāri veic gaisa telpas patrulēšanu, toskait arī virs Latvijas teritorijas. Lidotājiem ir jānolido zināms daudzums stundu, lai saglabātu kvalifikāciju. Lidojumi tiek veikti virs visas Latvijas.

Pieļaujam, ka cilvēkiem ir vajadzīgs vēl laiks, lai apzinātu un saprastu, ka gaisa telpas patrulēšana notiek sabiedrības interesēs, bet lidmašīnas, kuras mēs reizēm redzam un dzirdam, nodrošina valsts suverenitāti,» turpina Stafeckis. Kā informēja Aizsardzības ministrijā, Latvijas normatīvie akti neparedz laikus informēt par treniņlidojumiem. Taču informāciju var saņemt Aizsardzības ministrijas sociālajos tīklos, bet tīklu adrese ir publicēta mājaslapā www.sargs.lv. Stafeckis tāpat paskaidroja, ka troksnis, kas nobiedējis iedzīvotājus, ir lidojuma skaņa. Pēc viņa teiktā, treniņlidojumus ar virsskaņas ātrumu veic ne zemāk kā 10 km augstumā, tādēļ troksnis vai sprādziens, pārvarot skaņas barjeru, netraucē cilvēka komfortam.

Papildināts

Šodien virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem, pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas, NATO patruļlidmašīnas pamanīja Krievijas bruņoto spēku transporta lidmašīnu "An-72", informēja Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Patruļlidmašīnas veica vizuālo identificēšanu. Pirms tam Kurzemes reģionā šodien notika arī patruļlidmašīnu treniņlidojumi.

Šogad Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas regulāri pamanīti gan Krievijas karakuģi, gan lidmašīnas. Ir bijuši gadījumi, kad vienā reizē manīti vairāki militārie transportlīdzekļi.

Kopumā šogad Krievijas bruņoto spēku lidmašīnas un kuģi Latvijas robežai pietuvojušies vairāk nekā 270 reizes. Nacionālie bruņotie spēki bija identificējuši vairāk nekā 140 lidojumus, kā arī 130 gadījumus, kad Krievijas zemūdenes un kuģi bija pietuvojušies Latvijas teritoriālās jūras robežai.