Laba vēlējumi Latvijai!

Valsts ir cilvēki, kas tajā dzīvo. Valsts ir arī ģimenes, kas tajā dzīvo. Mīlestība uz valsti sākas mūsu ģimenēs. Izkopsim šo mīlestību uz savu Latviju. Būsim tādi, kādi vēlamies būt, jau šodien. Domāsim pozitīvi, īstenosim labo! Lai mums stipra valsts un lai tai ilga nākotne!

Vieglatlēte un Ventspils Augstskolas studente Gundega Grīva:

– Man Latvija ir mīļa, jo šeit ir manas mājas. Šeit dzīvo mana ģimene un draugi. Mīlu skaisto dabu un jūru, mūsu mūziku, dziesmas, sportiskumu un spītību. Lai gan esam maza valsts, mums netrūkst gudru un talantīgu cilvēku, kuri gatavi sasniegt visaugstākās virsotnes. Novēlu Latvijai un latviešiem sportisku entuziasmu it visā, ko darām, augt, attīstīties un neapstāties pie padarītā. Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

Skolotāja Ludmila Pomikanova:

– Latvijā dzīvoju kopš pusotra gadu vecuma, un tā ir kļuvusi par manu Dzimteni – ļoti mīļu Dzimteni. Ventspils ir manas mājas, turklāt – skaistas mājas, latviešu valoda man ir kā dzimtā, kurā sazinos bez grūtībām un pūlēm. Ja mēs cits citam darīsim vairāk laba un domāsim ne tikai par sevi, Latvija būs vēl vienotāka, dzīve – labāka.

Ventspils novada sieviešu biedrības Spārni vadītāja Zigrīda Krauze:

– Esmu laimīga, jo dzīvoju savā tēvu zemē, kurā skan tēvu valoda un  iesakņojusies mana dzimta. Latvija ir man nozīmīga pasaules daļa, kas mirdz saujā kā dzintara gabals, kas sasilda un un dod spēku mīlēt, priecāties un cerēt. Gribētos, lai mūsu zemē ir tādi apstākļi, kas ļauj te palikt un neaizklīst tālajā pasaulē, jo šī ir mūsu Dievzemīte.

Ķirurgs Jurijs Krupnovs:

– No vienas puses, Latvija ir mana Dzimtene un valsts, kas devusi labu izglītību, no otras – ir rūgtas domas par valsti, kurā ir šāds politiski ekonomiskais stāvoklis.  Kopš deviņdesmitajiem gadiem mainījies arī neatkarības jēdziens, un varbūt tas ir viens no iemesliem, kādēļ šobrīd ne tikai man, bet arī citiem šeit dzīvojošajiem ir divējādas izjūtas. Gribētos, lai cilvēkiem, kam ir teikšana, pieņem pārdomātus lēmumus – raugoties no tautas puses, nevis sava labuma.

5. vidusskolas 12. klases audzēknis Pēteris Maļininovskis:

– Latvija ir visa mana dzīve, uzskatu sevi par īstu Latvijas patriotu, kas savu nākotni saista tieši ar šo valsti. Varu tikai piekrist Annai Saksei, kas saka:  Kur zemi lai krāšņāku rastu. Vakaros, izejot laukā un dzirdot vēja šalkas šķiet, ka tā ir Latvijas balss. Vēlos, lai mēs augam un attīstāmies un turpinām raudzīties nākotnē ar plašu skatu.

Uzņēmējs Andis Vītolbergs:

Latvija ir zeme, kurā jūtos atbildīgs savu senču priekšā par to, ko viņi paveikuši manā labā, tāpēc uzskatu par pienākumu turpināt saimniekot. Vien skumji, ka mūsu valstī tauta un valdība ir atrauta viena no otras, tādēļ valdībai vēlu padomāt, ko darīt, lai mājās atgrieztos peļņā aizbraukuši tautieši, bet tautai – vairāk uzņēmības! Varbūt nevajag vienmēr klusēt un samierināties ar notiekošo, bet reizēm der skaļi protestēt par netaisnībām, kas mūs nomāc.