Ogojot un sēņojot aicina atcerēties arī par dabas saudzēšanu

Dodoties mežā, vispirms nepieciešams pārliecināties, vai teritorija nav privātīpašums un vai tai nav noteikts īpašs apsaimniekošanas režīms. Lai gan par to parasti liecina īpašas informatīvās zīmes, ir gadījumi, kad tās tomēr nav izvietotas pie visām ieejas vietām teritorijā. Šādas zīmes ir svarīgas, jo dabas rezervātu stingrā režīma teritorijās ir aizliegts ogot un sēņot. Speciālas palīgierīces savvaļas ogu lasīšanai nav atļauts izmantot rezervātu regulējamā režīma teritorijās.

Lasot ogas, nav ieteicams bojāt mētras, saknes un raut krūmu zarus, kā arī nav vēlams lietot palīgierīces ogu ievākšanai, jo tā tiek mazināta ogulāju ražība nākamajos gados. Savukārt purvos augošie ogulāji ir ļoti jutīgi pret nobradāšanu, un tādējādi arī var tikt samazināta to ražība nākamajos gados. Arī sēnes vajadzētu iegūt pēc iespējas saudzīgāk, nepostot zemsedzi.

Ja sēņošana vai ogošana tiek apvienota ar maltīti brīvā dabā, jāatceras, ka ugunskuru atļauts kurināt tikai šim nolūkam paredzētās vietās. Aizliegts mežā nomest izsmēķus, īpaši ugunsnedrošajā periodā, un veikt citas darbības, kas var izraisīt mežu ugunsgrēkus. Tāpat mežs un purvs nav vieta, kur atstāt atkritumus. Īpaši bīstams ir stikls, kas ne tikai rada aizdegšanās risku, bet arī draudus citu apmeklētāju veselībai, atgādina DAP.

Ja uz sēņošanas un ogošanas vietām jādodas ar automašīnu, ir jāapzina to novietošanas iespējas - automašīna jānovieto tā, lai netiktu bojāta zemsedze un spēkrata novietojums netraucētu citiem pārvietoties.

Dabas aizsardzības eksperti arī iesaka mežā un purvā atturēties no klaigāšanas, jo tas traucē citiem baudīt atpūtu dabā, kā arī meža iemītniekus. Iedzīvotāji arī aicināti nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nedarīt pāri meža augiem un dzīvniekiem.

LETA