Ar stacionārajiem fotoradariem aprīkotajos ceļu posmos ārpus apdzīvotām vietām pēdējā pusgadā nav bojā gājušo, savukārt ceļu satiksmes negadījumu skaits vidēji samazinājies par 67%, bet cietušo - par 44%. PLāno jaunu radaru uzstādīšanu, tai skaitā uz Ventspils šosejas.

CSDD informē, ka šie ir dati, salīdzinot ar laiku, kad mērierīces nebija uzstādītas.

Piemēram, pie Garciema uz ceļa Rīga-Carnikava un uz Daugavpils šosejas pie pagrieziena uz Saulkalni negadījumi nav reģistrēti vispār. Jelgavas šosejas posmā ap divu līmeņu satiksmes mezglu ar autoceļu Salaspils - Babīte negadījumu skaits samazinājies teju uz pusi jeb par 49%, bet cietušo nav bijis. Līdzīga situācija ir uz Jelgavas šosejas bet pie Ozolniekiem - negadījumu skaits samazinājies par 39%, bet cietušo nav bijis. Tāpat negadījumi un cietušie nav reģistrēti ap radaru, kas atrodas autoceļa Tīnūžu - Kokneses 20. kilometrā.

 

Savukārt informācija no VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ātruma uzskaites vietas, kas atrodas Daugavpils šosejas 23.kilometrā jeb 1,5 kilometrus no abiem radariem, liecina, ka pirms radaru uzstādīšanas vidējais ātrums bija teju 100 kilometru stundā (km/h), bet pēc radara uzstādīšanas šī gada pavasarī tas samazinājies un caurmērā ir 95,5 km/h.

 

CSDD secina, ka radari sevi attaisnojuši un darbs ir jāturpina, jo ap to atrašanās vietām uzlabojas satiksmes rādītāji un samazinājies vidējais plūsmas ātrums. Tāpat apstiprinās starptautisko pētījumu pieredze: ja vidējais ātrums samazinās par 5%, smagi ievainoto skaits samazinās par 15% un bojā gājušo skaits samazinās par 20%.

 

Līdz ar to, lai atbilstoši valdības uzdotajam uzlabotu ceļu satiksmes drošību, CSDD kopā ar partneriem turpina darbu pie nākamā ātruma kontroles mērierīču ieviešanas etapa.

Patlaban CSDD, sadarbojoties ar satiksmes drošībā un organizēšanā iesaistītajām institūcijām - Valsts policiju, LVC, Latvijas Pašvaldību savienību un Rīgas domes Satiksmes departamentu, izvēlētas un saskaņotas 20 nākamo ātruma kontroles ierīču atrašanās vietas. Nosakot šīs vietas, ņemti vērā vairāki rādītāji: negadījumu, cietušo un bojāgājušo skaits konkrētajā ceļa posmā, ceļa posma funkcionālā nozīme, potenciālā braukšanas ātruma pārsniegšanas rezultātā radītais apdraudējums citiem satiksmes dalībniekiem, satiksmes intensitāte, raksturīgās braukšanas tendences.

 

Izvēlētās vietas pamatā atrodas ārpus Rīgas - uz lielākajiem un noslogotākajiem ceļiem, piemēram, uz Valmieras, Daugavpils, Liepājas un Ventspils šosejām, uz autoceļa Krievijas robeža - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža, kā arī uz autoceļa Tīnūži - Koknese. Šajās vietās trīs gadu laikā reģistrēti 359 ceļu satiksmes negadījumi, 206 ievainotie un 21 bojā gājušais.

 

Plānots, ka otrās kārtas stacionāros fotoradarus varētu sākt uzstādīt nākamā gada pirmajā pusē, pirms tam atbilstoši iepirkuma procedūrai aprīkojot to uzstādīšanas vietas un iegādājoties pašas kontroles ierīces. Radaru iegādei un uzstādīšanai tiks izmantoti līdzekļi no CSDD dividendēm par pagājušo gadu, ko valdība 7.jūlijā nolēma novirzīt šim mērķim.

 

Kā ziņots, CSDD nebūs jāmaksā dividendes no 2014.gada peļņas, bet līdzekļi 1,14 miljonu eiro apmērā tiks novirzīti stacionāro fotoradaru iegādei.

 

Jau iepriekš tika paredzēts, ka dividendes no CSDD peļņas par 2013., 2014., 2015., 2016. un 2017.gadu tiks novirzītas ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, konkrēti - investīcijām stacionāro fotoradaru iegādei, uzstādīšanai un darbības nodrošināšanai.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: